Covid-19 izgaismo ārstu un māsu trūkumu. Jaunie ārsti aicina Veselības ministriju rīkoties

COVID-19. Arī jaunie ārsti, medicīnas studenti un rezidenti ir iesaistīti Covid-19 pacientu aprūpē (attēlā Daugavpils reģionālā slimnīca) © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Jauno ārstu asociācija aicina palielināt no valsts budžeta finansēto rezidentūras vietu skaitu. Īpaši šis jautājums aktualizējies Covid-19 pandēmijas laikā, kad jaunie ārsti un medicīnas studenti iesaistīti darbā ar Covid-19 pacientiem, tomēr daudzi no studentiem un rezidentiem mācās par saviem līdzekļiem, jo ar budžeta vietām rezidentūrā visiem nepietiek.

Tāpat aktuāls ir jautājums par tiem medicīnas studentiem, kuri mācās par valsts budžeta līdzekļiem, bet studiju laikā ir nomainījuši medicīnas profilu. Šiem studentiem valstij ir jāatmaksā valsts ieguldītie līdzekļi pat tad, ja jaunais mediķis turpina strādāt veselības aprūpē.

Medicīnas studentu skaits jāpalielina par 15%

VIEDOKLIS. “Jāsaprot, ka bez rezidentūras medicīnas fakultāšu absolventi nav tiesīgi praktizēt, proti, nav pilnvērtīgi izmantojami darba tirgū,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Aigars Pētersons / Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Rīgas Stradiņa universitāte jau atkārtoti aicinājusi Veselības ministriju palielināt valsts budžeta vietu skaitu studijām medicīnā, māszinībās un rezidentūrā. Rīgas Stradiņa universitātes rektors profesors Aigars Pētersons norāda, ka Covid-19 pandēmija spilgti iezīmē, ka cilvēkresursu pieejamība ārstniecības iestādēs Latvijā ir kritiski zema. Pašlaik ir nepieciešami operatīvi situācijas risinājumi, tomēr ir svarīgi plānot atbilstošu veselības aprūpes darbinieku skaitu arī vidējā termiņā.

Runājot par ārstiem, universitāte atsaucas uz Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam, kur viens no mērķiem ir praktizējošo ārstu skaita uz 100 000 iedzīvotāju pakāpeniska palielināšana. Pandēmijas papildus radītais cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes nozarē vēl vairāk parāda, ka jau ilggadēji uzņemto studējošo skaits medicīnas pamatstudiju programmā ir bijis par mazu un būtu mērķtiecīgi audzējams, palielinot uzņemamo studējošo skaitu medicīnas studijās par 15 procentiem. Pašlaik tās ir 200 valsts budžeta vietas gadā.

Māsu skaits - trešais zemākais Eiropā

Medicīnas māsu skaits Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir kritiski zems - trešais zemākais Eiropas Savienībā. To 2019. gadā revīzijas ietvaros uzsvēra arī Valsts kontrole. Tieši māsām, kas veido lielāko veselības aprūpes speciālistu grupu visās valstīs, ir svarīgākā loma drošu, kvalitatīvu, efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā.

Pašlaik slimnīcās māsu deficīts ir ap 1500 māsu, bet optimāla skaita nodrošināšanai valstī kopā trūkst 3050 māsu.

Rīgas Stradiņa universitāte aplēsusi, ka arī māszinībās studējošo vietu skaitu, kas tiek finansēts no valsts budžeta, ir jāpalielina par 15 procentiem.

Rezidentiem medicīnā arvien mazāk vietu

2021. gadā valsts budžeta finansētas studijas Latvijā absolvēs 237 jaunie ārsti un 49 no šiem absolventiem būs liegta secīga iespēja studēt rezidentūrā par valsts budžeta līdzekļiem, stāsta Rīgas Stradiņa universitātē. “Tas liecina par neefektīvu finanšu resursu plānojumu iepriekšējā etapā, kā arī nesaimnieciskumu, neveicot par valsts budžeta līdzekļiem izglītoto personu tālākizglītību,” norāda universitātes rektors A. Pētersons. “Jāsaprot, ka bez rezidentūras medicīnas fakultāšu absolventi nav tiesīgi praktizēt, proti, nav pilnvērtīgi izmantojami darba tirgū.” 2021./2022. akadēmiskajā gadā rezidentūras studijām tiek plānotas 188 valsts budžeta vietas, un tas ir samazinājums par 13 vietām, salīdzinot ar iepriekšējo studiju gadu.

Jau 2020./2021. akadēmiskajā gadā Veselības ministrijas piešķirtais valsts budžeta vietu skaits nedeva iespēju turpināt medicīnas studijas visiem 2020. gada pamata studiju absolventiem. Valsts budžeta vietu rezidentūrā neieguva 42 reflektanti. Daļa no iepriekš minētajiem reflektantiem iestājās rezidentūras studijās par fizisku vai juridisku personu līdzekļiem. Lielai daļai no šiem rezidentiem studijas tiek apmaksātas no ārstniecības iestāžu līdzekļiem. Tas pierāda ārstniecības iestādēs pastāvošo akūto nepieciešamību pēc konkrētiem speciālistiem. Otra daļa rezidentu devās uz ārvalstīm, lai rezidentūrā studētu ārpus Latvijas.

MAZĀK VIETU. 2021./2022. akadēmiskajā gadā rezidentūras studijām tiek plānotas 188 valsts budžeta vietas, un tas ir samazinājums par 13 vietām, salīdzinot ar iepriekšējo studiju gadu / Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Pieredze liecina, ka ikgadēji konkursā pretendē un studiju vietu iegūst arī rezidenti, kuri jau studē par fizisku vai juridisku personu līdzekļiem - tie ir jau veselības aprūpes sistēmā strādājoši ārsti. Ņemot vērā minēto, rezidentūras pamatspecialitāšu studijās valsts budžeta vietu skaits šajā gadā būtu palielināms vismaz par trešdaļu vai vairāk. Nepieciešamais papildu finansējums rezidentūras studijām, pēc Rīgas Stradiņa universitātes aprēķiniem, ir 6,26 miljoni eiro gadā, medicīnas studijām - 1,06 miljoni eiro, studijām māszinībās - 445 000 eiro gadā.

Jaunie ārsti par iespēju strādāt maksā…

Vēstulē Veselības ministrijai Latvijas Jauno ārstu asociācija pievienojas Rīgas Stradiņa universitātes aicinājumam. “Viens no ilgstoši diskutētiem veselības aprūpes sistēmas vājajiem punktiem ir cilvēkresursu nepietiekamais apjoms. Covid-19 pandēmija ir uzskatāmi parādījusi īstermiņa un ilgtermiņa cilvēkresursu plānošanas trūkumu.

Slimnīcās daļu no darba ikdienā dara ārsti rezidenti, kuri par šo iespēju maksā ar privātajiem finanšu līdzekļiem vai arī šo iespēju finansē reģionālās pašvaldības un reģionālās slimnīcas.

Krīzes situācija ir parādījusi, ka šie speciālisti ir ļoti nepieciešami valsts ārstniecības iestādēs, un uz doto brīdi ir rasts īstermiņa risinājums šo ārstu rezidentu darba apmaksai, bet ilgtermiņa perspektīvā šāds risinājums nav racionāls,” situāciju raksturo jaunie ārsti.

Asociācija aicina palielināt valsts finansējumu, kas tiek novirzīts rezidentu apmācībai. Līdzšinējā situācijā, kad valsts apmaksātu rezidentūras vietu ir mazāk nekā konkrētā gada absolvējušo medicīnas studentu skaits, liecina par tuvredzīgu medicīnas darbinieku resursu plānošanu, kas ilgtermiņā nerisina jau esošo ārstu iztrūkumu Latvijas veselības aprūpes sistēmā un veicina jauno ārstu izbraukšanu no valsts. Jaunie ārsti uzskata, ka par pamatu valsts budžeta rezidentūras vietu skaitam būtu jāņem vērā abu medicīnas fakultāšu - Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes - absolventu skaits.

Jaunie ārsti arī aicina atcelt maksas rezidentūru Latvijā, ieviešot pārejas periodu, kura ietvaros maksas rezidentu skaits tiktu stingri regulēts. Tas ļaušot izvairīties no nevienlīdzīga rezidentu sadalījuma slimnīcās, jo maksas rezidentu skaits un klīniskās bāzes izvēle nav regulēta un tas novedot pie situācijām, kad atsevišķas iestādes nespēj nodrošināt rezidentu darbā pietiekamu manipulāciju un pacientu skaitu specialitātes pilnvērtīgai apguvei.

…vai pamet Latviju

Ikgadējās jauno ārstu aptaujas rāda, ka katru gadu Latviju pamet ne tikai jaunie ārsti, kuriem pietrūkst valsts budžeta finansēto rezidentūras vietu, bet arī desmitā daļa no pamatstudiju absolventiem, kuri nepiekrīt brīvās darba ņēmēju kustības ierobežošanai jeb Ministru kabineta noteikumos minētajiem nosacījumiem par obligāto darbu valsts slimnīcās vai finanšu atmaksu. Latvijas Jauno ārstu asociācija uzskata, ka šie ierobežojumi ir pretrunā ar Eiropas Savienības regulu un nekādā veidā kopš to ieviešanas 2011. gadā neesot veicinājuši cilvēkresursu apjoma pieaugumu veselības nozarē.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.