IZM, piedāvājot jaunu skolu finansēšanas modeli, ignorē pašvaldību viedokli

© Ģirts Ozoliņš/F64

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skolu reformu plānā piedāvā ieviest jaunu skolu finansēšanas modeli "Programma skolā". Ziņojuma projektā vairs neparādās iecere valstij pārņemt no pašvaldībām skolu tīklu no 7. klases, bet tā vietā piedāvāts noteikt, ka kvantitatīvie skolēnu skaita kritēriji 7.–12. klašu grupā ir saistoši visām pašvaldībām. Pašvaldības pret kvantitatīvajiem kritērijiem iebilda, bet IZM to neņem vērā.

Jaunais finansēšanas modelis joprojām paredz, ka lēmumu par skolu tīkla reorganizāciju pieņem pašvaldība, to saskaņojot ar ministriju, līdzīgi kā tas notiek pašlaik. Taču IZM neņem vērā pašvaldību iebildumus, bet jauno projekta versiju spītīgi virza tālāk apstiprināšanai Ministru kabinetā jau šā gada augustā.

"Mēs redzam, ka nav ņemts vērā tas, ko pašvaldības izteica individuāli četru tikšanos laikā ar reģionu attīstības padomēm. Pašvaldības iebilda pret kvantitatīvajiem kritērijiem," "Neatkarīgajai" vakar pēc pirmās darba sanāksmes IZM atzina Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Sniegt sīkāku komentāru viņa atturējās. Pašvaldības gan vēl varēs iesniegt savus priekšlikumus, jo tam tiks atvēlēts laiks, bet, vai tie tiks ņemti vērā, rodas pamatotas šaubas.

Skatīsies, cik skolēnu ir klašu grupās

Līdztekus jaunā finansējuma modeļa ieviešanai IZM no iepriekšējā modeļa ir saglabājusi piedāvājumu noteikt kvantitatīvos kritērijus klasēm.

Kā ziņo aģentūra LETA, kvantitatīvajos kritērijos plānots prasīt 10 vai 20 skolēnus klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, dažādas prasības četrās klašu grupās (1.-3., 4.-6., 7.-9., 10.-12.), kas saskan ar mācību saturā definētiem sasniedzamajiem rezultātiem pamatizglītības un vidējās izglītības standartā, kā arī, paredzot skolēnu skaita izmaiņas nevis vienas klases ietvaros, bet klašu grupās, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni - jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāks skolēnu skaits klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.

Kvantitatīvie kritēriji par skolēnu skaitu klašu grupās atkarībā no urbanizācijas līmeņa attiektos uz vispārējās izglītības programmām, kas tiek īstenotas klātienē. Ja izglītības iestāde nesasniegs kvantitatīvos kritērijus, būs jāizvērtē sasniedzamība - ja skola nepieciešama pieejamības dēļ, tad tā netiktu reorganizēta.

Pēc IZM piedāvājuma, valstspilsētas un administratīvajos centros visās četrās minētajās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni jeb 40 skolēni vienā klasē. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6. klašu grupās minimālais skolēnu skaits būtu 30 skolēni jeb vidēji 10 skolēni klasē, bet 7.-9. un 10.-12. klašu grupās - 60 skolēni jeb vidēji 20 skolēni klasē. Savukārt pierobežas un reti apdzīvotās pašvaldībās vismaz 30 skolēni jeb vidēji desmit bērni klasē būs jānodrošina trīs klašu grupās līdz 9. klasei, bet vidusskolās arī tur būs jānodrošina vismaz 60 skolēni jeb vidēji 20 skolēni klasē.

IZM norādīja, ka kvantitatīvie kritēriji 1.-6. klašu grupā būs rekomendējoši un pašvaldības varēs izdarīt izņēmumus, tomēr šajā izglītības pakāpē nebūs atļauts organizēt apvienotās klases.

Savukārt kvantitatīvie kritēriji 7.-12. klašu grupā būs saistoši visām pašvaldībām - lēmumu par skolu tīkla reorganizāciju pieņems pašvaldība, to saskaņojot ar ministriju. Pašvaldības, kas atrodas pie valsts ārējās robežas, varēs autonomi noteikt kvantitatīvos kritērijus 1.-9. klašu grupā, bet 10.-12. klašu grupā kritēriji būs saistoši neatkarīgi no pierobežas.

Atbilstoši IZM iecerei, 1.-6. klašu grupā tiktu piemērots princips "Izglītība tuvāk dzīvesvietai" jeb ceļā pavadītais laiks ar pašvaldības organizētu transportu nevarētu būt ilgāks par 40 minūtēm, bet 7.-12. klašu grupā attālums starp skolām nevarēs būt vairāk kā 25 kilometri.

Ministrija vēlas, lai skolotāji strādātu pilnu slodzi

Ministrija ziņojuma projektā norāda, ka pašreizējais izglītības finansēšanas modelis "Skolēns pašvaldībā" neefektīvā skolu tīklā veicina pedagogu slodžu sadrumstalotību, līdz ar to pedagogu zemākās darba algas likmes celšana nenodrošina visiem jūtamu darba samaksas pieaugumu, jo liela daļa skolotāju strādā ar mazu slodzi.

Pēc IZM aplēsēm, pagājušajā mācību gadā nepilna laika slodzes darbu strādāja 64,8% pedagogu. Ministrijas ieskatā pedagoģiskā personāla kapacitātei - pilnas slodzes vispārējās izglītības pedagogu īpatsvaram vienā skolā - būtu jāsasniedz vismaz 80%.

Tajā pašā laikā vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā jūnija sākumā vakantas bijušas 417 pedagogu likmes, kas ir 2,3% no kopējā pedagogu likmju skaita, kas rada papildu slogu esošajiem pedagogiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu mācību procesu. Ministrija arī uzsver pirmspensijas vecuma pedagogu īpatsvaru, kas no kopējā pedagogu skaita veido 8%.

"Tika gaidīts, ka, pieņemot lēmumu par efektīvāku izglītības iestāžu tīklu, pašvaldība lietderīgāk izmantos tai piešķirtos līdzekļus pedagogu darba samaksai, tomēr, joprojām saglabājot neefektīvu izglītības iestāžu tīklu, pašvaldības paildzina situācijas saglabāšanos, kad pedagogu atalgojums nav konkurētspējīgs, neskatoties uz to, ka modelī ir ietverti gan motivējoši elementi, gan risks arvien lielākai atšķirībai starp pašvaldībām un reģioniem pedagogu darba samaksas noteikšanā," pausts ziņojuma projektā. IZM secinājusi, ka 39 lauku skolās viena skolēna izmaksas sasniedz līdz pat 3500 eiro, kas ir līdzvērtīgi privātās izglītības izmaksām par valsts un pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Kā iespējamo risinājumu ministrija saredz jauna finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu, kas būtu saistīts ar optimālās klases lielumu, paredzot līdzvērtīgu finansējuma apmēru līdzīgām izglītības iestādēm visā valsts teritorijā, kā arī valsts finansējuma aprēķinu atbalsta personāla nodrošināšanai skolēniem, efektīvu skolas administratīvo sastāvu un papildu finansējumu iekļaujošas izglītības nodrošināšanai.

"Jaunā finansēšanas modeļa mērķis ir radīt vienkāršu, caurskatāmu pedagogu un izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo izglītības iestādes darbinieku atalgojuma sistēmu, kā arī vidējā termiņā virzīties uz mērķi, lai pedagogu bruto darba alga mēnesī sasniedz 2500 eiro par likmi," pauž IZM.

Pamatojoties uz izglītības iestāžu telpu kapacitāti, kā arī uz individuālā pieejā pamatotu kompetenču izglītību, ministrija modeļa aprēķinu veikusi, pieņemot divu veidu klašu lielumu - klasi ar 10-25 skolēniem un klasi ar 26 un vairāk skolēniem. Aprēķinā ietilpst pedagoģisko likmju skaits, kas nepieciešams izglītības programmas īstenošanai saskaņā ar mācību plānu katrā vispārējās izglītības pakāpē.

Skolēnu skaits klasē noteiktu pedagogu likmju skaitu pa klasēm, piemēram, 1. klasēs, kurās ir līdz 25 bērniem, koeficients būtu 1, bet skaitliski lielākās klasēs - 1,37, mazāka izmēra 7. klasēs koeficients būtu 1,45, bet lielākās - 1,67, mazāka izmēra 12. klasēs koeficients būtu 1,72, bet lielākās - 1,9 u.tml.

Vai pietiks pedagoga palīgu un atbalsta personāla?

Lai mācību sākumposmā bērni ar grūtībām mācībās saņemtu savlaicīgu palīdzību, vienlaikus nekavējot kopējā mācību procesa norisi klasē, jaunais finanšu modelis paredz, ka 1.-3. klases posmā katrā klasē, kurā skolēnu skaits ir 10 un vairāk, tiktu nodrošināts pedagoga palīgs.

Atbilstoši skolēnu skaitam izglītības iestādē plānots noteikt atbalsta personāla - sociālā pedagoga, speciālā pedagoga, skolotāja logopēda, izglītības psihologa - likmju skaitu, kas nepieciešams kvalitatīvai un iekļaujošai izglītības programmas īstenošanai, kā arī administratīvo likmju skaitu izglītības procesa nodrošināšanai.

Administrācijai, ieskaitot izglītības iestādes vadītāju, noteiktais likmju skaits izglītības iestādē līdz 299 skolēniem būtu divas likmes (direktors un viens vietnieks), no 300 līdz 599 skolēniem - trīs, no 600 līdz 999 skolēniem - piecas likmes, bet izglītības iestādē ar 1000 un vairāk skolēniem - sešas likmes.

Paralēlklases nevarēs veidot kā ienāk prātā

Lai novērstu, ka atsevišķos gadījumos modelī skolēnu skaits klasē izglītības iestādei un pašvaldībai rada iniciatīvu veidot papildu klases tikai tāpēc, lai piesaistītu papildu līdzekļus, ministrija piedāvā noteikt, ka paralēlklases drīkstētu veidot tikai tad, ja vienā klašu grupā ir 32 un vairāk skolēni.

Šāds skolēnu skaits klašu dalījumam iesakāms, jo tas vidēji atbilstu 10-26 skolēnu klases lielumam, vienlaikus tiktu saskaņots ar telpu kapacitāti un kvalitatīvu izglītības procesu, bet neizslēdz iespēju pie liela kopējā skolēnu skaita klašu grupā veidot arī lielākas klases, ja telpu kapacitāte ir pietiekama un, izmantojot visus iespējamos resursus, tiek nodrošināts kvalitatīvs izglītības process, uzskata IZM.

Modelī arī paredzēts papildu finansējums katrai skolai 2% apmērā no kopējā algu fonda, kas būtu izmantojams individuālas pieejas nodrošināšanai skolēniem, papildu piemaksām darbiniekiem, kā arī vērtējot pedagogu profesionālās darbības kvalitāti.

Jauno finansēšanas modeli iecerēts ieviest no 2024. gada 1. septembra. Līdz tam ministrija plāno izvērtēt iespēju diferencēt pedagogu darba samaksu atbilstoši amatpienākumiem un darba apjomam, vienlaikus klasificējot amatus un pārskatot pedagogu profesiju un amatu sarakstu. Lai novērtētu finansēšanas modeļa ietekmi uz situāciju konkrētās pašvaldības izglītības iestādēs, IZM vēl plānojot tikties ar katru pašvaldību.

Līdz nākamā gada 7. maijam būtu jāveic nepieciešamie grozījumi vai jāizdod jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi par kārtību, kā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, kā arī par kārtību, kā valsts finansē pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, kuras īsteno privātas izglītības iestādes. Izmaiņas būs nepieciešamas arī pedagogu darba samaksas noteikumos.

Ministrija atzīst, ka esošajā situācijā pilnībā īstenot jauno finansēšanas modeli nebūs iespējams lielā vakanču skaita un valsts budžeta iespēju dēļ. Vienlaikus, "skaidri definējot bezkompromisa izglītības kvalitāti kā jau tuvākajos gados sasniedzamo mērķi, papildu valsts budžeta izdevumi ir nepieciešami, bet tie būtu jāiegulda sakārtotā sistēmā".

Jābūvē 10 jaunas skolas, bet 10 skolām vajag piebūves

Līdz nākamā gada 31. janvārim pašvaldībām sadarbībā ar IZM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Satiksmes ministriju būs jāizveido izglītības iestāžu tīkla karte pašvaldībā, kā arī jākoordinē un jāsaskaņo skolēnu mobilitātes iespējas, jāvienojas par pašvaldības savstarpējo norēķinu kārtību.

Gadījumā, ja uzņemošo skolu mācību telpu maksimālā kapacitāte ir pilnībā sasniegta, tad reorganizējamā izglītības iestāde saglabājas līdz brīdim, kad ir atrisināts kapacitātes jautājums, piemēram, izbūvējot uzņemošās skolas piebūvi.

IZM atklāja, ka sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem secināts, ka infrastruktūras paplašināšanas un jaunu izglītības iestāžu ēku būvniecības vajadzības pamatā ir mazpilsētās un pilsētās. Pierīgas pašvaldībās - Ādažos, Siguldā, Mārupē, Ķekavā, Valmierā un Ogrē - nepieciešama jaunu skolas ēku izbūve, jo esošo skolas ēku piepildījums pārsniedz paredzēto.

Savukārt, lai administratīvo centru izglītības iestādēs nodrošinātu iespēju uzņemt skolēnus no pašvaldības teritorijā reorganizētajām izglītības iestādēm, vairākās pašvaldībās, piemēram, Smiltenē, Cēsīs, Madonā, Saulkrastos un Bauskā, nepieciešams paplašināt esošo izglītības infrastruktūru, uzbūvējot piebūves. Pēc pašvaldību aplēsēm, nepieciešams uzbūvēt desmit jaunas izglītības iestādes, bet desmit izglītības iestādēm nepieciešams paplašināt telpu kapacitāti, uzbūvējot piebūves.

Apkopojot datus par iepriekšējos gados veiktajām izglītības infrastruktūras būvniecības un aprīkojuma izmaksām Ādažos, Ogrē, Siguldā, Rīgā, Berģos, Baložos, Saldū un Dobelē, IZM secinājusi, ka vienas jaunas izglītības iestādes izbūves un aprīkošanas izmaksas ir indikatīvi 15,7 miljoni eiro. Šajās izmaksās iekļauti izdevumi projektēšanai, mācību korpusa izbūvei, aprīkojumam, IKT un labiekārtošanai. Turpretī piebūves celtniecības un aprīkošanas izmaksas noteiktas indikatīvi 8,6 miljonu eiro apmērā.

Jau rakstīts, ka IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.

Svarīgākais