Mārtiņš Staķis: Rīgas dome Pūču lietu nepētīs

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (partija “Kustība “Par””) pēc savas iniciatīvas pētīt Jurim Pūcem iedotās “Rīgas satiksmes” autostāvvietu atļaujas likumību negrasās, taču sola atbalstīt ar informāciju izmeklēšanas iestādes © Vladislavs Proškins/F64

Rīgas dome sola tiesībsargājošām iestādēm sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai noskaidrotu Pūču ģimenes rīcībā nonākušo SIA “Rīgas satiksme” bezmaksas autostāvvietu atļauju lietošanas likumību, savukārt KNAB sola notikušo izvērtēt un atturēties no šī procesa komentēšanas.

Vai patiesi partijas “Latvijas attīstībai” eksministra Jura Pūces sieva, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce lietojusi Rīgas domes deputātiem izsniegtās “Rīgas satiksmes” stāvvietu atļaujas, teorētiski nav gūti noskaidrot, izmantojot Rīgas pašvaldības policijas resursus ‒ policijas pārziņā esošo pilsētas kārtības novērošanas videokameru ierakstus. Rīgas mēram un “Latvijas attīstībai” sadarbības partijas “Kustība “Par”” biedram Mārtiņam Staķim nieka lieta izsaukt pie sevis Rīgas pašvaldības policijas priekšnieku vai viņa vietas izpildītāju un iegūt informāciju par to, kurš un kā lieto domes deputātiem izsniegtās bezmaksas autostāvvietu atļaujas.

Rīgas dome neko neizmeklēs

Neatkarīgā M. Staķim vaicāja, vai viņš ir pieprasījis Rīgas pašvaldības policijai sniegt nepieciešamo informāciju (videokameru ierakstus u.tml. pierādījumus) saistībā ar J. Pūces rīcībā nodoto “Rīgas satiksmes” autostāvvietu atļauju un to, kura persona atļauju ir lietojusi. Tāpat Neatkarīgā vaicāja, kādi apstākļi viņu kavē iegūt informāciju par to ‒ ir vai nav valsts amatpersonas prettiesiski izmantojušas “Rīgas satiksmes” autostāvvietu atļauju?

Rīgas mērs ar preses sekretāra Aleksa Zoldnera starpniecību atbildēja: “Rīgas dome nav izmeklēšanas iestāde, tādas ir KNAB, Valsts policija un citas. Rīgas domes uzdevums ir sadarboties un sniegt informāciju šīm iestādēm, ko mēs arī līdz šim esam darījuši.”

Vērtēs atbilstoši kompetencei

KNAB Pirmās pārvaldes Ceturtās nodaļas priekšniece Paula Vilsone Neatkarīgajai apliecināja, ka iestāde “Pūču lietu” izvērtēs: “KNAB apliecina, ka savas kompetences ietvaros izvērtēs publiski izskanējušo informāciju par amatpersonu, iespējams, prettiesisku SIA “Rīgas satiksme” autostāvvietu caurlaižu izmantošanu. Plašākus komentārus par izvērtēšanas procesu, tostarp iesaistītajām personām un pārbaužu metodēm, KNAB pašlaik nevar sniegt.”

Iespaidīgi resursi

Lai arī Rīgas mērs atbildē Neatkarīgajai KNAB ierindo pirmajā vietā, kam būtu jāizvērtē bezmaksas autostāvvietu atļauju aprites likumība, izpētot Rīgas pašvaldības policijas struktūru un tai piešķirtos resursus, nākas secināt, ka tā ar izpēti tiktu galā daudz veicīgāk. Tā, piemēram, Rīgas pašvaldības policijas mājaslapā lasāms, ka 2019. gadā tās pamatbudžets veidojis gandrīz 20 miljonus eiro. Pērnā gada 31. decembrī pašvaldības policijā bijušas 986 štata vietas. Amata vietu aizpildījums ‒ 85,2%. Citā starpā Rīgas pašvaldības policijā darbojas vismaz divas struktūrvienības, kurām “Pūču lietas” pārbaude neradītu īpašas grūtības. Tās ir Operatīvās vadības un drošības uzraudzības pārvalde un Specifisko uzdevumu nodaļa.

Vienkāršo cilvēciņu soda zibenīgi

Rīgas pašvaldības policijas mājaslapā lasāma informācija par to, kā zibenīgi tiek atmaskoti ar automašīnu lietošanu saistītie pārkāpumi, kuros iesaistīti nevis deputāti vai ministri, bet vienkāršie ļaudis. “28. septembra naktī Rīgas pašvaldības policisti, patrulējot Bolderājā, ievēroja kādu “Peugeot” markas transportlīdzekļa vadītāju, kurš nepārliecinoši piedalījās ceļu satiksmē. Likumsargi nolēma transportlīdzekļa vadītāju apturēt un noskaidrot nepārliecinošās braukšanas iemeslus. Pēc policista rīkojuma automašīnu apturēt, vadītājs uzreiz apstājās. Pieejot pie automašīnas un uzsākot sarunu, viņš uzreiz atzinās, ka pirms kāda laika viņam ir atņemtas vadīšanas tiesības. Neskatoties uz zaudētajām tiesībām, viņš notikuma dienā nolēmis izvizināt draudzeni,” ‒ ar savu policistu veikumu lepojas Rīgas pašvaldības policijas mājaslapa.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.