Lūši pārceļos uz labāku pielikumu

© depositphotos.com

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos “Par īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”. Eirāzijas lūsi iecerēts svītrot no medījamo dzīvnieku saraksta, un Saeimas akcepts šim nolūkam nemaz nav nepieciešams.

Likumprojekts sastāv no diviem īsiem punktiem:

1. 1. pielikumā papildināt 1. nodaļu ar 27. punktu šādā redakcijā:

“27. Lūsis / Lynx lynx”.

2. 2. pielikumā svītrot 1. nodaļas 2. punktu.

Tātad no saraksta, kurā uzskaitīti aizsargājami, taču ierobežotā apjomā izmantojami zīdītāji, putni, bezmugurkaulnieki, augi un zivis, lūsis pārceļos uz sarakstu ar īpaši aizsargājamām un neizmantojamām sugām. Attiecīgi mainīsies arī sugas apsaimniekošanas juridiskā piekritība. No Valsts meža dienesta tā pāries pie Dabas aizsardzības pārvaldes, kas sugu aizsargās, nevis regulēs tās lietošanu medībām.

Noteikumos jau sagatavoti grozījumi

Jāatgādina, ka cīņa par lūšu medību pārtraukšanu notiek jau gadiem un vairāk argumentu ir lūšu aizstāvju pusē. Lūši nenodara kaitējumu ganāmpulkiem, neapdraud cilvēkus, neizplata infekcijas, suga spēj pašregulēties. Visbeidzot arī no sabiedrības puses ir ienācies attiecīgs pieprasījums - savākti vairāk nekā 10 000 parakstu iniciatīvai pārtraukt lūšu medīšanu. Neatkarīgā jau vēstīja, ka parlamentā šī iniciatīva tiek muļļāta jau kopš pavasara. Precīzāk, pēc pāris vētrainām debatēm un nodošanas tautsaimniecības komisijai nekāda tālāka virzība nav notikusi. Visticamāk, tāpēc, ka Saeimā ir ļoti spēcīgs mednieku lobijs. Taču te jāpiemin, ka arī mednieku vidū domas par lūšu medību nepieciešamību dalās, jo vienīgais objektīvais pamatojums tām ir medību tradīcija un skaista trofeja. Pat ēst viņus neviens lāgā negrib - tomēr kaķis. Un, kamēr Saeima nekādi nevar sākt izspriest šo dilemmu - medīt vai nemedīt lūšus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau ir sagatavojusi attiecīgus grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.

Vienā svītro, otrā iekļauj

Nav gan zināms, kad valdība tos varētu skatīt, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir beidzies jau 20. augustā, dokuments tiek gatavots virzīšanai valdības Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā. Nav ne mazāko šaubu, ka Zemkopības ministrija savu saskaņojumu nedos, un noteikumu projekts valdībā tiks skatīts kā nesaskaņots tiesību akts vai arī netiks skatīts vispār, ja lūšu medniekiem izdosies aizklauvēties līdz koalīcijai un ietirgot šo trofeju pret piekrišanu kādiem citiem tiesību aktiem.

Tomēr VARAM par lūšu medību izbeigšanu runā teju kā par jau notikušu faktu. Lūk, kas rakstīts Neatkarīgajai atsūtītajā skaidrojumā:

“Ņemot vērā, ka lūsis ir Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 4. pielikumā “Kopienā nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas, kurām vajadzīga stingra aizsardzība” iekļauta suga un to, ka Latvijas lūšu populācijai nav piemērots ģeogrāfiskais izņēmums un tā nav iekļauta Biotopu direktīvas 5. pielikumā “Kopienā nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas, kuru īpatņu ieguvei savvaļā un izmantošanā var piemērot apsaimniekošanas pasākumus”, ar noteikumu projektu lūsis tiek svītrots no ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksta un tiek iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.”

Dubults neplīst

Ministrija uzsver, ka grozījumi izstrādāti pēc Valsts kontroles lietderības revīzijas “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība?” ieteikumiem un tie zināmi arī Zemkopības ministrijai. “Tai skaitā izslēgt sugu no medījamo dzīvnieku saraksta ( Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 421 Medību noteikumi)”. Neatkarīgā ir iepazinusies ar šiem ieteikumiem. Tieši tādu formulējumu, kā min VARAM, atrast neizdevās. Valsts kontrole tiešā tekstā nav pateikusi, ka lūšu medības jāaizliedz, taču sugas apsaimniekošanu rosinājusi nodot Dabas aizsardzības pārvaldei, lēmumus pieņemt, izvērtējos visus ES Dzīvotņu direktīvas nosacījumus un balstoties zinātniski ievāktos datos par sugas stāvokli. Principā šobrīd tas ir tas pats, kas aizliegt medības, jo Latvijas oficiālie dati par lūšu populāciju ir nekvalitatīvi un neuzticami. Lūšiem un viņu draugiem šāds lēmumus būtu liela uzvara pār medniekiem un viņu tradīcijām. Nav skaidrs vienīgi, kādēļ iniciatīva par lūšu medību aizliegumu tiek virzīta vienlaicīgi valdībā un Saeimā. Iespējams, tādēļ, ka dubults neplīst. Ja Saeimā medniekiem izdosies iniciatīvu noairēt, valdībā tā izies cauri.

UZZIŅA

Latvijā dzīvojošie lūši pieder Baltijas populācijai, kas ir salīdzinoši liela, taču nevienmērīgi izplatīta. Latvijā lūši biežāk sastopami valsts ziemeļu daļā, īpaši Igaunijas un Krievijas pierobežā, bet samērā reti gar Lietuvas un Baltkrievijas robežu.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais