Ātrāka lēmumu pieņemšana, citu specialitāšu mediķu un lokālo slimnīcu piesaiste Covid-19 pacientu ārstēšanā, kā arī plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pārtraukšana – tā raksturojama ārkārtas situācija medicīnā.
Lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu Valsts operatīvā medicīniskā komisija pieņēma tikai šonedēļ, ko Veselības ministrijas darbības kritiķi sauc par novēlotu soli, jo ārkārtas situācija medicīnā ir jau vismaz mēnesi.
Vismaz mēnesi vairāki veselības nozares profesionāļi ar konkrētiem piemēriem raksturo, kāpēc medicīnā ārkārtas situācija faktiski iestājusies jau pirms vairākām nedēļām, kad sāka strauji pieaugt gan Covid-19 izplatība, gan Covid-19 pacientu skaits slimnīcās. To, ka veselības aprūpe atrodas krīzes situācijā Covid-19 dēļ, vairākkārt norādījusi gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, gan vairāku slimnīcu vadītāji, gan Latvijas Slimnīcu biedrība. Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis raidījumā “900 sekundes” vakar pauda savu neizpratni, kāpēc ārkārtas situācija nav izsludināta vismaz pirms mēneša.
Tajā pašā laikā ikreiz, kad tiek minēts, cik Covid-19 pacientu atrodas slimnīcās un ka šo pacientu skaits nemitīgi aug, vienlaikus tiek paziņots, ka arvien nav sasniegta kritiskā robeža. Sākotnēji tā bija 250 Covid-19 stacionāros, bet vēlāk arī 700 pacienti slimnīcās vēl nenozīmēja kritisko robežu, jo slimnīcas esot spējušas pārplānot gultas un nodaļas.
Veselības ministrijā skaidro, ka ārkārtas situācijas izsludināšana medicīnā esot “pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu”.
Lai raksturotu situāciju slimnīcās, Veselības ministrija izmanto vidējo Covid-19 gultasvietu noslodzi, un vidēji tā joprojām nav pārsniegusi kritisko robežu - 85 procentus. Pašlaik tā ir 76 procenti. Tomēr Rīgas Austrumu slimnīcā un P. Stradiņa slimnīcā Covid-19 noslodze sasniegusi 90 procentus. Epidemioloģiskās prognozes liecina, ka slimnīcās noslodze Covid-19 pacientu dēļ turpinās pieaugt. Pēdējo septiņu dienu dati liecina, ka stacionēto pacientu skaits ir palielinājies par 44 procentiem, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, tas ir, dienā vidēji 93 jauni pacienti.
Lai gan slimnīcas turpina pārveidot esošās gultasvietas, Valsts operatīvā medicīniskā komisija secinājusi, ka ir nepieciešams izsludināt ārkārtas situāciju medicīnā Latvijā, jo ar pieejamajiem resursiem vairs nepietiek.
Ārstniecības iestādēm būs plašākas iespējas rīkoties ar resursiem un, pirmkārt, tas attiecas uz mediķiem. Slimnīcas Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādātu ar infekcijas slimības pacientiem, piesaistīt citu specialitāšu ārstus. Slimnīcas drīkst pārplānot darba un atvaļinājuma grafiku, lai nerodas situācija, ka krīzes apstākļos liela daļa personāla nav pieejama. Tas nozīmē, ka slimnīcai tagad ir tiesības nelaist atvaļinājumā vai garākās brīvdienās medicīnas personālu, ja tas nepieciešams pacientu aprūpē.
Līdz šim veselības aprūpes pakalpojumu organizācija citiem pacientiem bija katras slimnīcas atbildība, proti, tā varēja lemt, vai kādu pakalpojumu ierobežot, ja nepieciešamas telpas Covid-19 pacientiem vai mediķi. Tagad ārkārtas situācijas juridiskais statuss paātrina lēmumu pieņemšanu un
Valsts operatīvajai medicīniskajai komisijai ir plašākas pilnvaras uzdot ārstniecības iestādēm pārvirzīt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus un pacientu plūsmu.
Piemēram, ja kādā slimnīcā nevarēs nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus, kurus nedrīkst pārtraukt sniegt iedzīvotājiem, tos organizēs citā ārstniecības iestādē.
Otrā un trešā līmeņa (lokālajām) slimnīcām būs jāpārņem pacienti no reģionālajām un universitātes slimnīcām, kuru veselības stāvoklis un turpmākā ārstēšanas gaita to pieļaus. Pacientu plūsmas izsekošanai varētu izveidot arī reģiona koordinatorus.
Vairākas slimnīcas ir paudušas gatavību iesaistīties Covid-19 pacientu uzņemšanā, piemēram, Aizkraukles slimnīca ir gatava atvērt 40 Covid-19 pacientu gultas, Ludzas medicīnas centrs ‒ 30, savukārt Dobeles un apkārtnes slimnīca ‒ 16 Covid-19 pacientu gultas. Tāpat Covid-19 pacientus uzņems Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība. Arī slimnīcas, kur šobrīd tiek stacionēti Covid-19 pacienti, turpina pārprofilēt esošās gultasvietas, pielāgojot tās Covid-19 pacientu aprūpei.
Slimnīcas pašas lems par noteiktu plānveida un citu veselības aprūpes pakalpojumu ierobežošanu, ņemot vērā konkrēto situāciju un primāri sniedzot neatliekamo palīdzību.
Veselības ministrijā uzsver, ka arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā izmeklējumi un konsultācijas, kas nepieciešamas. Netiks pārtraukta ambulatorā veselības aprūpe, tai skaitā speciālistu konsultācijas. Netiks atceltas arī onkoloģiskās, dzīvību glābjošās, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte.
Rīgas Austrumu slimnīcas vadītājs Imants Paeglītis norādīja, ka plānveida pakalpojumi tiek ierobežoti pakāpeniski, izvērtējot individuālas situācijas. Katrai ārstniecības iestādei individuāli ir jāsazinās ar pacientu, lai informētu, ja kāds pakalpojums tiks atlikts. Ja cilvēks, piemēram, kopā ar ģimenes ārstu izlemj, ka kāds pakalpojums pašlaik nav nepieciešams, svarīgi ir atcelt pierakstu ārstniecības iestādē.
FAKTI
Ārkārtas situācijas laikā medicīnāĀrstniecības iestādēm būs plašākas iespējas rīkoties ar resursiem Slimnīcas Covid-19 pacientu aprūpē varēs iesaistīt medicīnas personālu, kas ierastos apstākļos nestrādātu ar infekcijas slimības pacientiem Varēs pārplānot darba un atvaļinājuma grafiku, lai nerodas situācija, ka krīzes apstākļos liela daļa personāla nav pieejama Paātrināts lēmumu pieņemšanas process Valsts operatīvajā medicīniskajā komisijā Plašākas pilnvaras uzdot ārstniecības iestādēm pārvirzīt noteiktus veselības aprūpes pakalpojumus 2. un 3. līmeņa slimnīcām būs jāpārņem pacienti no reģionālajām un universitātes slimnīcām Varēs ierobežot plānveida veselības pakalpojumus, primāri sniedzot neatliekamo palīdzību Avots: Veselības ministrija |
