Ko aizvadītajā 2024. gadā ir paveikusi Ekonomikas ministrija, kādi panākumi Latvijai ekonomikā un kurp tā virzīsies 2025. gadā; kādus darbus sadarījis pats ekonomikas ministrs un kādi ir viņa plāni nākamajam gadam – saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).
Ar kādu atzīmi vērtējat paveikto 2024. gadā?
Gads kopumā ir bijis ar plusa zīmi. Mūsu ekonomikai, uzņēmējiem bija jāsaskaras ar ārkārtīgi lielu pretestību izaugsmei. To radīja augstās procentu likmes - gan esošiem kredītiem, gan jauniem kredītiem. Eiropas Centrālās bankas politika bija slāpēt ekonomiku, lai nobremzētu inflāciju. Par spīti tam, mums ekonomiku izdevās ne tikai noturēt līmenī, bet mazliet pat pieaudzēt.
Šīs grūtības mums ir palīdzējušas daudz vairāk skatīties uz lietām, kuras mēs paši gan biznesā, gan valsts pārvaldē varam darīt efektīvāk. Pārskatījām ļoti daudzus procesus, kuri iepriekš notika tikai tāpēc, ka notika. Gadu mēs iesākām ar naftas un degvielas rezervju reformu, bet noslēdzam ar to, ka pirmie 20% degvielas rezerves jau ir Latvijas īpašumā un jau trešais kuģis, kas ienāca mūsu ostā, ir Latvijas īpašumā esoša degvielas rezerve. Rezerve glabāsies pie mūsu uzņēmējiem, un tajā brīdī, kad būs nepieciešamība, mēs zināsim, kur, pie kā griezties, lai degvielu varētu dabūt. Tie ir simti miljonu eiro, ko mūsu ekonomika ilgtermiņā tādējādi ietaupīs.
Redzējām banku sektoru, kas nefinansēja tautsaimniecību. Pieņēmām regulējumus, lai cilvēks, kurš paņēmis hipotekāro kredītu, nebūtu mūžu mūžos piesiets pie viena kreditētāja, lai cilvēks varētu viegli ar mazām birokrātiskām procedūrām pāriet no vienas bankas uz otru, lai bankas cīnītos un piedāvātu ne tikai jaunus kredītus, bet arī lai konkurence būtu par jau esošiem, izsniegtiem kredītiem - lai tiktu izteikti labāki un vēl labāki piedāvājumi.
Iepriekš, ja cilvēks bija nopircis, piemēram, dzīvokli par 40 tūkstošiem eiro, tad pāriešanai uz citu banku procedūra viņam maksāja vismaz 2000 eiro. Uz tādu kredītu šādu maksājumu nebija adekvāti veikt, jo diezin vai ieguvumi būtu tik lieli, lai tik daudz par to maksātu.
Tagad mēs to esam izmainījuši - tas maksā ap 100 eiro, un tad cilvēks var vērtēt - ja viņam procentmaksājumi ir pārāk lieli, viņš var mierīgi aiziet apskatīties, vai konkurējošā banka nepiedāvā kaut ko labāku, un, ja tas tā ir, tad iespējams nomainīt banku.
Līdzīgā veidā to pašu nākamajā gadā darīsim arī uzņēmējdarbības jomā - tieši tāpat plānojam panākt to, lai biznesa kredītu ņēmēji var ērti nomainīt banku.
Kas ir paveikts investīciju piesaistē?
Mēs izvēlējāmies tirgus, ar kuriem vēlamies ļoti intensīvi strādāt. Mēs izvēlējāmies Vāciju, un šā gada laikā Vācija ir pirmajā vietā pēc investoru intereses par investīcijām Latvijā. Šā gada laikā Latvijā tikai no Vācijas ir ienākušas vairāk nekā pusmiljardu eiro vērtas investīcijas.
Redzējām, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir laba, taču, ja gribam ekonomisko uzrāvienu, bija jāveic šīs institūcijas reforma. Reforma ir noslēgusies. Tās gaitā mainījām pieeju tam, kā notiek darbs ar investoru piesaisti. Tagad proaktīvi aicinām investorus nākt uz Latviju. Rezultāts ir tāds, ka investoru interesi šajā gadā palielinājām no 5-5,5 miljardiem eiro gadā līdz 10 miljardiem, kas ir fiksētās investīcijas, par kurām investori ir ziņojuši, ar kādiem projektiem ir gatavi nākt uz Latviju.
Valdības locekļi mēdz uzsvērt, ka notikušas lielas izmaiņas darbaspēka nodokļu jomā. Vai tās dos pozitīvu rezultātu?
Nākamajā gadā būs darbaspēka nodokļu izmaiņas un cilvēkiem būs vairāk naudas “uz rokas”, viņi varēs vairāk celt vietējo patēriņu. Arī uzņēmēji kļūs konkurētspējīgāki Baltijas reģionā.
Es domāju, ka šīs lietas nāks par labu un ilgtermiņā dos atdevi.
Vai tiks panākts, lai bankas izsniedz vairāk kredītu?
Esam daudz runājuši ar bankām par nepieciešamību finansēt tautsaimniecību un izteikuši piedāvājumu, no kurām tās nevar atteikties. Bankām ir noteikts pienākums maksāt nodokli par savu virspeļņu, no kā iegūsim 90 miljonus eiro nākamajā gadā un turpmākajos gados vairāk nekā 200 miljonus. Mēs piedāvājam bankām izvairīties no šā nodokļa maksāšanas, ja tās finansēs tautsaimniecību. Uzliktā latiņa ir 10% no kredītportfeļa pret iepriekšējo gadu. Ja bankas to izdarīs, tad ekonomikā ienāks aptuveni divi miljardi eiro jaunas naudas, kas palīdzēs celt mūsu tautsaimniecību. Jau šajā gadā redzam, ka ir būtiskas izmaiņas - kredītportfelis ir pieaudzis par 4,5%. Tas ir daudz labāk nekā 10 gadus vērot, kā tas pieaug par 0% - desmit gadu laikā kredītportfelis nebija mainījies, bet šogad esam panākuši 4,5% pieaugumu. Nākamajā gadā vēlos redzēt vismaz 10% pieaugumu.
Protams, varbūt pieaugumu neieraudzīsim visām bankām, bet esmu gatavs strādāt, lai tas būtu. Jau šodien varu pateikt, ka lielākā daļa komercbanku šo mērķi sasniegs. Tas nav viegli izdarāms, ne visi to sasniegs, bet esmu gatavs strādāt, palīdzēt, lai to sasniegtu.
Kas ir paveikts Latvijas uzņēmēju interesēs?
Es domāju, ka šogad esam veikuši tikai priekšdarbus - mēs esam veikuši totālu LIAA reformu, esam mainījuši domāšanu un neesam fokusējušies uz to, ka nāks kāds “laimes lācis” no ārzemēm un mums palīdzēs. Protams, “laimes lācis” var parādīties, taču, ja nestrādāsim paši savās mājās, tad viņš diezin vai nāks.
Kad es sāku strādāt ekonomikas ministra postenī, ministrijas pieeja bija “zaļā koridora” iniciatīva, kas attiecās tikai uz tiem uzņēmumiem, kas ir jauni investori, kuri nāk iekšā Latvijā.
Mēs šo pieeju mainījām - nomainījām uz to, ka šī “zaļā iniciatīva” attiecas arī uz tiem, kas ir Latvijā esoši uzņēmumi un eksportē savus produktus uz ārvalstīm. Jo tie ir mūsu “čempioni”, kas dod vislielāko pienesumu, lielāko pievienoto vērtību mūsu ekonomikai. Tiem ir jāpalīdz attīstīties, un ne tikai tiem, kas ienāk no malas.
LIAA nodaļām uzdevām par pienākumu ne tikai apkalpot tos uzņēmumus, kas ienāk Latvijā, bet arī pienākumu strādāt uz vietējo uzņēmumu atbalstu reģionos - lai arī vietējie uzņēmumi var saņemt pilnu informāciju, kādas atbalsta programmas ir pieejamas, kurām programmām var pieteikties.
Mēs šajā gadā esam cīnījušies ar ārējo faktoru ietekmi, kas būtiski kavēja mūsu izaugsmi. Esmu pārliecināts, ka esam likuši ļoti stingrus pamatus, lai izaugsme turpmākajos gados varētu notikt.
Mēs, protams, strādājam pie birokrātijas mazināšanas, un ne tikai vārdos - mazināšanai jānotiek arī darbos. Piemēram, Rīgas brīvostā šogad veicām reformu, atbrīvojot trešo daļu no darbiniekiem un panākot to, ka funkciju optimizācija ļaus ietaupīt aptuveni divus miljonus eiro gadā. Varēsim šo naudu ieguldīt attīstībā.
Šajā gadā reformas ir bijušas dažās jomās, bet nākamajā gadā plānojam tās daudz plašākā apjomā.
Lai veicinātu investīciju ienākšanu, darba efektivitāte ir viena no galvenajām lietām arī valsts pārvaldē. Mums jābūt ārkārtīgi ātriem, un tad patiesi spēsim palīdzēt mūsu uzņēmumiem augt.
Nesen liela delegācija ar mūsu uzņēmējiem, Valsts prezidentu un ekonomikas ministru devās vizītēs uz ASV uz Vāciju. Kāds izrādījies pienesums no šīm vizītēm?
Šajā gadā parādījām, ka, ja pareizi sagrupējamies un izvēlamies mērķi, varam paveikt tādas lietas, kas nekad Latvijas vēsturē vēl nav bijušas. Mums bija 72 uzņēmēju misija uz ASV. Es biju pārsteigts, uzzinot, ka nekad Latvijas vēsturē neesam šāda veida pieeju veikuši darbam ar citām ekonomikām. Uz pasaules lielāko ekonomiku šī bija Latvijas vēsturē lielākā vizīte.
Nedaudz vēlāk bija vizīte uz Vāciju, kur piedalījās 130 uzņēmēju, un izrādās, tā ir lielākā delegācija, kāda jebkad ir braukusi no Latvijas uz Vāciju.
Mēs redzam to, ka, ja grib, tad var, un tādā ziņā aizvadītais gads ir bijis pozitīvs. Nupat nesen par ASV prezidentu atkārtoti ievēlētais Donalds Tramps izteicās, ka grib samazināt ASV preču importa - eksporta deficītu ar Eiropas Savienību.
Bet mūsu ASV vizītes rezultātā mēs, Latvija, to jau darām - mēs tūlīt iepirksim otro naftas kuģi ar degvielu no ASV, kas plāno ierasties februārī. Pirmais kuģis jau ieradās. Vizītē ASV vienojāmies, ka iepirksim no ASV degvielu vietējam tirgum desmit tankkuģu apjomā.
Mēs esam veikuši ļoti labas iestrādnes sadarbībai ar lielākajām ASV jauno tehnoloģiju firmām, mums ir parakstīti saprašanās memorandi gan ar “Microsoft”, gan ar “Meta”. Ļoti labs dialogs ir izveidojies arī ar “Google”. Sadarbība turpināsies, un neplānojam apstāties.
Esmu ministra amatā pirmo gadu. Varu teikt tā, ka par ministru nepiedzimst un nav arī kādas skolas, kur šo profesiju var apgūt. Bet esmu centies. Es zinu, ka mēs kopā ar ministriju varam sasniegt daudz labākus rezultātus. Bet biju pārsteigts, ka esam izdarījuši arī tādas lietas, kas nekad iepriekš Latvijas vēsturē nav bijušas. Bet varam vēl daudz, daudz labāk, ja sakārtosim paši savu valsts pārvaldi. Ir virkne piemēru, kur mēs to jau esam izdarījuši.
Kuras institūcijas gaida tādas pašas reformas kā LIAA?
Pilnīgi visas bez izņēmuma. Katrai institūcijai ir jābūt gatavai pārmaiņām. Ja vadība nav gatava pārmaiņām, tad jāmaina institūcijas vadība. Katrai institūcijai jāpārskata procesi, ko tā ikdienā dara - cik tie ir lietderīgi, cik tie ir efektīvi, vai tas vispār jādara.
Un tādā veidā jāiet uz priekšu.
Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis vairs nevadīs Konkurences padomi. Kas notiks tālāk?
Viņš ir prom. Meklēsim jaunu.
Kādi ir jūsu plāni 2025. gadam un nākamajiem gadiem?
Es ticu, ka ir sasniedzams mērķis dubultot Latvijas ekonomiku. Varam to audzēt pat vēl vairāk.
Nupat, investējot 150 miljonus eiro, tika sākta zirņu proteīna rūpnīcas "ASNS Ingredient" būvniecība Jelgavā. Tas ir jauns pavērsiens Latvijas lauksaimniecībā tam, kā mēs pieejam lauksaimniecības produktu importam. Tieši tādā veidā ir jāiet uz priekšu.
Ar darbu visiem neticīgajiem jāpierāda, ka projekts ir reāls. Realizācijā radās dažādas problēmas, mēs tās risinājām un secīgi gājām uz priekšu, mēs šim projektam ticējām un panācām, lai tas nonāk tādā stadijā kā pašlaik - uzņēmējs jau var sākt būvēt ražotni.
Vai pārtikas produktu cenas tomēr kļūs zemākas?
Mēs turpināsim uzsākto darbu, iesim līdz galam, lai šī problēma tiktu sakārtota.
“Rail Baltica” projekts noēd naudu, “airBaltic” tāpat. Kas tiks darīts ar šiem uzņēmumiem?
Attiecībā uz šiem diviem uzņēmumiem Ekonomikas ministrija rūpīgi pēta, kas tur notiek.
“Rail Baltica ir noteikts “rāmis” - izmaksu pieauguma “griesti”, līdz kuriem šim projektam tas ir pieļaujams. Ieguldām naudu nevis kaut kādās milzīgās stacijās, nevis kaut kādos pāļos Daugavā, bet būvējam dzelzceļu ar mērķi panākt funkcionālu rezultātu. Es vairāk fokusējos uz to, lai šis projekts būtu pieejams Latvijas uzņēmējiem, lai uzņēmēji to var izmantot savu preču eksportam uz Rietumeiropu.
Vai “airBaltic” vadītājam Martinam Gausam nedraud atstādināšana?
Aviokompānijai ir uzdoti plāni. Ja kompānija plānotos mērķus sasniedz, tad tā ir viena situācija; ja kompānijas vadītājs nespēj šo plānu izpildīt, tad būs jāmeklē jauns vadītājs.
Cik pamatotas ir runas par valdības nestabilitāti?
Valdība ir stabila. Tas ir paradokss, bet valdību veidojošo partiju koalīcijā katrai partijai ir savs, atšķirīgs elektorāts, un tas palīdz mums strādāt stabili - mēs nestrīdamies par ideju autortiesībām, mēs sanākam kopā un mēģinām idejas realizēt. Tas dod pamatu produktīvam darbam.
Man izveidojusies ļoti laba sadarbība ar premjeri Eviku Siliņu. Viņa vada mūsu šogad izveidoto lielo investīciju padomi. Tajā reizi divos mēnešos diskutējam par visām Latvijā ienākošajām lielajām investīcijām, diskutējam, lai saprastu, kā palīdzēt projektiem īstenoties. Padomē piedalās finanšu ministrs un ārlietu ministrs, visi vajadzīgie cilvēki, kuri nepieciešami projektu vērtēšanai. Redzu, ka notiek produktīvs darbs, mēs strādājam kā komanda.
Palaikam izskan runas par valdības nestabilitāti, bet tās pārsvarā nāk no opozīcijas.
Jā, jauns Latvijas Bankas (LB) prezidents netika ievēlēts, bet mums bija atšķirīgi viedokļi - ZZS bija viens kandidāts, “Jaunajai vienotībai” bija cits. Pēc ZZS domām, redzot to, kas notiek banku sistēmā, jābūt jaunam LB vadītājam, kas būs aktīvāks savās reālajās darbībās.
Mēs nespējām vienoties par konkrētu kandidātu, bet spējām vienoties par to, ka respektēsim viens otru. Mēs panācām savu, un līdzšinējais LB vadītājs vairs centrālo banku nevadīs, un mēs ar to esam apmierināti. Mēs iesim tālāk un meklēsim jaunu vadītāju kopā. Tas parāda, ka šādās sarežģītās situācijās, kurā bija valdošā koalīcija, tomēr spējam no tās cieņpilni iziet ārā.
Atradīsim jaunu LB vadītāju, kurš atrotīs piedurknes un strādās mūsu uzņēmēju labā.
