Militārā policija jānodrošina pret nepilngadīgo provokācijām

© Ģirts Ozoliņš/F64

Latvijas Juristu apvienība aktualizē problēmu, kas skar Militārās policijas darbību. Tai nav normatīvajos aktos juridiski korekti nostiprinātu pilnvaru aizturēt nepilngadīgas personas, kā arī sekot aizdomās turamajiem pa karstām pēdām.

Militārā policija kā viens no speciālajiem drošības dienestiem ikdienā darbojas gana diskrēti. Vienīgi reizēs, kad tiek pavadītas kādas augstas ārvalstu amatpersonas vai militārās kolonnas, tiek slēgtas sarkanzilās bākugunis, kas pārējiem autovadītājiem liek apstāties ceļmalā. Pārējā laikā Militārā policija darbojas militārajā vidē un pilda savus pienākumus tur.

Ko dara Militārā policija

Militārā policija gādā par drošību militāro pasākumu norises vietās; novērš un pārtrauc noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās, apsargājamos objektos, apsargājamo personu uzturēšanās vietās un militāro pasākumu norises vietās; izmeklē noziedzīgus nodarījumus militārajā dienestā; sniedz atbalstu citām drošības struktūrām. Tātad galvenā darbības joma - dažādi militārpersonu pastrādāti pārkāpumi un arī civilpersonu pastrādāti nodarījumi karaspēka daļās. Taču līdzās Valsts policijai un Drošības policijai Militārā policija ir tāda kā pastarīte, jo atsevišķos gadījumos nav tiesīga rīkoties patstāvīgi un tai jāizsauc uz notikuma vietu Valsts policija. Tātad jātērē laiks, un vēl vienai institūcijai jātērē darbs. Runa ir par rīcību divu veidu gadījumos: ja pārkāpumu izdara nepilngadīga persona un ja nepieciešams dzīties pakaļ aizdomās turamajam.

Īstais brīdis sakārtot normas

Kā skaidro Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka, Militārā policija faktiski nedrīkst aizturēt nepilngadīgos. Ja, piemēram, bāzē cenšas iekļūt 17 gadus vecs provokators, ir jāsauc talkā Valsts policija. Savukārt pārkāpējam ārpus bāzes teritorijas pa karstām pēdām nedrīkstot sekot. Piemēram, ja potenciālais pārkāpējs ieskrien kādās telpās - Valsts policija drīkstot, bet Militārā - nē. Pašlaik Saeimā ir atvērti vairāki ar militāro dienestu saistītie likumi, taču no Aizsardzības ministrijas puses Militārajai policijai nepieciešamie grozījumi neesot virzīti. Tādēļ iniciatīvu uzrunāt Saeimas deputātus uzņēmusies Latvijas Juristu apvienība. Vēsturiski šāds pilnvaru ierobežojums Militārajai policijai varētu būt ieviests tādēļ, ka militārpersonas pašas nevar būt nepilngadīgas, savukārt pakaļdzīšanās ir reta nepieciešamība. Tomēr šīs juridiskās nianses esot nepieciešams sakārtot, jo agri vai vēlu Militārajai policijai var nākties rīkoties gan saistībā ar nepilngadīgo nodarījumiem, gan rīkoties uz karstām pēdām.

Lindermana mācību viesizrāde

Par to, kas notiek, ja normatīvie akti nav pietiekami labi sakārtoti, aizsardzības resors pārliecinājās pēc skandalozās provokācijas Ādažu militārajā bāzē 2015. gadā, kad divi Krievijas pilsoņi Aleksandrs Kurkins un Andrejs Popko, bruņojušies ar karogu Georga lentes krāsās un skrejlapām, pārrāpās pāri žogam. Ciet, protams, viņi tika paņemti ātri, taču tālākā tiesvedība gan gāja kā pa celmiem. Vispirms apsūdzību terorismā un spiegošanā nācās pārkvalificēt pēc panta par huligānismu. Bet turpmākajā procesa gaitā augstākās instancēs tika attaisnoti gan abi viesprovokatori, gan viņu atbalsta persona Latvijā - Vladimirs Lindermans. Un Latvijas Tieslietu ministrija, kā pēc tam daudzināja Kremļa mediji, vēl kompensāciju krievu nacionālboļševikiem samaksājusi - katram pa tūkstoš eiro. Un viss tikai tāpēc, ka juridiski viņu administratīvais pārkāpums nebija pareizi iegrāmatots. Nebūtu nekāds brīnums, ja savām nākamajām provokācijām pret Latvijas armiju Lindermans ar kompāniju izmantotu arī nepilngadīgas personas vai arī pēc pastrādātas provokācijas laistos lapās. Tāpēc Militārās policijas pilnvaru jautājums Latvijas Juristu apvienības ieskatā ir jāsakārto.

Nacionālo Bruņoto spēku komentārs:

,,Militārajai policijai, realizējot administratīvā pārkāpuma procesus savas kompetences ietvaros, līdz šim ir bijuši trīs šādi gadījumi, piemēram, iekļūšana NBS militārajā objektā (divas personas, no kurām viena nepilngadīga), kā arī citā situācijā nepilgadīgais veica lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi tuvāk par atļauto attālumu no militārā objekta.

Pirmajā gadījumā nepilngadīgais likumpārkāpējs bija kopā ar savu likumisko pārstāvi (tēvu), kas tālāk sniedza nepieciešamo informāciju gan par sevi, gan nepilgadīgo, gan likumpārkāpuma apstākļiem.

Otrajā gadījumā pārkāpējs nesniedza informāciju par savu vecumu (jaunā pieeja - anonimizētā personu kodu veidošanā traucē to nekavējoties secināt), tāpēc sākotnējā iztaujāšanā šis aspekts netika vērtēts. Tālākās procesuālās darbības tika veiktas vecāku klātbūtne.

Vēršam uzmanību, ka sūdzības par MP pārkāpumiem darbībās ar nepilngadīgajiem nav saņemtas.

Kā skaidro NBS Apvienotā štāba juristi, likumprojektā "Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā" (1124/Lp13) karavīri un zemessargi, kas īsteno apsargājamo objektu apsardzi, nav ierobežoti pārtraukt tikai to likumpārkāpumu, ko veic pilngadīgas personas, gluži pretēji - analoģiski kā tas paredzēts Apsardzes darbības likumā, karavīri un zemessargi, kas nodrošina apsargājamā objekta apsardzi, var pārtraukt likumpārkāpumu, kuru veicis nepilngadīgais, nodrošinot nepilngadīgā likumpārkāpēja uzraudzību līdz speciāli apmācītas Valsts policijas amatpersonas ierašanās brīdim (saskaņā ar ārējo normatīvo regulējumu bērnu tiesību aizsardzības jomā, konstatējot nepilngadību nekavējoties jāziņo Valsts policijai)."

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais