Izglītības un zinātnes ministrijas centieni mazināt Jaunsardzes lomu un arī valsts aizsardzības mācību skolās pielīdzināt interešu izglītības pulciņu aktivitātēm izraisījuši satraukumu ne tikai valsts visaptverošās aizsardzības koncepcijas autoros. Arī virkne karavīru organizāciju nosūtījušas raižpilnu vēstuli atbildīgajām ministrijām, prezidentam un Saeimai. Runa nav tikai par jauniešu brīvā laika pavadīšanu, kā to traktē Izglītības un zinātnes ministrija, bet gan par armijas rezervju veidošanu X stundai.
Lūk, fragments no karavīru organizāciju vēstules:
“Drupinot Jaunsardzi, mēs sagrausim mūsu valsts aizsardzības spēcīgāko pamatu, mūsu pēctecību. Tāpēc, lai nenodarītu kaitējumu valsts aizsardzībai un mūsu nacionālajām vērtībām, lūdzam iestāties par Jaunsardzi, nepieļaujot gadiem veidotu valstisku un patriotisku vērtību sagraušanu un apzināta kaitējuma nodarīšanu mūsu valsts aizsardzības interesēm. Aicinām nepieļaut, ka Jaunsardze no brīvprātīgas kustības tiek pārvērsta par obligātu interešu izglītības programmu.”
Vēstulē skaidrots, ka Jaunsardze ir vienīgā brīvprātīgā jauniešu kustība Latvijā, kas pieejama ikvienam ‒ neatkarīgi no dzīvesvietas un sociālā statusa. Savukārt izglītības programmas bieži mainās, tās tiek uzlabotas un pielāgotas atbilstoši citu aktivitāšu apjoma un programmas vajadzībām. Interešu izglītības programmām arī nav sava zvēresta, karoga un patrona - Valsts prezidenta. Vēstuli parakstījušas septiņas karavīru organizācijas: Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, Latviešu virsnieku apvienība, biedrība “Latvijas ģenerāļu klubs”, biedrība “Latvijas Nacionālo partizānu apvienība”, biedrība “Liepājas politiski represēto klubs”, Latvijas Rezerves virsnieku asociācija, Valsts aizsardzības un patriotisma fonds “Namejs”.
Aizsardzība hobija līmenī
Pielīdzinot Jaunsardzes kustību interešu izglītībai un no valsts aizsardzības mācības satura izravējot visu militārismu, zūd šo nodarbju galvenais mērķis - karot spējīgu rezervju sagatavošana valsts aizsardzības nolūkiem.
Neatkarīgā par šo pēkšņo problēmu jau rakstīja publikācijā “Šuplinska grauj valsts aizsardzības jaunos pamatus”. Aizsardzības ministrija sagatavojusi un virza Saeimā Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likuma projektu. Taču pirms otrā lasījuma Izglītības un zinātnes ministrija pēkšņi nākusi klajā ar priekšlikumiem, kas apstiprināšanas gadījumā radikāli mainītu likumu, valsts aizsardzību degradējot līdz hobija nodarbošanās līmenim.
Turklāt brīvprātīgās apmācības organizētu sabiedriskās organizācijas, kas savā būtībā ir pret ieročiem un militārismu. Karot mācītu pacifisti, precīzāk ‒ nemācītu karot.
Mācītu ugunskurus kurināt, pārgājienos iet. Tās ir jaukas nodarbes, bet tām ir maza saistība ar karošanu.
Pacifisti pret ieroču mācību
Jāatgādina, ka tieši pacifistiskās nevalstiskās organizācijas nāca klajā ar ierosinājumu, ka aizsardzības budžets jāpārdala tām par labu un no valsts aizsardzības mācības programmas jāņem laukā ieroču un kaujas iemaņu mācība. Izglītības ministrijā dzirdīgas ausis atrada Latvijas Pilsoniskā alianse, biedrība “Latvijas mazpulki”, Latvijas Jaunatnes padome, Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija. Un gandrīz vārds vārdā arī nepieciešamos formulējumus likumprojektam priekšā sarakstīja. Tā, lai karošanas apmācība tiktu aizstāta ar publisko runu, medijpratību un citiem miermīlīgiem formātiem. Bet aizsardzības budžets par to maksātu.
Tomēr cīņa vēl nav galā. Uz to norāda karavīru iesaistīšanās politikas veidošanas procesā - ar atklāto vēstuli. Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks Neatkarīgajai apliecina, ka negrasās piekrist Izglītības un zinātnes ministrijas jaunievedumiem likumprojektā:
“Pirmkārt, Jaunsardze ir ļoti svarīga pilsoniska un patriotiska kustība, un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam tās lomu samazināt. Tas būtu nevalstiski un nepatriotiski. Otrkārt, Valsts aizsardzības mācības obligātā ieviešana vairs nav apspriežama kā tāda. Ja mēs gribam šo konceptu mainīt vai kaut kādā ziņā pret to vērsties, tad mums ir pilnībā jāpārskata tālāko desmitgažu attīstības stratēģija. Tad vienīgā alternatīva ir absolūts obligātais dienests abiem dzimumiem.”
OMD alternatīva
Saeima 2018. gadā izvēlējās iet citu ceļu. Nevis obligātais dienests, bet visu jauniešu apmācīšana jau skolas laikā plus viņu ieinteresēšana būvēt militāro karjeru profesionālajā dienestā vai pēc Jaunsardzes stāties Zemessardzē. Ja jauniešiem ieroču vietā mācīs publisko runu, bet lauka kaujas iemaņas aizstās ar mezglu siešanu, jaunais valsts visaptverošās aizsardzības koncepts faktiski sabruks. To pieļaut nedrīkst. Vismaz, kamēr nekas cits netiek piedāvāts vietā.
Neatkarīgā atkārtoti aicināja izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku paskaidrot savu ierosinājumu, ar ko tiktu vājinātas valsts aizsardzības spējas. Šuplinska neko nepaskaidro. Taču, kā sarunā atzina Artis Pabriks, viņam esot cerība, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izpratne par valsts aizsardzības mācības nozīmi ir uzlabojusies. Vai tā tiešām ir, rādīs likumprojekta turpmākā virzība Saeimā.
