Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, saņem tikai pusi no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati.
Tiesa, arī Eiropā vidēji šis rādītājs nav īpaši lielāks. Ienākumu atvietojums, aizejot pensijā, Eiropā vidēji ir 59 procenti, kas nozīmē, ka seniors pensijā saņem vien nedaudz vairāk par pusi no iepriekš saņemtajiem ikmēneša ienākumiem.
Attiecība starp darba samaksu un vidējo pensijas apmēru Latvijā pašlaik sasniedz 54,3 procentus. Lai arī šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji Eiropā (59 procenti), tas ir labākais starp Baltijas valstīm - Igaunijā šī attiecība ir 53,1, bet Lietuvā vien 31 procents, rāda OECD pētījums. Bankas “Luminor” Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska, komentējot pētījuma rezultātus, norāda, ka attiecība starp vidējo pensijas apmēru un pirms pensijas saņemto darba samaksu, kas vēl tiek saukta par ienākumu aizvietošanas koeficientu, palīdz novērtēt, cik efektīvi valstī darbojas pensijas sistēma.
“Šī starpība parāda to, kādā mērā pensija spēj aizstāt darba samaksu. Piemēram, ja cilvēks pirms pensijas pelnīja 1000 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, tad pie vidējā pensijas apmēra, kas Latvijā ir 54,3 procenti no darba samaksas, cilvēks, aizejot pensijā, saņems 543 eiro vecuma pensiju,” skaidro A. Dobrovoļska.
Eksperte norāda: lai arī šis rādītājs ir tuvu OECD valstu vidējam radītājam, tas tik un tā ir ievērojams ienākumu kritums, turklāt nākotnes prognoze neuzlabojas. Pēc Latvijas bankas prognozes, pie esošās demogrāfiskās situācijas, ienākumu aizvietošanas koeficients turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40 procentus. Viena lieta ir, kā uz šo situāciju un prognozēm reaģēs solidaritātes pensiju sistēma (pensijas, kuras tiek uzkrātas pirmajā pensiju līmenī, un valsts politika šajā jautājumā), cits aspekts ir personas brīvprātīgie uzkrājumi savām vecumdienām. “Tas, uz ko mēs aicinām iedzīvotājus, ir jau laikus domāt par papildu uzkrājumu veidošanu vecumdienām,” saka A. Dobrovoļska.
Visās trīs Baltijas valstīs darbojas līdzīgas trīs līmeņu pensiju sistēmas, arī pensijas vecumu robeža ir līdzīga - no 63 līdz 65 gadiem, kas pakāpeniski tiek palielināta, pieaugot vidējā mūža ilgumam. Neraugoties uz šīm līdzībām, pastāv atšķirības, kas ietekmē arī pensionāru dzīves līmeni. Latvijā ienākumu aizstāšanas koeficients, pēc OECD datiem, ir 54,3 procenti, Lietuvā tas ir vien 30,1 procents, bet Igaunijā - 53,1 procents.
“Baltijas valstīs pensijas uzkrāšanas pirmajā līmenī piedalās visi strādājošie, kuri maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lietuvā un Igaunijā sociālās apdrošināšanas summa un nostrādātie gadi tiek pārvērsti punktos, un, pienākot pensijas vecumam, šie punkti, pēc noteiktiem parametriem, tiek pārveidoti naudā,” stāsta A. Dobrovoļska. Savukārt Latvijā ir spēkā nosacīta noteikta lieluma iemaksu sistēma, tādēļ visas sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek summētas. Vēl būtiskākas atšķirības ir pensiju otrajā līmenī - Latvijā iemaksas otrajā pensiju līmenī ir obligātas vairumam strādājošo un pašlaik ir seši procenti no darba samaksas.
Anželika Dobrovoļska stāsta, ka, salīdzinot ar citām OECD statistikas datos aplūkotajām 49 valstīm, Latvijas rādītāji ir aptuveni pa vidu, taču nedaudz tuvāk zemākajiem rādītājiem. Eksperte gan aicina nesteigties ar salīdzināšanu, īpaši ar valstīm, kuras uzrāda augstus ienākumu aizstāšanas koeficientu vidējos rādītājus. “Piemēram, Indijā un Turcijā šis koeficients ir teju 95 procenti, kas nozīmē, ka vecuma pensijas apmērs šajās valstīs ir praktiski vienāds ar pirmspensijas darba samaksu, vienlaikus pensiju sistēmām ir būtiski trūkumi. Turcijas sociālās aizsardzības sistēma izceļas ar lielu un pastāvīgi augošu deficītu, savukārt Indijā vien neliela daļa iedzīvotāju vispār saņem vecuma pensiju,” datus analizē A. Dobrovoļska. “Šie ir tikai divi piemēri, kādēļ nevaram izdarīt secinājumus, ka šajās valstīs pensiju sistēma ir labāka nekā Latvijā. Lai atbilstoši novērtētu situāciju Latvijā, tā būtu jāsalīdzina ar valstīm, kurās arī ir ieviesta vairāku līmeņu pensijas uzkrāšanas sistēma.”
Finanšu iestādes uzsver trīs līmeņu pensiju sistēmu priekšrocības, jo papildus pirmajam un otrajam pensiju līmenim strādājošajiem ir iespēja veidot brīvprātīgus uzkrājumus. Neraugoties uz zināmu skepsi pret pensiju uzkrājumiem (piemēram, vai tie patiešām vecumdienās dos to atspaidu, uz ko cer iedzīvotāji; vai uzkrājumi neizkūpēs inflācijas rezultātā un tamlīdzīgi), banku sektors tomēr uzsver, ka paļauties tikai uz pirmajiem diviem pensiju līmeņiem nevar. “Pie esošās Latvijas pensiju sistēmas labākais veids, kā parūpēties par savu labklājību vecumdienās, ir veidot uzkrājumu arī trešajā pensiju līmenī, kas ir brīvprātīgas iemaksas, atvēlot tam tik daudz naudas, cik konkrētajā dzīves posmā var atļauties,” saka A. Dobrovoļska. Mānīga esot arī doma, ka liela daļa iedzīvotāju pensijas vecumu nemaz nesagaida. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka pašlaik Latvijā pensijas vecumu sasniegušie vīrieši vidēji nodzīvo 14 gadus, bet sievietes - gandrīz 19 gadus, un paredzamais mūža ilgums, sasniedzot pensijas gadus, turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka pat palielinot pensionēšanās vecumu nākotnē, pensijā būs jāpavada pietiekami ilgi gadi.
