Mazais radioaktīvais nieciņš, kas tika atrasts uz Getliņu izgāztuvi atvestajā sadzīves atkritumu kravā, jau ir iecementēts veidnē un noglabāts vienā no radioaktīvo atkritumu glabātavas “Radons” tvertnēm. Taču krietni lielāku bīstamību rada cits potenciāls radiācijas avots. Izrādās, ka Latvijā nav tādu normatīvu, kas ierobežotu radiāciju kurināmajā koksnē – šķeldā un briketēs. Ja pircējs pats neizkontrolē, var iegrābties Černobiļas katastrofas mantojumā.
Sabiedrības interesi par radiācijas lietām nesen uzjundīja miniatūra pudelīte. 26. maijā tā iedarbināja trauksmi Getliņu vārtos iebūvētajā monitoringa iekārtā. Radiācijas drošības speciālisti konstatēja, ka trauciņā atrodas kristāliska viela, kas satur rādija izotopu 226Ra. Priekšmets tika izmests sadzīves atkritumos Dārzciema vai Pļavnieku rajonā. Uz Valsts vides dienesta publisko aicinājumu tā īpašnieks nav atsaucies. Līdz ar to par izcelsmi atliek tikai minējumi. Pelni no Černobiļas atomelektrostacijas tie noteikti nav - tur bija citi izotopi. Ticamāku versiju priekšā pasaka neaizpildītā veidlapiņa ar nosūtījumu juvelierim kausētājam. Iespējams, tā ir kāda juveliera darbā nepieciešama viela. Taču tālākas izmeklēšanas nebūs.
Sveiciens no Černobiļas
Pudelīte nodota Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram un tālāk pieņemta “Radonā”. Informācijas analīzes nodaļas vadītāja Anta Jantone stāsta, ka tur radioaktīvus priekšmetus iecementē veidnē un noglabā. Sadzīves atkritumos šādi atradumi neesot bieža parādība, tomēr pa laikam visādi padomju laika brīnumi gadoties. Droši vien arī šajā reizē kāds mājās taisījis ģenerāltīrīšanu un vecos krāmus metis laukā. Par iespējamām sekām, ko šī pudelīte varēja izraisīt, eksperte nevēlas spekulēt. Un nu jau arī bažām par atkritumu “tīrību” vairs nav nekāda pamata.
Taču pastāv kāda cita plaši lietota substance, kurā radiācijas klātbūtnes pārbaude ir brīvprātīgs pasākums un kur radiācija patiešām ir iespējama. Latvijā nav noteikts, cik liels radiācijas piesārņojums drīkst būt šķeldā. Pa visu Latviju ir neskaitāmas katlumājas, un vairumā no tām nav radiācijas mērierīču. Bet šķelda no Ukrainas un Baltkrievijas, kas ir lētāka nekā pašu mājās saražotā, var saturēt paaugstinātu starojumu no Černobiļas atomelektrostacijas katastrofas 1986. gadā.
“Rīgas siltuma” kurtuvēs
Šāds gadījums tika konstatēts 2018. gadā uzņēmumā “Rīgas siltums”. Rudens lietavu un plūdu izraisīto seku dēļ bija apgrūtinātas vietējās šķeldas piegādes. Uzņēmums iegādājās importētu kurināmo, un tā pelnos tika konstatēts paaugstināts starojums. Pēc tam uzņēmums uzstādīja vārtus radiācijas mērīšanai kā šķeldā, tā arī pelnos. Un kurināmā iepirkumos ierakstīja prasību, ka starojuma līmenis nedrīkst pārsniegt vienu bekerelu uz kilogramu, kas atbilst normālajam fonam vidē. Vakar divos medijos tika izplatīta informācija, ka “Rīgas siltuma” katlumājās radioaktīva šķelda dedzināta vēl pusotra gada garumā pēc šī notikuma, taču uzņēmums to kategoriski noliedz. Valdes loceklis Raivis Elliņš sarunā ar Neatkarīgo secina: “Izskatās, kāds mums grib kaitēt.” Jā, piegādātājs patiešām palicis tas pats, kurš pirms diviem gadiem bija atvedis piesārņoto kravu ‒ SIA “R Grupa”, taču nekas tāds vairs neesot atkārtojies. Un nebūtu iespējams, jo radiācija tiek monitorēta kā lielajos vārtos Ziepniekkalnā, tā arī uz vietas pārējās siltumcentrālēs. Darbiniekiem esot piešķirti dozimetri. Pelni, kuros dabiskais starojuma fons ir koncentrētākā daudzumā, tiek izvesti uz Getliņiem, bet pašlaik tiekot pētīta Lietuvas prakse - tur pelnus no kurtuvēm izmanto ceļu būvē, tādējādi koncentrēto starojumu atkal izkliedējot.
Normatīvu vienkārši nav!
Tuvākajā dienās “Rīgas siltums” grasās izsludināt jaunu šķeldas iepirkumu - lielāko savā vēsturē, visam nākamajam gadam. Prasība nepārsniegt vienu bekerelu uz kilogramu nolikumā esot iestrādāta. Taču citviet Latvijā - mazajās katlumājās par kaut kādu starojumu neviens neuztraucas, un šķeldas kravām no Baltkrievijas vai Ukrainas nav uzlikts aizliegums.
Izrādās, ka arī pēc 2018. gada incidenta “Rīgas siltumā” valstī joprojām nav izstrādāti normatīvi par pieļaujamo starojumu kurināmajā koksnē. Pastāv limits radiācijai atkritumos - tie ir 1000 bekereli uz kilogramu.
Tātad arī pelnos koncentrācija nedrīkst būt lielāka. Bet radiācijai šķeldā ierobežojumu nav. Attiecīgi, ja robežsargi tādu kravu ielaiž Latvijā, tā bez problēmām tiks notirgota, jo ir lētāka. Un tik smalkas mērierīces kā “Rīgas siltumam” valsts iestādēm nemaz neesot. Valsts vides dienests skaidro, ka “uz valsts robežas radiācijas monitorings tiek nodrošināts kravām, izmantojot radiācijas vārtus un pārnēsājamās mēriekārtas, veicot dozas jaudas mērījumus. Ievērojot nelielo radioaktivitāti no ārvalstīm ievedamai šķeldai, uz valsts robežas ar mēriekārtām nav iespējams konstatēt šo nelielo radioaktivitātes līmeni”.
Ministrija pie tā strādā
Individuālajiem pircējiem te atliek vienīgi rekomendēt nepirkt no Ukrainas un Baltkrievijas vestu kurināmo. Bet pašvaldībām situācija ir sarežģītāka, jo konkursos iepirkuma galvenais nosacījums ir zemākā cena, bet normu, kas aizliegtu pirkt šķeldu ar paaugstinātu starojumu, vienkārši nav. Attiecīgi, ja nav skandalozu precedentu, kā tas gadījās “Rīgas siltumam”, tad kādēļ nepirkt importēto kurināmo.
Radiācijas problemātika ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā. Ministra padomniece Agnese Vārpiņa apstiprina, ka par attiecīgu normatīvu trūkumu tur esot zināms un ministrija pie tiem strādājot.
