Covid-19 pacienti slimnīcās: 99% nevakcinēti

SLIMNĪCAS. Pēdējo nedēļu laikā ir būtiski pieaugusi Covid-19 gultu noslodze. Vēl pirms dažām nedēļām noslogotas bija tikai trešā daļa, bet tagad aizņemtas jau 68 procenti Covid-19 gultu © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Pēdējā mēneša laikā novērojams būtisks Covid-19 pacientu skaita pieaugums slimnīcās un līdz ar to arī būtiski pieaug gultu noslodze, secina Veselības ministrija. Pašlaik ir aizņemti jau 75 procenti Covid-19 pacientiem izveidoto gultu, un slimnīcām vienai pēc otras nākas speciālās nodaļas paplašināt.

Jaunākie dati parāda arī vakcinācijas ietekmi - nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem Latvijā Covid-19 konstatēts 3,3 reizes biežāk nekā pilnībā vakcinētiem, bet slimnīcās ievietoto un mirušo Covid-19 pacientu dati iezīmē vēl lielāku atšķirību starp vakcinētiem un nevakcinētiem.

Vai pārskatīs drošības pasākumus?

Saslimstība ar Covid-19, kā prognozēts, pieaug. 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedzis simts un pašlaik ir 122,1. Veselības ministrijas apkopotie dati liecina, ka šie dati būtiski atšķiras reģionos, bet visur tie pārsniedz 100 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Visaugstākie rādītāji ir Vidzemē - 163 un Rīgā 121,7. Teorētiski, vīrusa izplatībai sasniedzot šādu līmeni, valdībai būtu jālemj par jaunām epidemioloģiskās drošības prasībām, ko nosaka noteikumi par pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Premjerministrs Krišjānis Kariņš šī iemesla dēļ šonedēļ ir sasaucis stratēģisko padomi, kur situāciju pārrunāt ne tikai politiķu un ministriju vidū, bet arī ar nozaru profesionāļiem.

Vienlaikus valdībā izskatītais ziņojums par epidemioloģiskās drošības stingrumu liecina, ka Latvijā jau ir vidējas stingrības ierobežojumi un salīdzinājumā ar daudzām valstīm Eiropā mūsu valstī tie ir augstāki. Zemāki stingrības rādītāji ir Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Dānijā (stingruma rādītājs zem 40 no 100, kas ir maksimāli stingri), savukārt vairākās valstīs šis rādītājs ir daudz augstāks nekā Latvijā. Piemēram, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Austrijā, Portugālē (virs 50). Latvijā šis rādītājs ir 41. Veselības ministrija šos datus salīdzina ar saslimstības rādītājiem, no tā izriet secinājums, ka - jo mazāk stingri ierobežojumi, jo augstāka saslimstība. To apliecinot Igaunijas (visaugstākie pēdējo 14 dienu saslimstības rādītāji), Lietuvas, Dānijas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas situācija.

Slimnīcās arvien vairāk Covid-19 pacientu

Kopumā slimnīcās pēdējo nedēļu laikā pacientu skaits nav palielinājies, taču šādu secinājumu nevar izdarīt attiecībā uz Covid-19 pacientiem, jo šo slimnieku slimnīcās kļūst vairāk. Pēdējo nedēļu laikā ir būtiski pieaugusi Covid-19 gultu noslodze. Vēl pirms dažām nedēļām noslogotas bija tikai trešā daļa šo gultu, bet tagad aizņemti jau 68 procenti Covid-19 gultu, turklāt pieaug arī intensīvās terapijas gultu noslodze.

Nedēļas laikā Covid-19 gultu skaits kopumā palielināts par desmit procentiem. Viena no slimnīcām, kur būtiski - par 20 vietām - palielināts gultu skaits koronavīrusa pacientiem, ir Daugavpils reģionālā slimnīca.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā informē, ka pēdējās nedēļas laikā dubultojies izsaukumu skaits pie Covid-19 pacientiem un stacionārā nogādāto Covid-19 pacientu skaits. Lielākā daļa slimnīcās ievietoto un arī mirušo Covid-19 pacientu vecums ir virs 60 gadiem, tomēr slimnīcās nonāk gan darbaspējas vecuma iedzīvotāji, gan bērni. Veselības ministrija apkopojusi datus par slimnīcās nonākušo bērnu un jauniešu vecumā no septiņiem līdz 19 gadiem skaitu šajā gadā. Kopumā slimnīcās ievietoti 195 bērni, no tiem visvairāk 13, 15 un 16 gadu vecumā, kā arī 19 gadus veci jaunieši.

Nevakcinētie 3,3 reizes biežāk inficējušies

Jaunākie dati arī rāda, ka nevakcinētajiem un daļēji vakcinētajiem cilvēkiem Latvijā Covid-19 konstatēts 3,3 reizes biežāk nekā pilnībā vakcinētiem. No vienā nedēļā reģistrētiem saslimušajiem ar Covid-19 85 procenti jeb 1077 bija nevakcinēti, bet 197 jeb 15 procenti - vakcinēti. Analizējot Nacionālā veselības dienesta datus (pašlaik ir pieejami dati par jūliju, bet septembrī tos plānots aktualizēt ar jaunākajiem augusta datiem), jāsecina, ka 90,2 procenti saslimušo bija nevakcinēti un vakcinācijas kursu nepabeigušie. Savukārt starp stacionētajiem slimnīcās, kas nozīmē vidēji smagu vai smagu slimības norisi, nevakcinēto īpatsvars bija 99 procenti, tātad lielākā daļa (praktiski visi) no saslimušajiem ar Covid-19, kuriem bija nepieciešamība ārstēties slimnīcā, bija nevakcinēti. Mēneša laikā ar Covid-19 nomira 25 cilvēki - neviens nebija vakcinējies.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais