Pasākumā, kas bija veltīts Valkas lāču krīzei, Dabas aizsardzības pārvaldes vadība gluži nejauši izpļāpājās par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plāniem attiecībā uz citu Latvijas dabā mītošu plēsēju. Eirāzijas lūsi Lynx lynx iecerēts izņemt no medījamo dzīvnieku saraksta. Tas ir skandāls, jo ministrija tādējādi apiet Saeimu, kas iedomājusies pati izlemt šo jautājumu.
Saeimā ir gana daudz mednieku, un viņiem lūsis ir, pirmkārt, konkurents par medījumu, otrkārt, skaista trofeja. Visi jautājumi, kas skar valsts medību saimniecību, parlamentā tiek uztverti ļoti jutīgi.
Pavasarī, saņemot vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu parakstītu iniciatīvu par lūšu medību aizliegumu, vispirms tā ilgāku laiku tika muļļāta Iesniegumu un mandātu komisijā. Pēc tam ar atkārtojumiem skatīta Saeimas sēdēs, izraisot vētrainas diskusijas, kurā piedalījās visi, kam nav slinkums. Aizrunājās arī līdz visādām galējībām, ka lūsis ir perfekta slepkavošanas mašīna, ka lūšu medīšana jauniešiem māca aizstāvēt valsti un ka lūši jāķer un dzīvi jātirgo uz ārzemēm. Galu galā ar pārliecinošu vairākumu šie medību eksperti nolēma nodot iniciatīvu tālākai virzībai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kur tā jau pusgadu iestrēgusi bez tālākas virzības. Komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans pats nav mednieks, viņam lūšu medību jautājumā nav personīga viedokļa, un attiecīgi komisijas darba kārtībā šis kolektīvais iesniegums nonāks pēc tam, kad tiks izskatīti citi par svarīgākiem uzskatāmi jautājumi - piemēram, enerģētikas problēmas un ostu reforma. Pašlaik Saeimā 3. lasījumā ir atvērts Medību likums, taču tajā neko nav plānots ierobežot. Gluži otrādi - lai mazinātu savvaļas medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus, plānots paplašināt gan medību platības, gan medījamo rīku klāstu.
Attiecībā uz lūsi situācija nav vienkārša. Tas ir Eiropas Savienībā aizsargājams dzīvnieks, nekādus tādus posta darbus tautsaimniecībai nenodara, cilvēkus neapdraud. Patiesībā tas, kurš lūsi dabā redzējis, var sevi uzskatīt par veiksminieku. Suga lieliski pašregulētos, ja vien cilvēks to nepieteiktos regulēt. Lielākajā daļā Eiropas valstu lūšu medības ir aizliegtas. Neskaitot Latviju, atļautas vēl tikai Zviedrijā un Somijā, taču tur medību limiti ir būtiski mazāki. Latvijā tie noteikti daudz brīvāki - nošaujami 100 līdz 150 eksemplāru sezonā. Lietuvieši un igauņi lūšu medību jautājumā jau ilgāku laiku ir nemierā ar Latviju, jo viņi šo sugu aizsargā atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām - nešaujot. Un kaimiņus Latvijas argumentācija, kāpēc tomēr jāšauj, neapmierina. Neatkarīgā jau skaidroja, ka, atbilstoši esošajai medību saimniecības uzraugu nostājai, “Lūši jāšauj, jo ir smuki un tāda tradīcija”.
Pirms gada Valsts kontrole valsts medību saimniecības revīzijā uzdeva retorisku jautājumu: “Vai īpaši aizsargājamo sugu - lūšus - apsaimniekojam tālredzīgi?” Un atbilde bija negatīva. Kaut ko tālredzīgi apsaimniekot nav iespējams, ja nav pat zināms, cik liela ir šī saimniecība. Revīzija apstiprināja jau ilgu laiku pastāvējušās aizdomas, ka lūšu populācijas statistika tiek mākslīgi uzpūsta un patiesībā sugas stāvoklis ir sliktāks.
Pēc Valsts meža dienesta datiem par 2018. gadu, medību sezonas noslēgumā Latvijā tika uzskaitīti 1578 lūši. Revīzijā pieaicinātais eksperts patieso lūšu skaitu novērtēja kā trīs reizes mazāku - 450 līdz 650. Savukārt mežzinātnes institūta “Silava” speciālā monitoringa dati uzrāda pat astoņas reizes mazāku skaitli. Tikai 190! Un vēl viens paradokss. Lūšu medību aizstāvji kā argumentu par labu medībām min sugas stāvokļa monitoringu.
Lūši jāmedī, lai veiktu monitoringu, lai zinātu, vai lūšus drīkst medīt.
Valsts kontrole tiešā tekstā nepateica, ka lūšu medības ir jāpārtrauc, taču rekomendēja šīs aizsargājamās sugas apsaimniekošanu nodot Dabas aizsardzības pārvaldei. Sugas novērtēšanā izmantot tikai zinātniski pamatotus datus. Un lēmumus pieņemt, izvērtējos visus ES Dzīvotņu direktīvas nosacījumus.
Ir diezgan ticami, ka, mainoties institucionālajai piekritībai, mainīsies arī valsts attieksme pret šo sugu. Medību slodze tiks būtiski mazināta, vai, kas vēl ticamāk, lūšu medības tiks pilnībā aizliegtas. Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode Neatkarīgajai apstiprināja, ka lūsis kļūs par aizsargājamu un nemedījamu sugu. Ministrija jau izstrādā attiecīgus noteikumus, lai lūsis pārnāktu Dabas aizsardzības pārvaldes jurisdikcijā.
Vides ministrija Neatkarīgajai vēl gatavo plašāku skaidrojumu saviem plāniem. Tikmēr Zemkopības ministrija, kas pašlaik apsaimnieko lūšu populāciju, ir nemierā ar kolēģu rīcību un nebūt neuzskata, ka jautājums jau būtu izlemts. Meža resursu un medību nodaļas darbinieks Jānis Bārs atgādina, ka iniciatīva par lūšu medību aizliegumu atrodas Saeimā, tātad vispirms sava pozīcija būtu jāformulē likumdevējam, nevis izpildvarai. No šāda viedokļa raugoties, vides ministrija pašlaik nodarbojas ar pašdarbību. Attiecībā uz pašām medībām Zemkopības ministrijas nostāja nav mainījusies - tās esot nepieciešamas gan populācijas apsaimniekošanas, gan zinātniskās izpētes nolūkos. Turklāt agri vai vēlu Latvijai nāksies lemt par vēl vienas aizsargājamas plēsēju sugas medīšanu. Kā liecina notikumi Valkas novadā, brūnais lācis Latvijā ir uz palikšanu. Igauņi to jau medī, nekas cits neatlikšot arī mums.
Tie divi pusauga lāči, kas jau pāris nedēļas terorizē Zvārtavas un Vijciema pagastu iedzīvotājus, pagaidām ir dzīvi. Valkas mērs Vents Armands Krauklis stāsta, ka nedēļas nogalē atklātās medības ar dzinējiem lāčus padarījušas tramīgākus. Šāvieni skanēja visās malās, jācer, ka abi zvēri ko mācījušies un cilvēkiem vairs negribēs tuvoties. Pretējā gadījumā viņus sagaida tas pats, kas pārējos biedrus mežā - piemēram, stirnas, briežus, aļņus, mežacūkas, vilkus un pagaidām arī lūšus.
