Bīstami lāči jālikvidē lāču populācijas labā

© Neatkarīgā

Zvārtavas, Valkas un Vijciema pagastos klejojošos lāčus, visticamāk, nāksies likvidēt, jo ar savu netipisko, savvaļas dzīvniekiem neraksturīgo uzvedību tie apdraud vietējos iedzīvotājus. Dažas mājas lāču sirojumu dēļ jau ir pamestas. Ja pārdrošie lāči šonakt būs izturējuši pārbaudījumu ar trokšņa un gaismas granātām un cilvēku apdzīvotās vietas nepametīs, Dabas aizsardzības pārvalde izsniegs atļauju lāču nogalināšanai. Būtiska piebilde – situācijā, ja apdraudēta ir cilvēka dzīvība, lāci arī tagad drīkst šaut nost. Iespējams, tas jau ir izdarīts.

Principā brūnais lācis ir nemedījams dzīvnieks, ierakstīts Sarkanajā grāmatā, tādēļ arī par sugas apsaimniekošanu atbildīgs nevis Valsts meža dienests, bet Dabas aizsardzības pārvalde. Baltijas lāču populācija šobrīd stabili pieaug, un arī Latvijā lāči ir uz palikšanu. Tiek lēsts, ka pie mums mīt aptuveni 60 pekaiņu, un cilvēkam jāmācās sadzīvot ar šo plēsēju klātbūtni. Taču, ja šī klātbūtne kļūst savvaļas dzīvniekiem neraksturīgi pārdroša, nepieciešami radikālāki risinājumi.

Lāči nebaidās, baidās cilvēki

Situācija Valkas novadā piektdien tika skaidrota publiskā sanāksmē, kurā pulcējās atbildīgo vides institūciju un pašvaldības pārstāvji. Arī pāris radikāli dzīvnieku tiesību aizstāvji. Viņiem, sēžot Rīgā, šie konkrētie lāči izskatās mīļi, jauki un saudzējami. Bet Valkas novadā cilvēkiem ir bail pēc darba atgriezties mājās. Valcēnietis Aivis Kalniņš stāsta, ka šķūnim, kurā bija iestūmis atkritumu konteineru, lācis pārlauzis tērauda aizšaujamo bultu. Tas spēks ir milzīgs, bet baiļu nekādu. Ar bises šāvieniem lāči jau apraduši. Pamūk gabaliņu nost un ātri vien atgriežas pie komposta, ābeles, stropa, mašīnas - kas nu kuru reizi tos ieinteresē. Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis stāsta, ka nekaitīgākus lāču apmeklējumus piedzīvojušas kādas padsmit saimniecības, bet regulāri apmeklētas un postītas sešas mājas. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti uz vietas konstatējuši divas lāču grupas. Vienā ir trīs lāči - mamma ar diviem pusauga lāčiem. Šie ir piesardzīgāki un cilvēku mitekļiem vai kādiem citiem objektiem tuvojas naktī. Arī no trokšņa baidās. Ar šiem lāčiem, visticamāk, ar laiku izdosies sadzīvot. Taču lielās problēmas ir ar citiem diviem lāču jaunuļiem, kuri nejūt nekādas bailes, toties mūžīgu izsalkumu un milzīgu ziņkāri gan.

Kāds pieradinājis un izmetis

Eksperti ir pārliecināti, ka abi ienākuši no Igaunijas un savulaik mituši cilvēka pajumtē. Acīmredzot māte gājusi bojā vai, mežizstrādes iztraucēta, pametusi ziemas migu ar visiem lācēniem. Un kāds bezatbildīgs cilvēks zvērēnus paņēmis sev uz mājām paizklaidēties, bet, kad lāči izauguši, palaidis tos savvaļā. Principā šāda rīcība ir noziedzīga.

Abi lāči ir neatgriezeniski sabojāti - viņi nemāk atrast barību savvaļā un nāk pie cilvēkiem, jo nebaidās. Baidās cilvēki.

Dabas aizsardzības pārvalde Valkas pašvaldībai izsniegusi atļauju organizēt lāču biedēšanas pasākumus - piesaistot policiju vai armiju, dzīvnieki tiks biedēti ar trokšņa un gaismas lādiņiem. Iespējams, arī gumijas lodēm. Mežā, prom no apdzīvotām vietām, viņiem tiks izlikta barība. Taču speciālisti lielas cerības uz šo plānu neliek. Tiklab lāči no vienām mājām tiks patriekti, aizies pamieloties barotavā un tad labā garastāvoklī dosies rotaļāties uz citām mājām. Un nevar jau to zvēru mūžīgi trenkāt. Ja šodien un rīt dzīvnieki neaizies mežā, viņi tiks nošauti.

Nepieciešams ilgtermiņa risinājums

Dabas aizsardzības pārvaldē arī apspriesta iespēja lāčus sagūstīt un ievietot zoodārzā Rīgā, Kalvenē vai Līgatnes dabas takās. Taču šāda iespēja atkrīt, jo Rīgā vecā lāču māja tiek jaukta nost, Kalvenē vietas pietiek tikai esošajiem trīs lāčiem. Savukārt Līgatnē nav vietas, kur lāčus turēt karantīnā pirms iepazīstināšanas ar sugas brāļiem. Igauņi ņemt lāčus sev atpakaļ negrib, viņi līdzīgos gadījumos ar bīstamiem dzīvniekiem daudz neceremonējas. Ja nepieciešams, šauj nost, un to pašu viņi ieteikuši Latvijas kolēģiem. Dzīvnieku tiesību aizstāve Jeļena Rumjanceva sanāksmē gan piesauca, ka Vācijā un Krievijā taču esot lāču patversmes. Tas tiesa. Taču, pat ja vietu izdotos sarunāt, savvaļas dzīvnieka nogādāšana ārzemēs ir ilgi plānojams pasākums. Bet ar abiem bīstamajiem lāčiem kaut kas jādara nekavējoties. Nevar gaidīt, kamēr viņi ievainos vai nogalinās kādu cilvēku.

Valkas mērs atzīst, ka valsts līmenī arī jāsāk domāt par ātrās reaģēšanas komandas izveidi un pagaidu uzturēšanās vietas izveidi lāčiem. Ja lāči kā suga Latvijā ir uz palikšanu, ir jārod veidi, kā rīkoties ārkārtējās situācijās.

Iekļaut lāčus medījamo dzīvnieku sarakstā netiek plānots, brūnais lācis arī turpmāk paliks aizsargājams un nemedījams dzīvnieks. Taču ārkārtējā situācijā, kāda pašlaik izveidojusies Valkas novadā, nepieciešams radikāls risinājums. Tas būs cilvēku un arī visas lāču populācijas labā.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais