Vegānisma propagandas organizācija “Dzīvnieku brīvība” koronakrīzes apstākļos centusies novērst atbalsta naudas piešķiršanu zvēraudzēšanas nozarei. Taču arī bez radikāļu pieprasījuma šim lauksaimniecības sektoram gājis pietiekami labi, lai nepretendētu uz publiskajiem līdzekļiem krīzes pārvarēšanai.
“Dzīvnieku brīvība” ir turīga no ārvalstīm līdzfinansēta organizācija, kuras stratēģiskais mērķis ir panākt gaļas un jebkādu citu lopkopības un zvērkopības produktu aizliegumu.
Atprečo ārzemju finansējumu
Mērķa sasniegšanai ar mainīgām sekmēm tiek īstenotas dažādas programmas. Viena no tām vēršas pret kažokzvēru audzēšanas industriju. Ārkārtējās situācijas apstākļos lielformāta reklāmas plakāti ar aicinājumu aizliegt kažokādu izmantošanu apģērba izgatavošanā bija pēdējie, kas pazuda no reklāmas stabiem. “Dzīvnieku brīvībai” arī krīzē bija jāatprečo saņemtais finansējums. Organizācijas pērnā gada kopējie ieņēmumi pārsniedza 80 tūkstošus eiro, un no tiem vairāk nekā 30 tūkstoši saņemti no ārzemēm. Tā liecina datu bāzē “Lursoft” pieejamais organizācijas 2019. gada pārskats. Taču plakāti nav vienīgais paņēmiens, lai vismaz censtos kaitēt industriālajai lopkopībai un zvērkopībai. “Dzīvnieku brīvība” ir vērsusies pie Zemkopības ministrijas ar pieprasījumu nepiešķirt nozares atbalstam publiskos līdzekļus:
“Dzīvnieku brīvība” uzskata, ka nodokļu maksātāju līdzekļus nedrīkst tērēt, lai uzturētu nerentablu un neperspektīvu nozari, kura neražo pirmās nepieciešamības preces.” Tā savu rīcību organizācija skaidro mājaslapā.
Cirks ar zvēraudzētavām
Šāda pieprasījuma ietekmi nedrīkst novērtēt par zemu, jo tieši “Dzīvnieku brīvība” ir panākusi dzīvnieku cirka - tātad viena konkrēta mākslas veida aizliegumu Latvijā. Un pēc līdzīgas shēmas tā cenšas panākt vienas konkrētas lauksaimniecības nozares - zvēraudzēšanas totālu aizliegumu. Ar agresīvu kampaņu vairāku gadu garumā sistemātiski diskreditējot nozari.
Tomēr Zemkopības ministrijai, kas iepriekš padevās cirka jautājumā, skaidrošanos ar radikālajiem vegāniem nenāksies turpināt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka naudu kažokzvēru nozarei vispār nav paredzēts piešķirt. Uz daļu no valsts rezervētajiem 45,5 miljoniem eiro varēs pretendēt lauksaimnieki un pārtikas ražotāji, bet ne kažoku audzētāji.
Kažokiem naudas nepietika
Zemkopības ministrija skaidro, ka ir izstrādājusi kritērijus atbalsta piešķiršanai lauksaimniecības nozarēm, un tie neparedz atbalstu par zvēraudzēšanas nozares produktiem. Turklāt atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojumam valsts atbalstu var sniegt tikai tādiem uzņēmumiem, kuri 2019. gada 31. decembrī nebija nonākuši grūtībās. Tādējādi tiek izslēgta iespēja, ka atbalstu saņem tādi uzņēmumi, kuru finanšu grūtībām ir citi iemesli, nevis Covid-19. Arī pārējos valsts atbalsta pasākumos naudas saņemšanai kā pamatojums nederot nonākšana finansiālās grūtībās.
Savukārt nauda, ko Eiropas Savienība atļāvusi tērēt Covid-19 krīzes skartajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, vairs pat teorētiski nav pieejama.
Kā paskaidro ministrija: “Latvijā ir ļoti sekmīgi izlietots Latvijas Lauku attīstības programmā 2014.‒2020. gadam pieejamais ELFLA finansējums, tādējādi finanšu līdzekļi šim atbalsta pasākumam nav pieejami un tas netiks īstenots.”
“Dzīvnieku brīvība” līdz ar to var būt mierīga. Valsts līdzfinansējums kažoku ražošanai pilnīgi noteikti piešķirts netiks. Vismaz šai krīzē - nē.
