Covid-19 izplatību tā arī nespējot ierobežot, sabiedrībā aizvien skaļāk tiek runāts par to, vai nebūtu lietderīgi ieviest atsevišķu sodu par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu. Šim jautājumam Saeima pievērsīsies pēc nākamā gada valsts budžeta apstiprināšanas.
Ziņu aģentūra LETA, atreferējot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Jura Rancāna (Jaunā konservatīvā partija) interviju Latvijas Radio, vēsta, ka par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu varētu paredzēt kriminālatbildību.
Kā vēsta aģentūra, J. Rancāns stāstījis, ka pēc pāris nedēļām Saeimas Krimināltiesību apakškomisija varētu sākt vētīt Krimināllikumu, lai tajā paredzētu atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojošos pasākumus.
“Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi, kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās,” citēts Saeimas deputāts.
Taču sarunā ar Neatkarīgo viņš pauž, ka esot pārprasts un viņa teiktais izrauts no konteksta.
Tiekot apsvērta doma ieviest Kriminālprocesā normu, kas paredz sodu par Covid ierobežošanas pasākumu neievērošanu. Kā jūs redzat, to vajadzētu darīt, paplašinot pantu par huligānismu, vai ieviest pilnīgi jaunu normu?
Teikšu tā, ka intervijā Latvijas Radio atbildēju uz žurnālistu jautājumu, vai nevajadzētu apsvērt ieviest papildu atbildības normu par viltus ziņām un aicinājumiem neievērot epidemioloģiskās drošības prasības. Atbildēju, ka par to plānots runāt Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā, jo mediji regulāri uzdod jautājumus, vai nevajadzētu šādu normu ieviest, kā tas jau esot ārvalstīs. Noteikti par to tiks runāts, pieaicinot ekspertus, bet vēlos uzsvērt, ka intervijā Latvijas Radio izmantoju salīdzinājumu ar krimināltiesībām, bet vispār jau runāju par administratīvo atbildību. Līdz šim diskusijas par atbildības ieviešanu par tā dēvēto viltus ziņu izplatīšanu ir bijušas Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijā. Toreiz likuma piemērotāji, policija, prokuratūra un tiesneši mums teica, ka šāda veida darbības var kvalificēt pēc Krimināllikuma kā huligānismu, kas arī aktīvi tiek darīts un šobrīd top arī tiesu prakse.
Kādu sodu jūs piedāvātu?
Administratīvā atbildība varētu būt par aicinājumu neievērot epidemioloģiskās drošības prasības. Bet lēmumu pieņēmējiem vispirms būtu jāuzklausa visi eksperti un pēc budžeta pieņemšanas vajadzētu noskaidrot aktuālo situāciju. Ir jāsaprot, cik liela ir problēma, vai cilvēki patiešām seko šādiem aicinājumiem un reāli neievēro epidemioloģiskās drošības noteikumus tāpēc, ka kāds uz to ir aicinājis. Būtu jābūt cēloņsakarībai starp aicinājumu un reālo rīcību. Ja eksperti un policija teiktu, ka šeit patiešām vērojama liela ietekme no tā dēvētājiem viedokļu līderiem un sociālajiem tīkliem, tad var domāt par papildu atbildības ieviešanu. Ja, speciālistu un ekspertu skatījumā, būtu nepieciešama speciāla norma Krimināllikumā, tad varētu apsvērt arī tās ieviešanu. Tomēr, ja tā ietekme nav tik liela, tad attiecīgi var palikt pie esošā regulējuma. Tomēr noteikti nebūs tā, ka varētu tikt pieņemts politisks lēmums bez dziļākas analīzes vienkārši pieņemšanas pēc.
Cik ilgā laikā būtu iespējams pieņemt lēmumu par atbildības ieviešanu vai neieviešanu?
Lēmuma steidzamība arī ir atkarīga no tā, ko mums pasaka eksperti un speciālisti. Politiska lēmuma pieņemšana notiek, uzklausot visas puses, gan tos, kas saka, ka vajadzīgs, gan nevalstiskās organizācijas, gan opozīcijas deputātus, kuri teiks, ka šādas atbildības ieviešana būs cilvēktiesību ierobežošana. Tas nekas, ka Tiesībsarga biroja pārstāvji mums komisijā iepriekš jau bija teikuši, ka ierobežojumu un atbildības ieviešana šajos apstākļos būtu samērīga. Tie, kuri to negrib dzirdēt, tie nedzird. Bet jebkurā gadījumā vārds jādod visiem, un tad deputāti izšķiras šādu lēmumu pieņemt vai nepieņemt.
Vai, jūsuprāt, par šādu sodu ieviešanu izdosies pārliecināt KPV LV, kuras pārziņā ir Iekšlietu ministrija, kuras vadītājs līdz šim iebildis sodu ieviešanai?
Politiskais process parādīs rezultātu. Pirms tas noticis, grūti prognozēt, kāds tas būs. Es nepiekrītu sazvērestības teorijai, ka valdībai un Saeimai ir politiska vēlme kādam aizliegt runāt vai ierobežot vārda brīvību. Vajag nodalīt divas lietas - izteikšanās brīvību un kritiku, kas nozīmē, ka cilvēki var un drīkst runāt, paust viedokli par jebkādiem lēmumiem, kurus uzskata par nepareiziem, bet otra lieta ir apdraudēt citus, aicināt neievērot epidemioloģiskās drošības noteikumus. Nevienam no šo noteikumu neievērotājiem nav tiesību inficēt citus. To cilvēku, kuri aicina neievērot epidemioloģiskās drošības noteikumus, cilvēktiesības beidzas tur, kur sākas citu cilvēku tiesības netikt inficētiem publiskās vietās. Un tas ir valsts uzdevums nepieļaut infekcijas izplatību un darīt visu, lai cilvēki būtu drošībā. Ar to es gribu teikt, ka vārda brīvību neviens netaisās ierobežot, kritizēt drīkst, bet epidemioloģiskās drošības noteikumi ir jāievēro.
