Eksperti: vai novecošanās draud ar zemākām pensijām?

IZPRATNE par pensiju sistēmu pēdējo divdesmit gadu laikā ir mainījusies, taču joprojām liela daļa cilvēku domā, ja neveiks sociālās iemaksas, pensija vecumdienās būs tāda pati kā alga © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Par nākotni ir divas pozitīvas ziņas, bet viena – dara bažīgus, proti, prognozes liecina, ka cilvēki dzīvos ilgāk un līdz ar to pavadīs pensijas vecumā vairāk gadu, bet, ja pašlaik pensiju vienam senioram nodrošina divi strādājošie, tad pēc vairākiem gadu desmitiem tas būs jāmēģina izdarīt vienam strādājošajam.

Eiropas Komisijas dati rāda, ka vidējais mūža ilgums nākotnē palielināsies gan sievietēm, gan vīriešiem, un 2070. gadā sasniegs attiecīgi 88 un 82 gadus, tāpēc palielināsies arī pensijā pavadīto gadu skaits. Pašlaik tie ir 20 gadi sievietēm un gandrīz 16 gadi vīriešiem, bet tālākā nākotnē tie būs 25 gadi sievietēm un 22 gadi vīriešiem. Tas nozīmē, ka arī pensijas izmaksas laiks pagarināsies. Aplēses liecina, ka slogs uz strādājošajiem pieaugs, jo pašlaik pensiju vienam senioram nodrošina divi strādājošie, bet nākotnē, samazinoties darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvaram, tas būs jāizdara vienam strādājošajam.

Kāpēc jauniešus neinteresē pensijas?

Diskusijā par to, kāda būtu ideālā pensiju sistēma Latvijā, eksperti diskutēja par pensiju sistēmas ilgtspēju. Viens no aktuāliem jautājumiem ir par darbspējīgo cilvēku, īpaši jauniešu informētības līmeni par pensijām un aktīvu līdzdarbošanos savas pensijas veidošanā. Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers minēja zināmu patiesību, ka cilvēki nav gatavi kaut ko darīt ātrāk, proti, jaunībā, lai vecumdienas padarītu labākas. “Lai arī tas ir tavs personīgais izvēles ceļš un tie ir tavi lēmumi, reti kurš cilvēks uzreiz ir gatavs padomāt un konkrēti rīkoties. Tāpēc aktuāls ir jautājums, kā panākt, lai - ja ne vairums, tad lielākā daļa - atliktu vecumdienām. Vai es gribu baudījumu tagad vai arī atlikt tālākai nākotnei?” pārdomās dalījās I. Austers.

VIEDOKLIS. Pensiju pirmajā līmenī mums ir jādomā par bāzes pensijas noteikšanu, bet vajadzētu izvairīties no pēdējo 20 gadu lielākās kļūdas, ka pilnīgi visas problēmas pensijas vecuma cilvēkiem risinām ar sociālo apdrošināšanas sistēmu, uzskata Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks / Neatkarīgā

Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks piekrīt, ka cilvēki uz tālu nākotni raugās iracionāli. “Tas nav nekas jauns, tāpēc pensiju sistēmas vairumā valstu ir veidotas, ņemot vērā, ka cilvēks ir neapzinīga būtne. Valstij ir pienākums izveidot sistēmu, lai vecumdienās neiestātos pilnīga nabadzība. Latvijas pensiju sistēmas reformu mērķi bija, pirmkārt, nodrošināt finansiālo stabilitāti, otrkārt, pienācīgu, tavām individuālajām iemaksām adekvātu atvietojumu vecumdienās,” sacīja I. Alliks. Viņaprāt, pirmo mērķi Latvijas pensiju sistēma, ņemot vērā starptautisko reitingu novērtējumu, ir sasniegusi, bet otrs jautājums pašlaik ir gana aktuāls - vai pensijas sasniedz adekvātu atvietojumu? “Šis jautājums ir mūsu dienaskārtībā, un par to ir jādomā.”

Ingus Alliks aicina atcerēties, ka sabiedrība pati ir pensiju sistēmas uzturētāja un nav iespējams nodrošināt lielāku atvietojumu pensijām, ja iemaksas sistēmā ir mazas. “Latvijā daļa cilvēku dažādu apsvērumu dēļ izvēlas maksāt pēc iespējas mazāk pensijas apdrošināšanai, bet cer un aptaujās norāda, ka vēlas saņemt 500 vai 700 eiro pensijā, lai gan darba mūžā nopelnītais ir pretējs,” saka I. Alliks.

“Mēs esam izveidojuši mūsu ekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai atbilstošu pensiju sistēmu, bet jautājums ir par katra sabiedrības locekļa uzvedību, ticību sistēmai, un tās ir lietas, kuras nevar mainīt viena gada laikā.”

Eksperti gan piekrīt, ka izpratne par pensijām ir savādāka nekā pirms 25 gadiem un gadu no gada palielinās to cilvēku skaits, kas veido uzkrājumus vecumdienām.

Trešdaļai strādājošo niecīgs uzkrājums pensijai

Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja, “SEB Life and Pension Baltic SE” valdes locekle Kristīne Lomanovska uzskata, ka ir jāpilnveido informācijas sniegšana par pensiju uzkrājumiem un pēc iespējas plašāk jāizmanto dažādi informācijas sniegšanas kanāli. Pašlaik cilvēks informāciju var uzzināt portālā latvija.lv, bet cik cilvēku tur regulāri ieskatās un cik no tiem izpēta, kāda ir situācija ar pensiju uzkrājumiem. Dati rāda, ka pašlaik aptuveni trešajai daļai iedzīvotāju uzkrājums otrajā pensiju līmenī ir mazāks par 1000 eiro, un nebūt visi no tiem ir jaunieši, kas tikko sāk darba gaitas. Šāds neliels uzkrājums biežāk ir saistīts ar faktu, ka sociālās iemaksas tiek veiktas tikai no minimālās algas. Vidējais uzkrājuma apjoms ir 4500 eiro, bet aptuveni trešajai daļai pensiju otrā līmeņa dalībnieku uzkrājums ir lielāks par vidējo. “Cilvēki sapratīs šo situāciju tad, kad būs sasniegts pensijas vecums, bet tad vairs neko nevarēs darīt, līdz ar to svarīgākais ir informētība tagad un finanšu pratība,” uzsvēra K. Lomanovska.

Kardināli mainīt pensiju sistēmu nevēlas, cilvēkiem pašiem jāsaprot

Finanšu nozares asociācija vēlētos lielākas tiesības pensiju otrā līmeņa pārvaldniekiem informēt cilvēkus par uzkrājumiem, kā arī mainīt noteikumus par pensiju plāniem, proti, pašlaik jauna cilvēka iemaksas pensiju otrajā līmenī automātiski tiek novirzītas uz konservatīvajiem ieguldījumu plāniem, bet, kā norāda K. Lomanovska, vismaz pirmos 20 gadus iemaksām otrajā pensiju līmenī būtu jānonāk aktīvajos plānos, kuri tiek ieguldīti akciju tirgos, tādā veidā garantējot straujāku uzkrājumu veidošanos.

Cits viedoklis ir Labklājības ministrijas ekspertam I. Allikam: “Esmu atturīgs, vai cilvēkam ar likumu vajadzētu noteikt dalību riskantākos ieguldījumos, jo tas tomēr ir profesionāļu darbs, tomēr cilvēkam noteikti jāzina, kā veidojas pensija, kā veidojas uzkrājums. Zinošs cilvēks domās: ja tagad pirms vēlēšanām kāds sola, ka dubultos vai trīskāršos pensijas rīt uz pusdienas laiku, viņš savādāk uz to raudzīsies.”

Latvijā viena no problēmām ir novecošanās un demogrāfiskā situācija, tomēr eksperti neiesaka kardināli mainīt pensiju sistēmu. “Pensiju pirmajā līmenī mums ir jādomā par bāzes pensijas noteikšanu, bet vajadzētu izvairīties no pēdējo 20 gadu lielākās kļūdas, ka pilnīgi visas problēmas ar sociālo nodrošinājumu pensijas vecuma cilvēkiem mēģinām risināt ar sociālās apdrošināšanas sistēmas palīdzību, aizmirstot, ka pastāv citi sociālās drošības veidi, piemēram, sociālā palīdzība, ar kuru palīdzēt, piemēram, tam cilvēkam, kas visu mūžu nav iesaistījies sociālajā apdrošināšanā. Pensijas nodrošinājumam vajadzētu būt atšķirīgam tam, kurš divdesmit gadus tikai no minimālās algas ir veicis sociālās iemaksas, un tam, kurš veicis iemaksas no vidējās algas vai reālajiem ienākumiem,” spriež I. Alliks.

Vai notiks izmaiņas otrajā pensiju līmenī?

Labklājības ministrs Gatis Eglītis jau paziņojis, ka pagaidām nekādas izmaiņas pensiju otrajā līmenī attiecībā uz iemaksu apmēru nenotiks. Arī ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks apstiprina, ka diskusijas par šo tēmu laiku pa laikam patiešām notiek, bet pašlaik šajā virzienā netiek strādāts. “Es neizslēdzu, ka politiskajās diskusijās tas atkal varētu aktualizēties, bet jautājums ir par to, vai saprotam, par ko diskutējam,” atzina I. Alliks.

Kristīne Lomanovska savukārt uzsver, ka virzība uz iemaksu samazinājumu pensiju otrajā līmenī nebūtu pieļaujama. “Iemaksu procenta samazinājums atstāj un atstātu negatīvu iespaidu gan uz uzticību pensiju sistēmai, gan uz pašu sistēmas darbību, un, ja mēs runājam par demogrāfisko aspektu, tad vispār iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu jāpalielina, nevis jāsamazina,” sprieda K. Lomanovska. “Šīs dienas pensiju sistēmas problēmas nebūtu pareizi risināt uz nākotnes rēķina, un, runājot par nākotni, svarīgākais ir strādāt pie tā, lai nākotnes pensijas būtu stabilas un ar labu aizvietojamību. Bet iemaksu samazināšana atstātu ļoti negatīvu ietekmi uz pensijas kapitālu.”

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais