“Pēdējais aicinājums ārvalstu subjektu filiālēm un pārstāvniecībām atklāt patiesos labuma guvējus,” šādu paziņojumu izplatījis Uzņēmumu reģistrs. Jau tuvākajās dienās no reģistriem tiks izslēgti 85% patiesā labuma guvējus neatklājušo. Tai pašā laikā kārtība, kādā ārzemniekiem jādeklarē patiesā labuma guvējs, ir bijusi juceklīga un nesakārtota.
Pietiek nomainīties notāram un vairākus mēnešus vāktie dokumenti izrādās pavisam ne tie, kas nepieciešami Uzņēmumu reģistram. Un dokumentu sagatavošanas darbs jāsāk no nulles. Ārvalstu uzņēmumiem ar sazarotu īpašumtiesību struktūru īpašumtiesību apliecināšana Latvijā ir tik sarežģīta un laikietilpīga procedūra, ka investori labprātāk ar mūsu valsti vairs neiesaistās nekādās darīšanās. No vienas puses, valsts pieprasa, lai visi uzņēmumi deklarē savus patiesā labuma guvējus, no otras, nepaskaidro - kādus dokumentus tieši nepieciešams iesniegt, un piedraud ar filiāļu izmešanu no reģistriem. Plašāk šo problēmu zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” ikgadējā seminārā skaidroja biroja vadošā partnere, advokāte Eva Berlaus. Patiesā labuma guvēju reģistrācija Latvijā sākta 2017. gadā, taču Uzņēmumu reģistra iekšējā prakse šī uzdevuma izpildē ir nepārtraukti mainījusies. Ja runa ir par vienu uzņēmumu ar vienu akcionāru, viss ir vienkārši. Iesniedz pases kopiju, un labuma guvējs ir reģistrēts. Cita lieta, ja uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir reģistrēts kaut kur ārvalstīs. Lielajiem investoriem īpašumtiesību ķēdes reizēm pat uz vairākām Excell programmas tabulām sarakstītas. Tas nav ne labi, ne slikti, tā vienkārši ir. Tādu uzņēmumu ir daudz. Un problēma esot apstāklī, ka nekur nav skaidri nodefinēts, kādi dokumenti konkrēti jāiesniedz. Uzņēmumu reģistra iekšējā prakse mainoties reizi pāris mēnešos, un klienti par to uzzina tikai tad, kad saņem atteikumu.
Lūk, viens konkrēts piemērs, nenosaucot uzņēmumu vārdā. “Sorainen” klients 10 mēnešus vāca patiesā labuma guvēja reģistrācijai nepieciešamos dokumentus - pa visu pasauli, pa dažādām jurisdikcijām, katrs papīrs notariāli jāapstiprina. Pēc desmit mēnešiem viņš atnāk priecīgs, cerot, ka beidzot varēs nokārtot nepieciešamās formalitātes, bet izrādās, Uzņēmumu reģistra prakse pa to laiku ir mainījusies. Uzzināt par to var tikai brīdī, kad Uzņēmumu reģistra notāri iedod atteikumu. Advokāti, savukārt, taisnojas klientiem, ka nevis Latvijā juristi ir kaut kādi jocīgi un nemāk strādāt, bet tāda ir sistēma valsts iestādē. “Ir pat tādi gadījumi, ka klienti maina organizācijas struktūru, lai nebūtu nepieciešams Latvijā kaut kādas formalitātes kārtot,” stāsta zvērināta advokāte Eva Berlaus. Vēl cits gadījums viņas praksē - divus mēnešus uzņēmums vāc dokumentus, lai varētu reģistrēt darījumu, un tad nomainās notārs. Un tam jaunajam ir vajadzīgi pavisam citi dokumenti, un atkal viss jāsāk no nulles.
Kas šobrīd būtu jāizdara, lai investori netiktu padzīti no Latvijas? Minimums būtu detalizēti Ministru kabineta noteikumi, kas skaidri norādītu, kādi dokumenti ir nepieciešami patiesā labuma guvēja reģistrācijai. Tad arī izpaliktu nepamatotas interpretācijas un nevajadzīgi šķēršļi biznesam.
Taču Latvijas valsts netīrās naudas apkarošanā līdz šim gājusi to radikāli ortodoksālo ceļu, un šobrīd ārzemju uzņēmējiem nodotā vēsts ir nepārprotama - ja nav izdevies izprast, kā darbojas Latvijas birokrātija, vācieties prom. Visi, kas nav reģistrējuši patiesā labuma guvēju, ir uzskatāmi par naudas mazgātājiem un teroristu līdzskrējējiem.
12. februārī Uzņēmumu reģistrs nācis klajā ar pēdējo brīdinājumu:
“Uzņēmumu reģistrs ar Valsts ieņēmumu dienesta atbalstu identificējis aptuveni 200 aktīvas ārvalsts komersanta filiāles (ĀKF) un pārstāvniecības (ĀKP), kā arī ārvalsts organizāciju pārstāvniecības (ĀOP), kuras joprojām nav atklājušas patiesos labuma guvējus, bet kurās identificēti darbinieki. Reģistrs pēdējo reizi aicina atklāt patiesos labuma guvējus! Ja tas mēneša laikā netiks izdarīts, arī šie subjekti tiks izslēgti no reģistriem atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma normām.”
Nemākulība tiks bargi sodīta
Ārzemju juridiskajiem veidojumiem termiņš patiesā labuma guvēju reģistrācijai bija šī gada 1. janvāris. Tas attiecas uz aptuveni 1800 subjektiem. Taču savlaicīgi to izdarījuši vien nepilni 24%, tāpēc tagad tiek sākta nepaklausīgo izslēgšana no reģistriem. Tas notiks divos viļņos.
Tuvākajās dienās no reģistriem tiks izslēgti aptuveni 85% no patieso labuma guvēju neatklājušajiem. Saskaņā ar VID datiem tie uzskatāmi par neaktīviem. Savukārt atlikušajiem - aptuveni 200 subjektiem Uzņēmumu reģistrs nosūtīs brīdinājuma vēstules ar aicinājumu mēneša laikā atklāt to patiesā labuma guvēju. Papildu brīdinājums piemērots un garāks termiņš reģistrācijai pieļauts, lai neciestu šo uzņēmumu darbinieki. Vienā no potenciāli likvidējamajiem strādā pat 800 cilvēki!
“Taču, ja aktīva rīcība no ārvalsts subjekta filiāles vai pārstāvniecības netiks konstatēta, pēc brīdinājumā noteiktā termiņa notecējuma (aptuveni marta vidū) arī tās tiks izslēgtas no reģistriem,”
tā ārzemniekiem piedraud Uzņēmumu reģistrs. Nepaklausība vai nemākulība tiks bargi sodīta.
*****
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Signal kanālā.