Protestēt pie Saeimas ceturtdien atnāca nepotētie ugunsdzēsēji, taču arī citās iekšlietu resora nozarēs līdz pat 30% darbinieku šobrīd nav potēti – robežsargi, policisti, ieslodzījuma vietu darbinieki. Valdība nolēmusi, ka labāk viņus visus 15. novembrī izmest no darba nekā meklēt individuālus risinājumus pandēmijas pārlaišanai. Neatkarīgās rīcībā ir vairākas liecības, ka jau šobrīd nepakļāvīgie darbinieki tiek gatavoti atlaišanai.
Daudzi juristi uzskata, ka tas ir kļūdains un, iespējams, pat pretlikumīgs lēmums. Runa ir par 9. oktobrī pieņemto Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Tā 5.3. punkts noteic: “Valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrību) darbinieki un amatpersonas no 2021. gada 15. novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.” Tātad vairs nekādas testēšanās, nekādas attālinātās strādāšanas.
Vai nu ir sertifikāts un darbs, vai arī nav sertifikāta un nav darba. Laika domāt maz. Atlicis viens mēnesis. To var dēvēt par šantāžu un iebiedēšanu no valdības puses. Pirmajā šantažējamo rindā ir iestāžu priekšnieki, kurus no darba izmetīs, ja viņi nespēs nodrošināt iestādes darba nepārtrauktību, bet nākamajā rindā ir nevakcinētie darbinieki, kuriem jau pašlaik tiek draudēts ar atlaišanu, ja nepakļausies vakcinācijas pavēlei. Teorētiski vakcinācija pret kovidu valstī nav obligāta, bet praksē ir, jo nekā citādi pie sertifikāta tikt nevar kā tikai vakcinējoties. Vēl, protams, ir iespēja - saslimt, un sludinājumu portālos patiešām tiek piedāvāti arī aplipināšanas pakalpojumi, tomēr šo nevajadzētu uzskatīt par saprātīgu metodi darba saglabāšanai.
Ceturtdien, kamēr ugunsdzēsēji un citi viņiem piebiedrojušies piespiedu vakcinācijas pretinieki mītiņoja pie Saeimas, mazāk publiskā sanāksmē pulcējās Latvijas Juristu apvienības biedri, tostarp dažu ar iekšlietu resoru saistītu biedrību vadītāji, mācībspēki, juristi, dažādu dienestu pārstāvji. Viņi sprieda par to, kā iziet no šīs situācijas ar iespējami mazāku kaitējumu nevakcinēto cilvēku interesēm. Neatkarīgajai bija iespēja šajā sanāksmē piedalīties klausītāja statusā.
Mēdz teikt - cik cilvēku, tik viedokļu. Arī sanākušo juristu vidū bija gan vakcinēti, gan nevakcinēti cilvēki. Katram savi iemesli un apsvērumi. Taču visi ir vienoti ieskatā, ka valdības nodoms 15. novembrī atbrīvot nevakcinētos no darba ir nesamērīgs līdzeklis, kas būtībā pārkāpj cilvēktiesības rīkoties ar savu ķermeni pēc saviem ieskatiem. Sanāksmē piedalījās arī divi cilvēki, kas jau ir par šādu brīvdomību represēti. Nav jēgas iztirzāt, kādēļ viņi nevakcinējas. Negrib, nevar vai nedrīkst un viss. Taču jau šobrīd viņi ir sastapušies ar represijām no vadības. Viens ir robežsargs - vidējā līmeņa darbinieks, otrs jurists, kas strādā Izglītības un zinātnes ministrijas iestādē. Precīzāk - strādāja, jo pārbaudes termiņa beigās viņam pavēstīts, ka līgums pagarināts netiks, jo viņš nav vakcinējies. Kāpēc jurists nevar izskatīt iepirkumu dokumentus attālināti? Nevar un viss. Turpmāk gan klātienē, gan attālināti strādājošajiem jābūt potētiem. It kā vīruss pa vadiem ceļotu.
Robežsargs arī nav potējies. Vadība piepeši liek taisīt testus par paša naudu. Viņš bijis vienā aptiekā, otrā, testus nav dabūjis. Nav arī diži centies. Uz laboratorijām negāja. Bet bez sertifikāta vai negatīva testa darbā nav ļauts pat valsts zaļo robežu apmeklēt. Un, ja darbinieks nav darbā, tā tiek traktēta kā neattaisnota prombūtne un pamatojums atlaišanai.
Iespējams, ja runa būtu tikai par šiem diviem darbiniekiem, nācija varētu nesatraukties. Ja nestrādās šie, paņems darbā citus. Taču iekšlietu jomā, kur tāpat jau trūkst darbinieku, 20 un vairāk procentu strādājošo atlaišana nozīmētu būtisku valsts iekšējās drošības pasliktināšanos. Ir arī tādas profesijas, kur nemaz nav iespējams tā uzreiz 15. novembrī pārstāt strādāt. Piemēram, operatīvie darbinieki, kas iefiltrējas noziedzīgajās struktūrās. Nevar taču viņi teikt - ups, bandītu kungi, man nav sertifikāta turpmākiem kontaktiem ar jums.
Ironiskā kārtā noziedznieki ir ieguvēji no kovida jaunā protokola - spēka struktūru jauda samazināsies. Un šobrīd arī cietumos noziedznieki bauda privilēģiju - netikt šķirotiem vakcinētajos un nevakcinētajos. Turpretim cilvēki brīvībā tiek šķiroti. Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka konstatē, ka vismaz šajā ziņā cietumos valda lielāka brīvība nekā brīvībā.
Uzklausot valdības šantāžu un saņemot draudus par atlaišanu no tiešās priekšniecības, nevakcinētie cenšas stāties nozares arodbiedrībās - policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi. Vēršas arī Neatkarīgajā policijas arodbiedrībā. Tur viņiem tiek darītas zināmas divas ne pārāk pievilcīgas alternatīvas - vai nu mīļā miera labad sapotēties, vai arī cīnīties par atjaunošanu darbā tiesas ceļā. Uzvara puslīdz droša, jo bez saskaņošanas ar arodbiedrību darbinieku no darba atlaist nedrīkst. Taču ar saviem pieciem septiņiem gadiem šādā procesā būs jārēķinās.
Uzskatot, ka atlaist no darba 20% un vairāk ugunsdzēsēju, policistu, robežsargu un cietumsargu būtu nesaprātīgi, Latvijas Juristu apvienība piedāvā politiķiem apsvērt citu risinājumu. Tiem darbiniekiem, kam nav vakcinācijas vai izslimošanas sertifikāta, atļaut izņemt neizmantotos atvaļinājumus. Savukārt pēc to beigām ļaut viņiem doties bezalgas atvaļinājumos, cerībā, ka pandēmija kaut kad beigsies. Daļa līdz tam gan jau pārdomās un sapotēsies.
Bet galvenais neizmest 15. novembrī tūkstošiem cilvēku no darba.
