Pēc 88 gadu pārtraukuma šovasar Latvijā medaļas dalīs Eiropas spēcīgākie basketbolisti – uz Rīgu brauks vienas no pasaules basketbola lielākajām zvaigznēm serbs Nikola Jokičs, francūzis Viktors Vembanjama, slovēnis Luka Dončičs un daudzi citi. Daži no šiem atlētiem gadā pelna pat 40 miljonus ASV dolāru. Ko pretī liks mūsējie ar Kristapu Porziņģi priekšgalā, vai pēc “Ajax” futbola līdzjutēju izraisītajām nekārtībām varam gaidīt, ka Brīvības piemineklim uzbruks serbi, kāda būs Rīga laika posmā no 27. augusta līdz 14. septembrim – par šīm un citām tēmām “nra.lv” saruna ar Eiropas basketbola čempionāta organizācijas komitejas izpilddirektoru Kristapu Janičenoku.
Bijušais Latvijas izlases basketbolists Kristaps Janičenoks publikai vislabāk pazīstams ar žilbinošo sniegumu valstsvienības rindās iepriekšējās desmitgadēs - viņa trīspunktu metieni, spēles izpratne, cīnītāja īpašības un patriotisms padarīja Janičenoku par vienu no spilgtākajiem savas paaudzes spēlētājiem. Pēc spēlētāja karjeras beigām Kristaps nav apmaldījies, bet vērtīgi turpina palīdzēt iemīļotajam sporta veidam funkcionāra ampluā. Latvijas Basketbola savienībā (LBS), atšķirībā no citām vadošajām sporta organizācijām pēdējos gados, ir simpātiska tendence - dot iespēju bijušajiem spēlētājiem pacelt savu sporta veidu jaunā kvalitātē. Kurš gan vairāk var mīlēt un saprast basketbolu par cilvēkiem, kas to spēlējuši kopš bērnības un bijuši arī profesionāļi? Šobrīd LBS redzamas pozīcijas ieņem uzreiz trīs bijušie profesionāļi - Kaspars Cipruss ir organizācijas otrā figūra aiz prezidenta Raimonda Vējoņa, esot ģenerālsekretāra amatā, Salvis Mētra ir Latvijas basketbola līgu direktors, bet pieminētais Janičenoks organizē Eiropas čempionātu.
1937. gadā Latvijā risinājās Eiropas čempionāts basketbolā, toreiz tās bija 2.Eiropas meistarsacīkstes, 1935.gadā Šveicē Latvija kļuva par pirmajiem kontinenta čempioniem. 2015.gadā Rīgā notika Eiropas čempionāta basketbolā apakšgrupu spēles, bet medaļu mačus izspēlēja Francijā. Tāpēc šī būs pirmā reize pēc 88 gadu pārtraukuma, kad mūsu valstī kronēs jaunos čempionus.
Eiropas čempionāta finālturnīrā spēlēs 24 komandas, šobrīd vēl turpinās kvalifikācijas sacensības. Finālturnīra pirmajā fāzē notiks grupu turnīrs, kur komandas tiks salozētas pa četrām dažādām apakšgrupām, katrā no tām būs sešas komandas. Apakšgrupu turnīri notiks Rīgā, Somijas pilsētā Tamperē, Polijas dienvidos Katovicē, kā arī Kiprā. Pēc grupu sacensībām 16 labākās vienības pulcēsies Rīgā, kur izslēgšanas spēlēs noskaidros jaunos Eiropas čempionus.
Mazāk par astoņiem mēnešiem līdz Eiropas čempionāta Rīgā sākumam, kāda ir mūsu valsts gatavība vienam no lielākajiem sporta notikumiem, kāds jebkad Latvijā noticis?
Man kā čempionāta izpilddirektoram ar Starptautiskās basketbola federācijas Eiropas nodaļu (FIBA Europe) jāsaskaņo praktiski viss turnīra organizācijā, sākot ar - kāds būs čempionāta oficiālo dvieļu izmērs, biezums un logo uz tiem, kāda būs čempionāta dalībnieku ēdienkarte, viesnīcām, beidzot ar sporta zāļu izmēriem un spēļu komentētāju vietām “Arēnā Rīga”. Starptautiskā organizācija kontrolē praktiski visu, viss tiek salāgots komunikācijas rezultātā, paši mēs nevaram pieņemt lielus fundamentālus lēmumus.
88 gadi pagājuši kopš 1937. gada, kad Rīgā tika sadalītas Eiropas basketbola čempionāta medaļas. Vai redzat šo skaisto, vēsturisko sasaisti ar 2025. gada čempionātu?
Esmu par to dzirdējis, bet uz vēsturisko nefokusējos, esmu pietiekami satraukts un koncentrēts par to, kas būs pēc astoņiem mēnešiem. Bet mēs noteikti tam pievērsīsim uzmanību Eiropas čempionāta mārketinga aktivitātēs. Manuprāt, tas ir otrs lielākais sporta forums kontinentā aiz Eiropas čempionāta futbolā. Es vēlos teikt, ka esam tam gatavi. Protams, būs nianses. Par labu pārbaudi Eiropas čempionāta rīkošanas gatavībai kalpoja pērnā gada vasaras olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs Rīgā, kas risinājās maksimāli veiksmīgi no organizatoriskā viedokļa.
Kā Latvija ieguva tiesības rīkot pilnu 2025. gada Eiropas čempionātu basketbolā, ieskaitot spēles par medaļām?
Tā bija zināma apstākļu sakritība, jo sākumā, tāpat kā 2015. gada čempionātā, Latvija pretendēja tikai uz grupu turnīru. Tad Igaunija paziņoja, ka arī vēlas rīkot turnīra finālfāzi, mēs nolēmām, ka “paiesim” igauņiem priekšā, arī piesakoties turnīra izšķirošās (medaļu) fāzes rīkošanai. Tad 2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka iebrukumu Ukrainā un FIBA Europe izvēlējās Latviju kā finālturnīra galveno rīkotāju. Būsim godīgi - ja ne Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, Latvija neiegūtu tiesības rīkot Eiropas čempionāta medaļu spēles Rīgā, bet tikai vienu apakšgrupas turnīru. Mūsu galvaspilsēta īsti neatbilst visiem FIBA Europe izvirzītajiem Eiropas čempionāta rīkošanas kritērijiem - “Arēnas Rīga” ietilpība ir par mazu, tāpat ir nepietiekams kvalitatīvu viesnīcu daudzums Rīgā. Mums nav tik daudz pieczvaigžņu viesnīcu, ko prasa slovēnis Luka Dončičs un visas pārējās zvaigznes.
Ja skatāmies uz spēļu arēnas ietilpību - tā basketbolā ir ap 11 tūkstošiem. Tātad ideāli būtu nepieciešama lielāka halle?
Jā, pēc nolikuma ir nepieciešamas 15 000 sēdvietu, labākajā variantā - 20 000. Tā bija Eiropas čempionātā Vācijā, kur bija lieli ieņēmumi no skatītāju biļetēm. Mums ir 11 000 vietu, tirgošanā uz katru spēli nonāks aptuveni 8000 skatītāju biļešu FIBA Europe prasību dēļ televīzijas studijai un infrastruktūrai, kā arī 500 žurnālistu vietu nodrošināšanai.
2025. gadā “Arēnai Rīga” būs jau gandrīz divi gadu desmiti, laiks iet. Vai halle ir atbilstoša starptautiskajām un mūsdienu prasībām? Varbūt Latvijai jau jāsāk domāt par jaunas halles celtniecību?
Neesmu drošs, vai tas būtu finansiāli izdevīgi, bet lielu sporta pasākumu rīkošanai, protams, būtu ļoti labi, ja Rīgā būtu halle ar 20 tūkstošiem skatītāju vietu un lielām palīgtelpām. Palīgtelpas ir lielākā problēma, tāpēc Eiropas čempionātam basketbolā pilnībā īrēsim arī arēnai blakus esošo “Rimi” Olimpisko centru. Tāpat ap “Arēnu Rīga” līdzīgi kā hokeja čempionātā izbūvēs basketbola pilsētiņu, tā bija arī pērnajā olimpiskajā kvalifikācijā. Komandu treniņiem izmantos arī jauno sporta spēļu halli Barona ielā. Lielā žurnālistu pulcēšanās vieta jeb preses telpa būs Olimpiskajā centrā, kas uz čempionāta laiku būs pilnībā slēgts apmeklētājiem, tā būs vieta tikai Eiropas čempionāta basketbolā akreditētajām personām. Tāpat Olimpiskajā centrā būs čempionāta brīvprātīgo palīgu ēdināšana.
Kur komandas trenēsies?
Tās būs trīs vietas - “Arēna Rīga”, “Rimi” Olimpiskais centrs un jaunā sporta spēļu halle Barona ielā. Tikko uzbūvēto halli izmantosim, jo pēc FIBA Europe noteikumiem čempionātā obligāti nepieciešamas trīs treniņu zāles.
Latvijā notiks viens no četriem grupu turnīriem 2025. gada Eiropas čempionātā, kā arī izšķirošās spēles - astotdaļfināli, ceturtdaļfināli, pusfināli un cīņas par čempionāta medaļām. Cik lielu līdzjutēju pieplūdumu no Eiropas lielajām valstīm Francijas, Spānijas, Itālijas, Vācijas, Serbijas, Turcijas un citām mēs varam sagaidīt?
Gaidām sporta tūristus un līdzjutējus lielā skaitā. Lai minētās komandas redzētu Rīgā, tām vispirms jākvalificējas finālturnīram, kur Latvijai jau ir garantēta vieta kā čempionāta rīkotājai, tad jāgaida izloze, kur noskaidros apakšgrupu sastāvu. Iespējams, kādu no Eiropas basketbola milžiem redzēsim Rīgā jau grupu turnīrā, tiem, kurus neredzēsim apakšgrupā, jāiekļūst labāko skaitā citās apakšgrupās, kas garantēs iekļūšanu Eiropas čempionāta izslēgšanas spēlēs un ierašanos Rīgā. Viss ir pēc sportiskā principa un godīgi. Jāpiemin viena reglamenta nianse - katra apakšgrupas rīkotāja var izvēlēties vienu izlasi, ko vēlas redzēt savā apakšgrupā. Latvija, visticamāk, izvēlēsies Igauniju, lai piesaistītu vēl vairāk līdzjutēju jau apakšgrupu fāzē. Gaidām, ka uz Eiropas čempionātu basketbolā Rīgā ieradīsies 40 000-80 000 tūristu no ārzemēm.
Varu secināt, ka aptuveni 100 kilometru rādiusā ap Rīgu praktiski visām viesnīcām vajadzētu būt aizņemtām, tie būs lieli ienākumi arī kafejnīcām un restorāniem.
Jā, tā vajadzētu būt. Čempionāta rīkošana radīs ekonomisko pienesumu Latvijai, šādu ziņu esam nodevuši arī valdībai, kas piešķīrusi līdzekļus čempionāta rīkošanai. Mēs iesaistām čempionāta programmā ne tikai Rīgu, bet caur mūsu informācijas kanāliem mudināsim atbraukušos fanus apmeklēt arī citas Latvijas vietas tajās dienās, kad viņu izlasei nav spēļu - piemēram, doties uz Kuldīgu, Cēsīm vai Latgali. Čempionāts ilgst trīs nedēļas, un tas būs fantastisks laiks, no kā iegūs visi. Tāpat čempionāta laikā būs arī Rīgas svētki. Latvijā ciemiņus uzņemt protam, bet drošība būs mūsu prioritāte. Lai arī olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā iepriekšējā vasarā sadursmju risku starp dalībkomandu līdzjutējiem nebija, esam attīstījuši drošības plānu, ko nesen prezentējām sanāksmē Tamperē. Drošības riska menedžments paredz ik dienu atjaunojamus aprēķinus sekmīgi darbīgam drošības algoritmam. Saņēmām augstu FIBA novērtējumu. Tāpat ar droniem čempionāta laikā monitorēsim līdzjutēju plūsmas Rīgas centrā, paldies Latvijas drošības iestādēm, kas ir palīdzējušas to attīstīt un realizēt dzīvē. Eiropas basketbola čempionāts ir demokrātiskāks un mierīgāks turnīrs nekā Eiropas čempionāts futbolā, arī kvantitatīvi fanu basketbola čempionātā ir mazāk. Mēs apzinām sadursmju riskus starp dažādu valstu līdzjutējiem - turki pret grieķiem, slovēņi vai horvāti pret serbiem un citi potenciāli bīstami dueļi. Tāpat iespējama Izraēlas ierašanās, mēs zinām, kāda ir attieksme dažās vietās pret viņiem.
Mums jābūt gataviem uz visu - pat zemestrīci. Tāpat nesen noslēdzām čempionāta apdrošināšanas līgumu - viens ir civiltiesiskā apdrošināšana, bet otrs ir pasākuma atcelšanas apdrošināšanas polise. Piemēram, ja valstī izsludināta sēru diena - neviens pasākums nevar notikt. Mums tam jāgatavojas. Tāpat var notikt dažādu veidu kiberuzbrukumi. Šeit sīkumu nav. Apsvērām ļoti dažādus riskus pirms apdrošināšanas līguma parakstīšanas, pēc Covid-19 pandēmijas gatavojamies visam.
Basketbola čempionāta līdzjutējus turnīra laikā pārsvarā redzēsim Vecrīgā, centrā, Klusajā centrā un ap “Arēnu Rīga”. Un, protams, cerēsim, ka Latvijas izlase Eiropas čempionātā spēlēs labi, gūs uzvaras.
Mēs uz to ļoti ceram!
Kā organizatoram man vajadzētu būt neitrālam, olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra laikā centos būt neitrāls, bet man slikti sanāca. (Smejas.)
Cik cilvēku organizē Eiropas čempionātu Latvijā?
Tie ir aptuveni 20 cilvēki, bet mēs nesēžam katru dienu Latvijas Basketbola savienības birojā. Mums ir sapulces katru otro nedēļu. Daļa no cilvēkiem, kuri ir čempionāta organizācijas komitejā, ir LBS darbinieki, bet daļa, kuri ir piesaistīti no malas, ir speciālisti savās jomās.
Pievēršamies tam, kas notiks “Arēnā Rīga”. Vai vēl ir nopērkamas biļetes uz Latvijas izlases spēlēm?
Vēl pavisam nedaudz ir, mēs daļu biļešu nepārdosim līdz brīdim, kad 27. martā Rīgā notiks Eiropas čempionāta apakšgrupu izloze. Tas būs liels notikum, tāpat notiks FIBA Europe ģenerālā asambleja, tāpat Rīgā izvēlēsies nākamā, 2029. gada Eiropas čempionāta rīkotāju.
Paskatīsimies, kādi būs izlozes rezultāti, un tad ļoti koncentrēti strādāsim internetā, sociālajos tīklos “Facebook”, “X”, “Instagram” ar katras valsts basketbola “burbuli” jeb aktīvāko basketbola sabiedrības daļu. Tas ir izstrādāts algoritms, mēs paredzam labus biļešu pārdošanas rezultātus arī uz spēlēm, kur Rīgā laukumā nebūs mūsu izlase. Nemaz nerunājot par izslēgšanas spēlēm, kur paredzam pilnu arēnu uz visām cīņām. Salīdzinot ar Eiropas arēnām, mūsu halle nav pati lielākā. Būs laba atmosfēra.
Kādas būs biļešu cenas uz Eiropas čempionāta spēlēm Rīgā?
Varu ļoti precīzi pateikt - ir piecas cenu kategorijas. Lētākā ir 19 eiro uz spēli un dārgākā - 79 eiro par vienu spēli. Tā ir tā saucamā “Seko manai komandai” paka, kur tirgojam biļetes uz visām piecām apakšgrupas spēlēm, uz individuālām spēlēm vēl netirgojam. Izslēgšanas un medaļu turnīra fāzes biļetes ir dārgākas, bet cenas ir ļoti demokrātiskas. Laikam ejot, biļešu cenas pieaugs. Uz Latvijas spēlēm apakšgrupā biļetes ir praktiski izpārdotas.
Tiem, kam nebūs izdevies iegādāties biļetes, organizēsim publisku Latvijas valstsvienības spēļu skatīšanos gan Rīgā, gan citās valsts pilsētās, lai nācijai ir kopā būšanas un līdzjušanas prieks. Vēlamies, lai tas nav tikai fanošanas kults, bet tas ir nacionālās pašizpausmes instruments.
Basketbols šobrīd Latvijā ir uz augsta popularitātes viļņa, lai to noturētu, ir vajadzīgi panākumi, ko neviens garantēt nevar. Čempionāts var būt arī labs veids, kā popularizēt sportu un aktīvu dzīvesveidu Latvijā, lai pievērstu veselīgām aktivitātēm vairāk cilvēku. To centīsimies panākt.
Basketbols šobrīd ir panākumu zenītā - ir gan labi rezultāti, gan pasaules basketbola zvaigzne kā Kristaps Porziņģis izlases sastāvā.
Šobrīd basketbola valstsvienībā tiešām ir zvaigznes, mums ir lielisks treneris Luka Banki, arī Latvijas Basketbola savienības kolektīvs dara labu darbu. Protams, ir kļūdas, bet tās būs vienmēr.
Vai līdzjutēji var cerēt, ka mūsu vīri mājās, Latvijā, spēs cīnīties par čempionāta medaļām?
Protams, sports ir sports, un nekas nav garantēts, bet esmu pārliecināts, ka visi, sākot ar spēlētājiem, treneriem, apkalpojošo personālu, Latvijas Basketbola savienību, izdarīs visu, lai komanda nospēlētu pēc iespējas labāk. Būtiski, lai basketbolisti sezonu pabeidz bez savainojumiem, vasarā pilnvērtīgi atjaunojas, tad ar jaunu iedvesmu sāk gatavoties Eiropas čempionātam. Ļoti ceram redzēt izlases sastāvā Kristapu Porziņģi, ja viņš būs vesels, ir labas izredzes liepājnieku ieraudzīt valstsvienības sastāvā.
Vai ir atbildes, kas notika ar Latvijas izlasi neveiksmīgajā olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā pērnvasar? Komanda spēlēja līmeni zemāk nekā 2023. gada Pasaules kausa izcīņā Āzijā.
Jā, turnīrs neizdevās, zaudējām izšķirošajā spēlē. Mūsu izlase neparādīja savām spējām atbilstošu sniegumu, bija jūtams gan psiholoģiskais, gan fiziskais nogurums spēlētājiem un arī treneru korpusam. Tagad pēc sezonas būs vairāku mēnešu pauze atšķirībā no olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra, tā būs izdevība sakārtot domas un koncentrēties unikālam Eiropas čempionātam savu līdzjutēju priekšā. Mums visiem ir jātic un dažādos veidos jāatbalsta komanda. Kopā varam daudz sasniegt!
