Vislielākā bezcerības un bezspēcības sajūta Latvijā ir jauniešiem. Trešā daļa jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadu vecumam atzinuši, ka nepārtraukti vai bieži sastopas ar bezcerības sajūtu, liecina Stresa termometrs.
Aptauja rāda, ka šoruden salīdzinājumā ar šāgada pavasari situācija uzlabojusies, tomēr oktobrī iedzīvotāju domas un arī sajūtas varētu mainīt arī valstī izsludinātā mājsēde, kas daudziem cilvēkiem bezspēcības sajūtu var pastiprināt.
Paaugstinoties Covid-19 izplatības rādītājiem, gandrīz piekto daļu Latvijas iedzīvotāju regulāri pārņem bezcerības un bezspēcības sajūtas. Ja šai daļai iedzīvotāju pievieno arī tos cilvēkus, kurus dažreiz pārņem šādas sajūtas, tad var secināt, ka bezcerība un bezspēcība ir pašreizējo apstākļu ikdienas pavadones. Tiesa, Stresa termometrs, ko sadarbībā ar datu kompāniju “Gemius” veicis aptieku tīkls “Benu aptiekas”, arī parāda, ka situācija šoruden salīdzinājumā ar šāgada pavasari ir uzlabojusies, jo martā ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri cīnījās katrs ceturtais jeb 25 procenti aptaujāto cilvēku.
Trešdaļa iedzīvotāju ar bezcerības un bezspēcības sajūtām saskaras dažreiz, aptuveni tikpat - 27 procentiem - šādas sajūtas ir reti, bet piektā daļa aptaujāto bezcerību un bezspēcību nekad šajā laikā nav izjutuši.
Visaugstākais bezspēcības sajūtas rādītājs ir jauniešu vidū. 35 procenti jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem atzīst, ka nepārtraukti vai bieži izjūt bezcerību vai bezspēcību. Arī jauniem cilvēkiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem šīs sajūtas nav svešas, piemēram, bieži ar to sastopas 16 procenti aptaujāto, bet dažreiz - 32 procenti aptaujāto šajā vecuma grupā.
Pēdējo 12 mēnešu laikā bezcerību un bezspēcību biežāk izjūt vīrieši - regulāri ar to saskaras 18 procenti vīriešu un 15 procenti sieviešu. Šī proporcija gan ir ļoti mainīga, jo, kā norāda paši aptaujas veicēji, pavasarī ar bezcerību lielākā mērā cīnījās sievietes.
Visretāk bezcerību un bezspēcību pēdējo 12 mēnešu laikā izjutuši iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem. Šīs vecuma grupas pārstāvju vidū ir visaugstākais procents to, kuri nekad (28 procenti) vai reti (30 procenti) izjūt bezcerību vai bezspēcību. Viens no skaidrojumiem varētu būt lielāka dzīves pieredze, kas ļauj tikt galā ar dažādām problēmsituācijām, arī paļaušanās uz “laiku, kas visu atrisinās”. Tomēr otrs skaidrojums varētu būt saistīts ar to, ka cilvēki virs 50 gadiem daudz mazākā mērā ir gatavi atklāt sev un arī citiem, ka jūtas slikti, pārņem bezcerība vai bezspēcība. Vidējā vecuma grupā ar bezcerību un bezspēcību saskaras vidēji 13 līdz 16 procenti aptaujāto.
Analizējot datus pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka bezcerības un bezspēcības sajūtas kopumā pašlaik biežāk pārņem latviešus. Krievvalodīgo vidū pašlaik ar bezcerības un bezspēcības sajūtām regulāri sastopas astoņi procenti aptaujāto, bet latviešu vidū šis rādītājs ir būtiski augstāks - 18 procenti.