Valsts kanceleja vērtē, vai Henkuzens savulaik ZVA direktora amatā bijis iecelts likumīgi

© Oksana Džadana/F64

Valsts kancelejai saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 5. maija sēdē doto uzdevumu mēneša laikā bija jāizvērtē Svena Henkuzena iecelšanas Zāļu valsts aģentūras direktora amatā tiesiskums un par izvērtējuma rezultātiem jāinformē Ministru kabinets. Valsts kanceleja ir sagatavojusi izvērtējumu un rīt ar to iepazīstinās valdību.

2015. gada 6. oktobrī ar veselības ministra Gunta Belēviča rīkojumu Svens Henkuzens pārcelts no Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieka amata Zāļu valsts aģentūras direktora amatā.

Valsts kanceleja secinājusi, ka iecelšana notikusi, nerīkojot konkursu. Valsts kancelejas ieskatā, ja piemēro Publisko aģentūru likumu kā speciālo likumu, Zāļu valsts aģentūras direktors bija jāizraugās atklāta konkursa kārtībā un to amatā bija jāieceļ veselības ministram bez apstiprināšanas Ministru kabinetā. Veselības ministrija uz Valsts kancelejas pieprasījumu sniegt paskaidrojumu, kāpēc netika rīkots konkurss uz Zāļu valsts aģentūras direktora amatu un kāpēc Svens Henkuzens tika pārcelts Zāļu valsts aģentūras direktora amatā, atbildēja:

"Svens Henkuzens tika iecelts Aģentūras direktora amatā ar Veselības ministrijas 2015. gada 6. oktobra rīkojumu Nr. 13.3.-04/272 "Par Svena Henkuzena pārcelšanu". Rīkojumā, kā mērķis Svena Henkuzena (tobrīd pildīja Aģentūras direktora vietnieka pienākumus) pārcelšanai norādīts "… nodrošināt valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu efektīvu izpildi, nodrošinot valsts civildienesta ierēdņa profesionālās izaugsmes iespējas, pilnveidojot zināšanas un pieredzi". Amatpersonas, kuras sagatavoja un parakstīja minēto rīkojumu Personāla un dokumentu pārvaldības departamenta direktore Z. Fogelsone-Klodāne un veselības ministrs G. Belēvičs, Veselības ministrijā šobrīd nestrādā. Svena Henkuzena personas lietā nav dokumentu (dienesta ziņojums, iesniegums), kas pamatotu viņa pārcelšanu Aģentūras direktora amatā. Lietā ir pieejams Svena Henkuzena 2015. gada 6. oktobra iesniegums, kurā viņš piekrīt pārcelšanai Aģentūras direktora amatā un apliecina, ka viņa izglītība un līdzšinējā darba pieredze atbilst amata aprakstā izvirzītajām prasībām. Atsaucoties uz augstāk minēto, Veselības ministrijas rīcībā nav informācijas, kāpēc 2015. gadā netika rīkots konkurss uz Aģentūras direktora amatu un kāpēc Svens Henkuzens tika pārcelts Aģentūras direktora amatā, jo lēmumus par minētājiem jautājumiem pieņēma amatpersonas, kuras šobrīd ministrijā nestrādā.".

Valsts kanceleja savā izvērtējumā, norāda, ka Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams 2020. gada 25. jūnija spriedumā lietā Nr. A420278119 secināja, ka pārceltā ierēdņa iecelšana valsts aģentūras direktora amatā, ir bijusi tiesiska. Ievērojot tiesas konstatēto un secināto, jāsecina, ka Svenu Henkuzenu varēja iecelt amatā pēc pārcelšanas. Vienlaikus Valsts kanceleja secina, ka, ja uz valsts aģentūras direktoriem, valsts civildienesta ierēdņiem, ir attiecināms Valsts civildienesta likuma 37. pants (pārcelšana citā amatā valsts interesēs), tad nav pamata nepiemērot Valsts civildienesta likuma 11. panta trešo daļu, tas ir, ka pretendentu pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amatā ieceļ ministrs pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Minēto Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams 2020. gada 25. jūnija spriedumā lietā Nr. A420278119 nav analizējis.

Ievērojot minēto, Valsts kanceleja secina, ka Publisko aģentūru likuma regulējums par valsts aģentūras direktora izraudzīšanās un apstiprināšanas kārtību ir neviennozīmīgs.

Valsts kancelejas ieskatā, ņemot vērā, ka valsts aģentūras direktors pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos tiešās pārvaldes iestādes vadītāja uzdevumus, nebūtu pamatoti uz valsts aģentūras direktora, valsts civildienesta ierēdņa, iecelšanu amatā neattiecināt visas Valsts civildienesta normas. Turklāt vienota, stabila un efektīva valsts civildienesta mērķim neatbilst noteikt citādu iecelšanas un apstiprināšanas kārtību, nekā citu pārraudzībā esošu iestāžu vadītājiem, valsts civildienesta ierēdņiem.

Pārcelšanas kārtības attiecināšana uz valsts aģentūru direktoriem būtu atbalstāma, it īpaši, ņemot vērā, ka iestāžu vadītāju amatos mēnešalga (maksimāli 2 441 euro bruto) šobrīd atbilst kvalificēta speciālista vai zemākā/vidējā līmeņa vadītāja atalgojumam privātajā sektorā. Kaut arī iestāžu vadītāju amati lielākoties nav vakanti, tomēr augstākā līmeņa vadītāju atlases konkursos, kurus centralizēti organizē Valsts kanceleja, uzrunājot kvalificētus pretendentus no privātā sektora, 80-90% gadījumos uzrunātie pretendenti atsakās piedalīties konkursā un 50-80% gadījumu tas notiek tieši zemā atalgojuma līmeņa dēļ, kas nav samērojams ar amata atbildību, sarežģītību un publiskumu. No septiņiem atlases konkursiem, kuri ir noslēgušies 2020. gadā, divi ir beigušies bez rezultāta, savukārt no pieciem atlases konkursiem, kuri ir noslēgušies 2021. gadā, viebs ir beidzies bez rezultāta; vidējais pretendentu skaits konkursā 2021. gadā ir 5 un 2020. gadā ir 7 (piemēram, 2018. gadā vidējais pretendentu skaits vienā konkursā bija 18 un 2019. gadā - 17 pretendenti uz vienu amatu), neskatoties uz ārpakalpojuma piesaistīšanu tirgus izpētei un pretendentu uzrunāšanu. Vērtējot potenciālo pretendentu atteikumus piedalīties valsts iestāžu vadītāju amatu konkursos, 2020. gadā un, it īpaši, 2021. gadā vēl izteiktāk nekā iepriekš priekšplānā izvirzās atbildībai un darba sarežģītībai neatbilstošais atalgojuma līmenis. Ievērojot minēto, pastāv liela varbūtība, ka konkurss var beigties bez rezultāta, kā gadījumā ar konkursu uz valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" direktora amatu.

Valsts kanceleja piekrīt Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2020. gada 25. jūnija spriedumā lietā Nr. A420278119 norādītajam, ka esot ilgstoši bez vadītāja var būt apgrūtināta iestādes darbība. Valsts un visas sabiedrības interesēs ir, lai iestādē tiktu nodrošināta pastāvīga un nepārtraukta valsts funkciju izpilde.

Ievērojot minēto, tiesiskās skaidrības labad Valsts kancelejas ieskatā ir nepieciešams precizēt Publisko aģentūru likuma 9. pantu, paredzot, ka, ja valsts aģentūras direktors ir valsts civildienesta ierēdnis, tad viņu ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā.

Henkuzena ienākumi auguši

Svena Henkuzena ienākumi, saskaņā ar viņa iesniegto valsts amatpersonas deklarāciju, pērn pieauguši par 64,9%. 2019.gadā viņš par darbu aģentūrā bija saņēmis 33 811 eiro, bet pērn - 55 751 eiro.

Amatpersonas deklarācijā S. Henkuzens uzrādījs divus pērn veiktus darījumus - nekustamā īpašuma iegādi par 275 000 eiro un mājokļa kredītu 175 000 eiro apmērā.

S. Henkuzenam piede zeme un ēkas Engures novadā. Tāpat amatpersonai kopīpašumā ir nekustamais īpašums Rīgā kā arī pieder 2015.gadā reģistrēta "Seat Leon SC" automašīna.

Uzkrājumos norādīti 10 887 eiro AS "SEB banka". Vienlaikus amatpersonai ir parādsaistības 170 619 eiro apmērā.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais