Baltkrievijas izraisītajā migrantu krīzē uz Baltijas valstu robežām salīdzinoši lielākā drošībā jūtas Igaunija. Tai nav robežas ar baltkrieviem, un, kamēr Krievija nav tieši iesaistījusies šai hibrīdkara epizodē, migrantu straume Igaunijas virzienā ir faktiski neiespējama. Tomēr arī pašlaik igauņiem ir iemesls ievērot piesardzību, un viņi to dara, rūpīgi uzraugot iebraucošos ārzemniekus.
Ilgāku laiku kavējoties ar papildu drošības pasākumu ieviešanu, Latvijā oficiāli ir ielaisti vairāki simti migrantu. Nepieķerto skaits nav zināms. Kur un ar kādu mērķi klīst tie, kurus nav izdevies aizturēt un ievietot slēgtajos izmitināšanas centros, nav zināms. Situācija šobrīd ir nedroša - Baltijas valstīs vienlaikus pastiprinājušies vairāku veidu apdraudējumi - migranti, kovids un vēl četrgades lielākie Krievijas un Baltkrievijas militārie manevri. Tāpēc arī Igaunija pastiprināti uzrauga, kas iebrauc viņu valstī.
Neatkarīgā par to pārliecinājās klātienē, šonedēļ dodoties lietišķā braucienā uz kaimiņvalsti. Iebraucot pa Tallinas šoseju Igaunijā, pārdesmit kilometrus aiz robežas ir izvietots pastāvīgs policijas posteni, kurā tiek apturētas faktiski visas valstī iebraucošās ārzemnieku automašīnas. Vienlaikus darbojas vairākas ekipāžas - vismaz desmit policisti. Viens skatās binoklī un kolēģiem ziņo, kuras mašīnas apstādināmas. Aizmāršības dēļ mājās biju piemirsis automašīnas tehnisko pasi un autovadītāja apliecību, jo Latvijā šie dokumenti nav jāvadā līdzi. Bet šai gadījumā igauņu policija koncentrējas uz noziedznieku ķeršanu, nevis parasto pārkāpumu kontroli. Ātra formāla personas apliecības pārbaude, un ceļu var turpināt. Arī kovidkvadrātus nelika uzrādīt un veselības anketas pildīt. Kontekstā ar Lietuvā un Latvijā ieceļojušo islāmistu terora draudiem kovids ir otršķirīgs. Ainažos ir vēl otrs ceļš, pa kuru var nonākt Igaunijā - Iklā. Un arī tur drīz aiz robežas patrulēs policija, vērīgi skatoties braucēju sejās un automašīnu salonos.
Lai gan migrantu krīze valsti tieši neskar, Igaunija aktīvi iesaistās problēmas apspriešanā, aktualizēšanā un arī praktiskā risināšanā. Igauņi uz migrantu skarto kaimiņu robežu ir nosūtījuši talkā savus ekspertus, lietuviešus atbalstījuši arī ar prāvu dzeloņdrāšu kravu. Un par riskiem Baltijas pierobežā runā starptautiskā līmenī. Pagājušajā nedēļā, tiekoties ar Somijas prezidentu Sauli Nīnisti, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida sacīja, ka “nestabilā situācija Baltkrievijā, hibrīduzbrukums Lietuvai un Latvijai, un tā fonā vērienīgās mācības “Zapad”, kas notiek aiz mūsu robežām jau vairākus mēnešus, ir kokteilis, kam nepieciešama pastiprināta visu reģiona valstu uzmanība”.
Arī Eiropas parlamenta deputāti vērš uzmanību uz Baltijas valstis piemeklējušo migrantu krīzi, tostarp arī apsverot scenārijus, pie kādiem tā var skart arī Igauniju. Deputāts Riho Terrass izdevumam “Postimees” atzīst, ka Krievija acīmredzot ir iesaistīta uz Baltkrievijas robežas notiekošajā - gan organizēšanā, gan finansēšanā. Putins taustot augsni - kā reaģēs Eiropas valstis. Ja reakcija būtu bezzobaina, tad arī attiecībā uz Igauniju varētu tikt lietota līdzīga taktika kā pret Lietuvu un Latviju. Urmass Paets, Igaunijas pārstāvis Eiropas Parlamentā, domā līdzīgi - šāds scenārijs ir iespējams.
Bet igauņiem ir arī uz sadraudzību ar Krieviju un migrantiem noskaņoti politiķi. Jana Tooma pat tiek salīdzināta ar Latvijas Tatjanu Ždanoku. Viņa sludina, ka krīze ir risināma tikai diplomātiskā ceļā, ka dzeloņdrāšu žogi uz Eiropas robežām slikti izskatās un Brisele neko tādu nekad neatbalstīs. Migranti gan bēgot no ieslodzījuma Lietuvas nometnēs, bet maz ticams, ka viņi atbēgs uz Igauniju, kas ir vēl aukstāka, bet ne īpaši bagātāka. Drīzāk uz Vāciju. Tooma, būdama velkamiste, uztraucas, ka sabiedrībā pastiprināsies antimigrantu noskaņojums. Arī Latvijas velkamisti savā atskaņotājā uzlikuši plati par cilvēktiesībām, demokrātiju un migrantu tiesībām pieprasīt patvērumu. Taču, jāatgādina, šai gadījumā nav runas par kara bēgļiem vai pat labākas dzīves meklētājiem. Pāri robežai Baltkrievijas un Krievijas hibrīdkara uzdevumā dodas Irākas karā rūdīti vīri, sev pa priekšu stumjot bariņu sieviešu, bērnu un invalīdu. Eiropeiskas līdzjūtības izraisīšanai. Nav šaubu, ka cietējiem ir jāpalīdz, un tas arī tiek darīts. Turpretim noziedzniekus ielaist valstī ir nepieļaujami. Drošības dienesti atzīst, ka irākiešu vidū var būt ekstrēmi un radikāli noskaņotas personas. Nav arī brīnums. Došanās šādā ceļā jau pati par sevi ir galēji radikāla un bīstama rīcība, bet pakļaut briesmām bērnus un nevarīgos, tas jau ir noziegums. Viņi sava mērķa sasniegšanai ir gatavi uz visu, un vēl jo vairāk - tie, kuri viņus nolīguši. Tāpēc Baltijas valstīm rūpīgi jāsargā katrs savas robežas metrs. Pastiprinātas patruļas pierobežā un dzeloņdrātis šo uzdevumu būtiski atvieglos.
