Neatkarīgā pēta Ziemassvētku mielasta izmaksas: šogad dārgāki mandarīni un kāposti, bet konfektes – lētākas

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Neatkarīgā ik gadu – šogad jau 16. reizi – pēta, cik izmaksā Ziemassvētku mielasts, ja tajā ceļ galdā identiskus ēdienus, kas iegādāti vienā un tajā pašā lielveikalā.

Neatkarīgā pārliecinājās, ka šogad Ziemassvētkos ir dārgākie mandarīni pēdējo sešu gadu laikā - tie maksāja 1,39 eiro kilogramā. Savukārt pērn mandarīnu cena bija zemākā 15 gadu laikā. Sautētu skābu kāpostu un gaļas salātu cenas šogad ir augstākās visu 16 gadu laikā, kopš Neatkarīgā veic šo pētījumu, attiecīgi 4,39 eiro un 6,75 eiro kilogramā. Taču vārīti apcepti kartupeļi šogad ir maksājuši nedaudz lētāk nekā pērn - attiecīgi un 3,98 eiro/kg un 2,43 eiro/kg.

Arī lielveikalu tīkla “Maxima” ik gadu veiktā aptauja par iedzīvotāju plānotajiem tēriņiem apliecina dzīves dārdzības pieaugumu. Pērn 33% aptaujāto svētku mielastam plānoja atvēlēt 21‒40 eiro, šogad 30% respondentu svētku maltītei domāja atvēlēt no 41 līdz 61 eiro.

Pārtikas cenu kāpums veikalos nav tirgotāju kaprīze. Pārtikas ražotājiem pieaugušas izmaksas, un arī pasaulē pēdējo mēnešu laikā strauji pieaugušas pārtikas produktu cenas.

Portāls NRA jau rakstīja, ka Latvijas lielākais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” šogad par 10% paaugstināja savu produktu pārdošanas cenu, taču joprojām kompānija nav spējusi kompensēt izmaksu pieaugumu, kas, visticamāk, ietekmēs cenu kāpumu arī turpmāk.

Arī pārtikas koncerna “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons atzīst, ka, ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izejvielu, iepakojumu un energoresursu cenu kāpumu, kā arī traucētos loģistikas pakalpojumus, skats uz nākotnes pārtikas produktu gala cenu ir pesimistisks, vēsta LETA.

Viņš skaidroja, ka daudzi ražošanas uzņēmumi, tajā skaitā arī pārtikas ražotāji, patlaban ir ļoti neapskaužamā un izaicinājumiem pilnā situācijā, jo cenas pieaug ne tikai izejvielām, bet arī iepakojumiem un energoresursiem. Gāzes un elektroenerģijas cenu pieaugums ir viens no augstākajiem pēdējo gadu laikā, radot nospiedošu un īsā laikā strauji pieaugušu izmaksu slogu.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais