Stradiņa slimnīca strādā katastrofu medicīnas plāna C gatavības stāvoklī, ko izsludinājusi slimnīcas operatīvās vadības grupa, ņemot vērā Covid-19 inficēto skaita straujo pieaugumu valstī un turpmākas prognozes par pacientu ar smagu slimības gaitu pieaugumu Latvijas ārstniecības iestādēs.
Šāds gatavības stāvoklis ļauj Stradiņa un citām slimnīcām mobilizēt resursus, lai saglabātu iespēju sniegt pakalpojumus neatliekamiem, akūtiem un Covid-19 pacientiem. Jaunākie dati liecina, ka arī brīvdienās jaunatklāto Covid-19 pacientu skaits turpina augt. Līdz ar lielo saslimušo skaitu strauji turpina kāpt saslimstības divu nedēļu kumulatīvais rādītājs - dienas laikā tas palielinājies no 829,2 līdz 871 gadījumam uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir līdz šim augstākais Latvijā reģistrētais rādītājs. Ņemot vērā izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā, izdevies normalizēt pacientu uzņemšanu slimnīcās, tomēr šī situācija mainās katru dienu un pat stundu.
Stradiņa slimnīca izsludinājusi Katastrofu medicīnas plāna C ārkārtas gatavības un reaģēšanas režīmu. Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš norāda, ka jau pašlaik ir sasniegts pacientu skaits, kādu slimnīcas piedzīvoja pagājušajā saslimstības viļņa virsotnē, un tiek prognozēts, ka šis skaits tiks pārsniegts, tādēļ slimnīcām jāgatavojas ļoti sarežģītiem darba apstākļiem.
”Mums jāatbrīvo gultasvietas un jāpaorganizē pieejamais personāls, lai varētu uzņemt to pacientu skaitu, kāds tiek prognozēts jau tuvākajā laikā,”
sacīja slimnīcas vadītājs. Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu no pirmdienas, 11. oktobra, slimnīca primāri nodrošinās neatliekamo un akūto pacientu uzņemšanu, atbilstoši samazinot plānveida pakalpojumu apjomu. Slimnīca turpinās sniegt pakalpojumus arī dienas stacionārā, tikai prioritāri noteiktām pacientu grupām - pakalpojumus, kas tiek sniegti, lai nodrošinātu attiecīgu terapiju, - ķīmijterapiju, bioloģisko medikamentu terapiju, orgānu aizstājējterapiju, staru terapiju, veselības aprūpes pakalpojumus hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju. Nemainīga saglabāsies arī to pacientu veselības aprūpe, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsāktā ārstēšana.
Stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus bez izmaiņām saglabās, sniedzot akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību, nodrošinot onkoloģiskās, dzīvību glābjošas operācijas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus saistībā onkoloģiskajiem un HIV/AIDS pacientiem. Slimnīcā uzsver, ka tā sazināsies ar katru pacientu, kura vizīte, operācija vai izmeklējums tiks pārcelts.
“Stacionārā esošo pacientu tuvinieku apmeklējumi tiek pārtraukti un būs iespējami tikai īpašos gadījumos, piemēram, atvadoties no mirstoša tuvinieka, un no pacientu piederīgajiem nodošanai slimnīcas stacionārajiem pacientiem pieņems tikai pirmās nepieciešamības higiēnas preces,” informē slimnīcas speciāliste Evija Mileiko.
Lai arī turpmāk Rīgas Austrumu slimnīcā varētu nodrošināt ārstēšanu visiem pacientiem, kuriem nepieciešama medicīniskā palīdzība, saasinoties hroniskām slimībām vai citām akūtām veselības problēmām, kā arī lai turpinātu ārstniecības procesu citu slimību pacientiem, piemēram, onkoloģiskiem pacientiem, no 11. oktobra tiek pārtraukta lielākā daļa dienas stacionāru pakalpojumu un plānveida stacionāro pakalpojumu. Līdzīgi kā Stradiņa slimnīcā, arī Rīgas Austrumu slimnīcā, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu ārstēšanās vidi un nepieļautu Covid-19 infekcijas izplatību slimnīcas stacionāru palātās, tuviniekiem tiks liegti apciemojumi.
“Pēdējās nedēļās ar bažām vērojām Covid-19 inficēto skaita pieaugumu valstī. Pašlaik redzam pacientu skaita pieauguma tendenci arī visos mūsu slimnīcas stacionāros, kur ir ierīkotas vai pārprofilētas Covid-19 pacientu ārstēšanas nodaļas. Slimnīcas mediķi un personāls šobrīd cīnās par Covid-19 pacientu dzīvībām, kuru stāvoklis ir kritisks,” situāciju vērtē Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis. Viņš uzsver, ka slimnīcā visu šo laiku intensīvās terapijas gultu noslodze ir bijusi nemainīgi augsta, jo paralēli šajās intensīvās terapijas gultās ārstē arī citu slimību pacientus.
Ārstēšanu turpinās nodrošināt onkoloģiskajiem un hematoloģisko slimību pacientiem, neiroloģisko slimību pacientiem, kā arī pacientiem, kas guvuši dažādas traumas, tuberkulozes pacientiem, HIV/AIDS pacientiem. Tāpat
medicīniskā palīdzība netiks pārtraukta Apdegumu centrā, Insulta vienībā un pacientiem Oftalmoloģijas klīnikā.
Pacientiem tiks nodrošinātas invazīvās kardioloģijas un radioloģijas procedūras, kā arī orgānu aizstājterapija, ķīmijterapija, staru terapija, cilmes šūnu transplantācija, bioloģiskie medikamenti. Tiks veiktas neatliekamas un ķirurģiskas - dzīvību glābjošas operācijas.
Slimnīca visu diennakti sniegs medicīnisko palīdzību stacionāra “Gaiļezers” Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas klīnikā.
Ārkārtas situācija veselības nozarē ir sabiedrības veselības apdraudējuma vai katastrofas izraisīts stāvoklis, kas atbilst vismaz trijiem no šādiem kritērijiem. Plānā noteikti trīs dažādi gatavības līmeņi. Valsts Katastrofu medicīnas plānā, kas aktualizēts pagājušajā gadā, teikts, ka ārkārtas reaģēšanas režīms ir tāds slimnīcas darbības režīms, ko izsludina, ja pieejamie personāla vai materiālie resursi ir nepietiekami, lai slimnīca, turpinot darbu ierastā režīmā, nodrošinātu nepieciešamo reaģēšanas pasākumu veikšanu. No pirmā līmeņa tas atšķiras ar to, ka resursi jau ir nepietiekami (pirmajā līmenī lietots formulējums “varētu būt nepietiekami”).
Savukārt ārkārtas situācija veselības nozarē ir sabiedrības veselības apdraudējuma vai katastrofas izraisīts stāvoklis, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, ir cilvēku upuri vai pastāv nopietns apdraudējums cilvēku dzīvībai vai veselībai vai atbildīgo valsts un pašvaldību veselības nozares institūciju tūlītēji pieejamie resursi nav pietiekami situācijas pārvaldīšanai vai radīto seku novēršanai.
UZZIŅA
Ārkārtas medicīniskā situācija - situācija, kad ārstniecības iestādē, pašvaldības administratīvajā teritorijā vai valstī tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms nav pietiekams esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.
Avots: Katastrofu medicīnas plāns
