Latvija arvien vairāk izolējas no visas pasaules

© Andrius Ufartas/F64

Iebraucot Latvijā, pašizolācija nav jāievēro, vienīgi iebraucot no Kipras, Lihtenšteinas, Somijas, Vatikāna, Japānas, Ruandas, Uragvajas, Dienvidkorejas, Austrālijas, Jaunzēlandes un Taizemes. Visu pārējo pasauli Latvija ir iekļāvusi sev bīstamo valstu sarakstā, tas ir, tādu valstu sarakstā, kurās Covid-19 izplatība pēdējās divās nedēļās ir sasniegusi bīstamus apmērus. Vakar Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) šajā sarakstā iekļāva arī Lietuvu, pirms nedēļas – Igauniju.

Pēc Latvijas epidemiologu aplēsēm, gadījumos, kad kādā valstī 14 dienu kumulatīvā Covid-19 saslimstība pārsniedz 16 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, tajā ir vidēji augsts sabiedrības veselības apdraudējums (tā sauktais dzeltenais saraksts), bet, pārsniedzot 25 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, sabiedrības veselības apdraudējums ir nopietns (tā sauktais sarkanais saraksts). Vienīgā atkāpe šo sarakstu veidošanā attiecas uz Lietuvu un Igauniju, proti, lemjot par šo valstu iekļaušanu dzeltenajā sarakstā, tiek vērtēts saslimstības pieauguma kāpuma temps. Proti, ja tas nepārsniegs 10%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, tad, pat neskatoties uz to, ka 14 dienu kumulatīvais saslimšanas rādītājs pārsniegs 16 gadījumus, valsts netiks iekļauta dzeltenajā sarakstā. Un tikai tad, ja situācija turpinās pasliktināties, tai piemēros konkrētus ierobežojumus. Šī atkāpe šonedēļ nepaglāba Lietuvu no tās iekļaušanas dzeltenajā sarakstā. SPKC publiskotā informācija liecina, ka vakar 14 dienu kumulatīvais saslimšanas gadījumu skaits Lietuvā bija 18,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, un tādējādi valsts iekļauta dzeltenajā sarakstā ar visām no tā izrietošajām sekām.

Neatkarīgā

Stingrākie pašizolācijas noteikumi Baltijā

Latvijā pašizolācija ir jāievēro, atgriežoties gan no dzeltenā, gan sarkanā saraksta valstīm. Līdzīgas prasības iepriekš bija spēkā arī abās kaimiņvalstīs, taču nu Lietuva un Igaunija ir paaugstinājusi šo robežu. Lietuva pašizolāciju pieprasa ievērot, tikai iebraucot no sarkanā saraksta valstīm, bet Igaunija šo prasību ir diferencējusi atkarībā no valsts, proti, iebraucot no Latvijas, Lietuvas un Somijas, prasība par pašizolēšanos ir spēkā tikai tad, ja 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs pārsniedz 25 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, bet attiecībā uz pārējās valstīm - tāpat kā Latvijā, robežšķirtne ir 16 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Kā sociālajos medijos norādījis ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, Igaunija bija izteikusi tādu ierosinājumu Latvijai, Lietuvai un Somijai. Lietuva un Somija uz šo rosinājumu atsaukušās, bet Latvija saglabājusi līdzšinējo rādītāju pašizolācijai ‒ 16 inficēšanās gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.



14 dienu vietā 10 dienas

Atgriežoties no Covid-19 bīstamajām valstīm, kopš ceturtdienas pašizolācijas termiņš Latvijā no iepriekšējām 14 dienām ir samazināts uz 10 dienām. Tomēr, vienlaikus jāņem vērtā, ka personām, kuras strādā ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās, izglītības iestādēs un darbā ir tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem, 8. dienā pēc atgriešanās Latvijā obligāti ir jāveic Covid-19 tests. Ja tests būs negatīvs, tad 11. dienā viņi var atgriezties darbā. Savukārt gadījumos, ja šādu testu atgriezusies persona neveic, tad ir jāievēro iepriekš spēkā esošā 14 dienu pašizolācija, un tā tikai 15. dienā var atsākt ikdienas gaitas un doties uz darbu, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.



SPKC

Lietuvas pierobežā mītošie steidz iepirkties

Bažījoties par Lietuvas iespējamo iekļaušanu dzeltenajā saraksta, Lietuvas pierobežā mītošie Latvijas iedzīvotāji aizvadītajās dienās steidza nokārtot darījumus, apciemot radiniekus vai draugus un veikt iepirkumus Lietuvā. Auci no Lietuvas šķir vien 7 kilometri, un brauciens uz tuvējo Lietuvas pilsētu Akmeni vairākiem auceniekiem līdz šim bija kā ikmēneša vai iknedēļas rituāls. Daži Auces iedzīvotāji, līdzīgi kā valcēnieši, robežu šķērso ik dienas. Taču atšķirībā no Valkas, Aucei nav nekāds izņēmuma statuss. Tagad, atgriežoties no Lietuvas, ikvienam, tajā skaitā Auces iedzīvotājiem, ir jāievēro stingras pašizolācijas prasības. Savukārt ļoti daudzi Zemgales iedzīvotāji iepērkas Šauļu lielveikalos. Kā uzzināja Neatkarīgā, pēc SPKC informācijas publiskošanas vairāki pircēji izlēma braukt uz Šauļiem, nevis ieplānotajā braucienā sestdienas rītā, bet aizbrauca iepirkties piektdienas vakarā un veica pirkumus nevis kā parasti - vienai nedēļai, bet vienam mēnesim, jo, atgriežoties piektdienas vakarā, vēl nebija jāievēro 10 dienu pašizolācija.

Iebraucot Latvijā ar automašīnu, ar roku dezinfekcijas līdzekli ir par maz. Šķērsojot Latvijas robežu, tagad jārēķinās ar pašizolāciju / Andrius Ufartas/F64











Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais