Neatkarīgās avots, kas jau iepriekš sniedzis ticamu informāciju par Pāvela Rebenoka slepkavības apstākļiem, vēsta, ka nozieguma naktī Langstiņu ciema videonovērošanas sistēmu darbībā ir noticis tehnoloģisks pārrāvums. Tieši tik ilgs, lai atnāktu, noslepkavotu un aizietu. Vēl viens apstiprinājums faktam, ka advokāta nāve nebija tikai tāda sagadīšanās apročpogu laupīšanas gaitā.
Izsmalcināti sagatavoties laupīšanai un tad izgāzt operāciju, ar neplānotu slepkavību uzaudzējot sagaidāmo cietumsodu līdz mūža ieslodzījumam, nespētu pat visdumjākais laupītājs. Jau pieci gadi aiz restēm noziedznieku aprindās tiek uzskatīti par riska limitu. Turklāt saprātīgs noziedznieks veiktu arī savlaicīgu objekta izlūkošanu un Rebenoka apročpogas vienkārši nozagtu, kamēr mājas saimnieku nav mājās vai viņi guļ. Šie noziedznieki sagaidīja, kad abi dzīvesbiedri atgriežas mājās. Bet nesagaidīja, kamēr viņi aiziet gulēt. Uzreiz vienu nosita ar dēli, bet otram lika noskatīties eksekūcijā. Nu ne jau apročpogu dēļ.
Informāciju par videokameru atslēgšanos policija nedz apstiprina, nedz noliedz. Komentāri par šo lietu netiek sniegti. Taču zīmīgi, ka saistībā ar slepkavību sasauktajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Armands Ruks pieminēja videokameras ‒ Langstiņu ciemā esot nepieciešams uzlabot videonovērošanas sistēmu kapacitāti. Acīmredzot policijas rīcībā nav videoieraksta ar slepkavām. Un tāpēc arī tiek lūgta iedzīvotāju palīdzība:
“Valsts policija aicina atsaukties automašīnu vadītājus, kuru transportlīdzekļi ir aprīkoti ar videoreģistratoriem un kuri 2020. gada 19. septembrī un 20. septembrī pārvietojās Langstiņu, Upesciema, Sunīšu, Amatnieku, Baltezera un Līču apkārtnē, kā arī pārējā Garkalnes novada Langstiņu ciemata teritorijā. Tāpat Valsts policija aicina sabiedrību, īpaši minēto apdzīvoto vietu iedzīvotājus, sniegt jebkuru informāciju, kas var būt noderīga izmeklēšanai.”
Kādēļ slepkavot advokātu
Vai policijas aicinājumam kāds arī atsaucies, ziņots netiek. Taču sabiedrību vairs nav nepieciešams barot ar versiju numur viens - laupīšanu. To kā galveno ir pasludinājusi Valsts policija. Pat ļoti dārgu apročpogu un pulksteņu dēļ advokātus neslepkavo. Advokātus slepkavo, jo viņi pārstāv kādas intereses un daudz lielāku naudu. Tāpēc daudz ticamākas ir divas paralēlās versijas. Par uzņēmuma “Olainfarm” vēsturisko saistību ar narkomafiju, kas ir pat tiesā pierādīts un neapstrīdams fakts. Un advokāta un viņa pārstāvētās partijas maisīšanos gāzes lietās, kas jau ir nacionālās drošības līmeņa jautājums, un automātiski interesē iesaistīto valstu specdienestus. Neatkarīgā par to vēstīja publikācijā “Versija Nr. 4: Rebenoku nogalināja narkotikas" .
Informētās aprindās ir izvirzīts pieņēmums, ka advokāta slepkavība tika īstenota kopīgu interešu vārdā, proti, politiskā mafija izplānoja, narkomafija īstenoja. Vai varbūt otra pirmajai bez saskaņošanas pakalpoja. Bet abām bija jātiek vaļā no Rebenoka, lai viņa pārstāvētos cilvēkus vai citus tamlīdzīgus traucēkļus pabrīdinātu, ka arī viņus nositīs ar terases dēli, ja neliksies mierā. Atlika tikai nolīgt vajadzīgos cilvēkus - lietpratējus, kas gan uzskatāmu vēstījumu mācēja sagatavot, gan policijai apročpogu laupīšanas versiju piedāvāt, gan rezerves variantam - mest ēnu uz “Olainfarm” akcionāru cīņām. Jāatgādina, ka dienu pirms advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības, kāds vietējās noziedzīgās pasaules personāžs intensīvi meklējis vai drīzāk izlikās meklējam “Olainfarm” valdes padomnieka Jāņa Kiršblata kontaktus. Un Kiršblats spēlēja Rebenokam pretējā nometnē. Lūk, vēl viens pavediens policijas nodarbināšanai.
Tikmēr slepkavas jau sen ir projām Vācijas virzienā, bet pasūtītāja izkalkulēšanai nepieciešama politiskā griba, nevis policijas tipveida algoritmi Rebenoka apročpogu meklēšanai. Tā uzskata Dzintars Jaundžeikars. Viņš ir bijis gan iekšlietu ministrs, gan Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs. Un vienā tādā vadīšanas brīdī viņu paņēma ciet par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu. Kam, nav zināms, kādu, ar nav zināms. Taču lietas finālā tika panākta vienošanās par sodu, un panāca to tieši Jaundžeikara advokāts Pāvels Rebenoks. Toreiz viņš esot ļoti rūpīgi iepazinies ar normatīvajiem aktiem, kas sargā valsts noslēpumu, piešķir specdienestiem to tiesības un ierobežo tos. Rebenoks daudz ko zinājis, sapratis, kā darbojas specdienestu uzraudzītā politiskā virtuve. Iespējams, tieši tādēļ Jaunā konservatīvā partija tik izmisīgi pretojusies viņa nonākšanai uzņēmuma “Latvenergo” padomē. Partijas līderi Jānis Bordāns un Juris Jurašs bija pat gatavi ziedot Krišjāņa Kariņa valdību, ja Rebenoks tiks pielaists tuvumā politikai. Ziedots galu galā tika ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņu neitralizēja specdienesti, atņemot pielaidi valsts noslēpumam, un pie reizes šādi tika vaļā arī no Nemiro drauga un padomnieka Rebenoka, kurš bija bīstams JKP lobētajam sašķidrinātās gāzes projektam.
Jaundžeikars skaidro, ka tik profesionāli izdarīta slepkavība liecina par ļoti lielas naudas klātbūtni. Tie nav miljoni! Ilgtermiņā tie ir miljardi, kas aizietu Krievijai gar degunu, ja Inčukalna gāzes krātuvē Krievijas dabasgāzes vietā pumpētu amerikāņa Pītera Aloiza Ragauša atvesto sašķidrināto gāzi. Un tad jau vēl plānā ir jauns OIK, kas valstij uzdos par pienākumu pirkt Ragauša gāzi. Neesot nekāds brīnums, ka ap Rebenoka slepkavības stāstu ganās gan abu valstu specdienesti, gan noziedzīgas struktūras.
Abi motīvi - gāzes tirgus pārdale un Krievijas narkokarteļa pretenzijas uz “Olainfarm” neesot savstarpēji izslēdzoši. Vienkārši traucējošais personāžs dažādu nozaru mafijām licis apvienot intereses un sarūpēt kopīgu dēli publiska paziņojuma sniegšanai.
Pēc Jaundžeikara domām, šī nav policijas līmeņa ierindas slepkavības lieta. Izmeklēšanu vajadzētu pārņemt Valsts drošības dienestam, bet politiskā līmenī to uzraudzīt Saeimas Nacionālās drošības komisijā un arī Nacionālās drošības padomē. Lieta ir daudz nopietnāka, nekā sludina apročpogu versijas piekritēji.