Latvijas mediju telpai tiek gatavots hibrīduzbrukums

© Ekrānšāviņi

Kad pirms zināma laika tīmeklī parādījās melīgas reklāmas, kurās mūziķis Renārs Kaupers un autotirgotāja Benita Sadauska reklamē kriptovalūtas, šķita, ka varbūt kāds hipsteris aiz neko darīt šādi izklaidējas. Taču īstenībā blēņas maskē komplicētu uzbrukumu, kas ar Krievijas informācijas tīkla “Russia Today” un savervētu žurnālistu starpniecību tiek gatavots pret Latvijas medijiem un Latvijas valsti. Neatkarīgā šo hipotēzi ir nodevusi valsts drošības dienestiem.

Brīdī, kad pienāks pavēle no Kremļa vai kādas Latvijā bāzētas apakšstruktūras, Latvijas mediji tiks atslēgti no tīmekļa, bet to vietā tiks iedarbināti viltus mediji - avatāri, kas vizuāli viens pret vienu kopē īstos, bet saturiski radikāli atšķirsies. Tajos vairs nebūs runa par bitkoiniem vai ātrajiem kredītiem, bet gan apdraudējumu Latvijas valsts neatkarībai. Sabiedrības musināšana uz Latvijai naidīgu mērķu īstenošanu, iebiedēšana un panikas sēšana.

Sistēma latentā stāvoklī

Neatkarīgās informācijas avots nāk no krievu žurnālistu vides, un viņa vēstījums ir sekojošs:

“Ar “Russia Today” saistītas struktūras latviešu valodā uztur informācijas kanālu tīklu. Sistēma tiek turēta latentā stāvoklī, lai to uz pilnu jaudu iedarbinātu, tiklīdz būs informatīva vajadzība vai tiks saņemta “Russia Today” pavēle izplatīt noteikta rakstura informāciju vai dezinformāciju.”

Tādā brīdī Renāra Kaupera, Benitas Sadauskas, bet varbūt arī valsts premjerministra mutē tiks ielikti vārdi, kādi citādi tur nekad nevarētu un nedrīkstētu atrasties. Tekstus jau sacer Latvijai nelojāli cilvēki, kas zina latviešu valodu un ir savervēti šim darbam. Neatkarīgās avots apstiprina, ka runa ir par vairākiem Latvijā bez darba palikušiem žurnālistiem, kas nāk no krievu mediju vides.

Kurš nodarbina “kuces dēlus”

Zīmīgi, ka Krievijas vēstniecība nemaz neslēpj savu interesi par žurnālistiem. Vēstnieks Jevgeņijs Lukjanovs februārī rīkoja preses konferenci un tās jautājumu daļā dabūja noklausīties kāda krievu žurnālista tirādi par to, ka Latvijas bankas atsakās viņu apkalpot. Tas noticis saistībā ar kriminālprocesu, ko Valsts drošības dienests rosinājis pret uzņēmuma Baltijas mediju alianse īpašniekiem par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu.

Tad arī “Krievijas vēstnieks apsolīja, ka Maskava neatstās žurnālistu vajāšanu bez atbildes”. Šādu virsrakstu publikācijai lika Kremļa propagandas kanāls “Sputnik”, tālāk citējot vēstnieku:

““Protams, mēs uzstāsimies par žurnālistiem, atbildēsim starptautisko tiesību, valstu starptautisko līgumu ietvaros, kuras uzliek šādus ierobežojumus žurnālistiem savā valstī. Pieprasīsim, lai Latvija atgriežas pie līgumu normu izpildes, ko tā ir parakstījusi. Cerību uz rezultātu ir maz, jo strādā dubultie standarti. Pats galvenais, pie kā pieder “kuces dēls”. Ja tas ir latviešu, tad tas ir savējais “kuces dēls”, ja svešs, tad atvainojiet. Kā saka, tev nav palaimējies piedzimt par krievu,” sacīja vēstnieks.”

Acīmredzot Krievijas Federācija savus “kuces dēlus” jau sākusi nodarbināt.

Informācija dienestu rīcībā

Arī Neatkarīgajai un portālam nra.lv tīmeklī ir izgatavots grūti izsekojams dublikāts ar mainīgu adresi. Iepriekš tādas primitīvākas imitācijas jau pamanītas portālam jauns.lv un re.tv. Un tam nav nekādas citas loģikas kā vien ļaunprātība, jo mēs radām kvalitatīvu žurnālistiku, taču neprasām par to maksu no lietotājiem. Jebkurš materiāls ir brīvi pieejams, tikai jāpievieno korekta atsauce. Avatāru izgatavošanā ir ieguldīts liels darbs, tātad nauda. Acīmredzot šāda mediju viltošana un uzturēšana latentā stāvoklī nepieciešama tālab, lai uzbrukuma brīdī viltus medijs būtu atpazīstams interneta meklētājiem.

Pagaidām runa ir tikai par mediju viltošanu, taču tikpat labi iespējams, ka pēc šīs pašas shēmas tiek būvēti arī valsts institūciju avatāri. Neatkarīgā šo informāciju uzskatīja par nepieciešamu nodot Valsts drošības dienestam, Aizsardzības ministrijai, Valsts kancelejai un NATO Stratēģiskās komunikācijas centram. Iestāžu pārstāvji atzina to par satraucošu un nodeva savu ekspertu rīcībā tālākai izpētei.

Svarīgākais