Covid-19 pacientus nomaina karstuma upuri

IETEIKUMS. Karstajās dienās nevajadzētu visu dienu pavadīt pludmalē, dienas vidū strādāt dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu © Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Kopš Latvijā novērojams ekstremāls karstums un pat naktī gaisa temperatūra nenokrītas zem plus divdesmit grādiem, strauji palielinājies pārkaršanas skarto cilvēku skaits, kuriem nepieciešama palīdzība slimnīcā.

Vidēji diennaktī neatliekamo medicīnisko palīdzību lūdz vairāk nekā 20 cilvēki, tomēr, kā norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciāliste Inga Vītola, slimnīcās nogādātajiem cilvēkiem nav bijusi dzīvībai bīstama situācija. Ņemot vērā, ka karstais un tveicīgais laiks turpināsies vēl vairākas dienas, atbildīgie dienesti iesaka pēc iespējas mazāk uzturēties tiešos saules staros un sekot līdzi savai veselībai.

Karstums vēl neatkāpjas

Ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozi par bīstamu karstumu līdz pat 24. jūnijam, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi iesaka būt piesardzīgiem, lai šajās dienās saudzētu savu veselību. Saskaņā ar meteoroloģisko prognozi, karstākā diena, iespējams, jau aizvadīta (22. jūnijs), tomēr arī Līgo svētkos un turpmākajās brīvdienās saglabāsies karstums un tveice, un šo laiku par īpaši bīstamu padara tas, ka arī naktī gaisa temperatūra nepazeminās zem plus divdesmit grādiem, un dienā paaugstinās virs plus 32 grādiem. Meteorologi gan ziņo, ka Līgo dienā ekstremālais karstums pakāpeniski atkāpsies un saglabāsies vien valsts austrumu rajonos, citviet turpinoties stipram karstumam. Arī Jāņu dienā visā Latvijā gaidāms stiprs karstums.

Infografika - meteo.lv

Karstums saasina hroniskas slimības

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati rāda, ka vidēji diennaktī šajā karstajā laikā uz stacionāru jānogādā ap 20 cilvēku ar pārkaršanas pazīmēm. Pirmdien ar ātrās palīdzības brigādēm slimnīcās nonāca 26 cilvēki. Dienesta speciāliste Inga Vītola pastāstīja, ka slimnīcās nogādātajiem cilvēkiem nav bijusi dzīvību apdraudoša situācija.

Karstuma upuru skaits šajās dienās pārsniedzis slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaitu, proti, pirmdien slimnīcās nogādāja 12 ar koronavīrusu saslimušos. No 213 Covid-19 pacientiem, kuri ārstējas stacionārā, 40 ir smagā stāvoklī.

Ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hroniskas slimības, tāpēc jārīkojas apdomīgi un jāseko ārstu norādījumiem. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds un asinsvadu slimībām, karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties - jānodrošina viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu. Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī ir jādzer pietiekamā daudzumā ūdens.

Atturēties no tiešiem saules stariem

Mediķi iesaka pēc iespējas mazāk dienas vidū (dermatologi iesaka - vispār atturēties šajā laikā no saules peldēm) uzturēties tiešajos saules staros, uzņemt pietiekamā daudzumā šķidrumu, izvēlēties atbilstošu apģērbu. Karstajās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu pavadīt pludmalē, dienas vidū strādāt dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai. Liela daļa cilvēku šos ieteikumus ne īpaši ievēro, par ko liecina pārpildītās pludmales, kur cilvēki glābjas no karstuma pie ūdens.

Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. “Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu galvassegu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās,” skaidro Inga Vītola. Dienests iepazīstina ar pamata palīdzības sniegšanu pārkaršanas gadījumā. Sakarsušais cilvēks jānogulda ēnā vai vēsākā vietā, jāatbrīvo no spiedoša apģērba, jānovelk sejas maska. Ieteicams likt vēsas, mitras kompreses uz pieres, krūtīm vai apslacīt ar vēsu ūdeni pieri, kaklu, krūtis. Ja nav vemšanas, tad jādod daudz dzert - veselam pieaugušajam var dot pat vienu divus litrus dzeramā ūdens dažu stundu laikā, bet tas jādara pakāpeniski. Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultāciju var saņemt pa Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (brīvdienās un svētku dienās - visu diennakti).

Kur saņemt palīdzību?

Nacionālais veselības dienests informē iedzīvotājus par valsts apmaksātas medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām Līgo svētku brīvdienās. Medicīniska rakstura padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos visu diennakti var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās medicīnisku konsultāciju ikviens varēs saņemt pie dežūrārstiem, kuri sniedz palīdzību ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Dežūrārstu darba grafiks un informācija par tām ģimenes ārstu praksēm, kuras būs atvērtas svētku brīvdienās, ir pieejama dienesta tīmekļvietnē (to var atrast meklētājā ierakstot - dežūrārsti).

Infografikas avots. Nacionālais veselības dienests

Ja brīvdienu laikā iedzīvotājam ir parādījušies Covid-19 saslimšanas simptomi - piemēram, akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, paaugstināta temperatūra, ožas traucējumi, garšas izjūtas zudums - Covid-19 analīzes var nodot bez ārsta nosūtījuma vairākās analīžu nodošanas vietās Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Traumu (apdegumu, mežģījumu, lūzumu) vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Savukārt neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta veselība vai dzīvība, palīdzību sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļas. Dzīvībai kritiskā gadījumā jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam - 113.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais