Par banku uzraudzību atbildīgās iestādes Latvijā, kā arī citas institūcijas nezināmu iemeslu dēļ nav ieinteresētas noskaidrot patiesību, kādēļ tika pieļauta pretlikumīga naudas izņemšana no “PNB bankas” un kāda loma nelikumību piesegšanā ir Latvijas augstām amatpersonām, konkrēti, Jurim Jurašam, sarunā ar “Neatkarīgo” pauda bijušais “PNB bankas” Uzraudzības padomes loceklis, Vācijas ārējā izlūkdienesta (Bundesnachritendienst) vadītājs un Vācijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs, tagad advokāts Dr. Augusts Hannings.
A. Hannings, kā arī lielākā un ietekmīgākā Vācijas avīze “Bild”* Latvijas amatpersonām un varas iestādēm pērn rudenī adresēja vēstules ar jautājumiem par “PNB bankas” novešanu līdz maksātnespējai un par iespējamām nelikumībām pašā maksātnespējas procesā. No Latvijas saņemtas izvairīgas atbildes, ne pēc būtības. Latvijas Valsts policija pavēstījusi, ka lietu esot izskatījusi, un secinājusi, ka noziegums nav noticis. Izmeklēšana izbeigta ar formālu lēmumu. A. Hannings informēts, ka izmeklētāja lēmums nav pārsūdzams.
A. Hannings dokumentu “Iesniegums un liecības par iespējamiem kriminālnoziegumiem pret “PNB banka”” adresēja Latvijas vēstniecei Vācijā Ingai Skujiņai; pēc tam premjeram Krišjānim Kariņam, kurš to pāradresēja Valsts policijai. Dokumentā A. Hannings Latvijas amatpersonas informējis, ka 2018. gada februārī “PNB bankas” vairākuma akcionārs Grigorijs Guseļnikovs uzsācis sarunas ar bankas investoru Rodžeru Tamrazu. Sarunas noslēgušās 2019. gada jūnijā ar vienošanos par vairākuma akciju pirkšanu-pārdošanu un to, ka G. Guseļņikovs drīkstēs izņemt no bankas savus aktīvus pēc tam, kad R. Tamrazs būs veicis solītās investīcijas.
Lai noskaidrotu R. Tamraza aktīvu vērtību, banka iztērējusi vairākus simtus tūkstošu eiro. Latvijas FKTK (Finanšu un kapitāla tirgus komisija) par minēto transakciju bijusi pilnībā informēta.
Neilgi pēc panāktās vienošanās banka tikusi slēgta, pamatojoties uz ziņojumu par veikto pārbaudi bankā. Lai arī bankas aktīvos izmaiņas nebija notikušas, ziņojums ticis balstīts uz pesimistiskāko vērtējumu. Ziņojumā teikts, ka banka jau vairākus gadus esot bijusi maksātnespējīga. Kā uzskata A. Hannings, tā varētu būt taisnība tikai tādā gadījumā, ja auditori no kādas lielākās un respektablākās auditoru kompānijas, FKTK un ECB vairāku gadu garumā bija nepareizi novērtējušas šos aktīvus. A. Hannings, atsaucoties uz ekspertiem, skaidroja, ka jebkura banka Latvijā un visur citur kļūtu maksātnespējīga, ja tās aktīvi tiktu novērtēti tādā pašā veidā.
Novērtēšanu veicis kāds ārštata darbinieks, ko nolīgusi ECB, un tā veikta pēc FKTK pieprasījuma FKTK interesēs. Īpaši aizdomīgi A. Hanningam šķitis tas, ka novērtējums nekavējoties ticis publicēts, pat neraugoties uz to, ka tas krasi atšķīries no iepriekšējiem novērtējumiem, jo kā nekā tie visi bijuši balstīti uz tiem pašiem faktiem.
Sekas bankas slēgšanai: solītais ieguldījums nenotika, bet G. Guseļņikovs tomēr bija paguvis izņemt savus aktīvus no bankas. Pēc A. Hanninga domām, tādas lietas varēja notikt tikai ar FKTK atbalstu, jo kā nekā katru nozīmīgu darbību bankā, katru maksājumu kontrolēja FKTK.
A. Hannings Latvijas amatpersonām nosūtītajā dokumentā skaidrojis, ka no “PNB bankas” līdzekļiem “Latvijas Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam un bijušajam Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nodaļas vadītājam Jurim Jurašam tika samaksāti 500 000 eiro. Saskaņā ar šiem ziņojumiem (A. Hanninga rīcībā esoši ziņojumi), viņš esot ietekmējis FKTK, lai tas veiktu pretlikumīgas darbības Guseļņikova atbalstam. Guseļņikovs esot ietekmējis FKTK un maksātnespējas administratoru (Vigo) Krastiņu (“PNB bankas” maksātnespējas administrators) ar jau minētā Jura Juraša starpniecību. Tas arī varētu izskaidrot, kādēļ maksātnespējas administrators nav apstrīdējis aktīvu izņemšanu no bankas par labu Guseļņikovam, neraugoties uz to, ka, saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, viņš ir pilnvarots to darīt kā bankrota administrators.”
Pērnā gada 26. oktobrī “Bild” politikas nodaļas vadītājs Peters Tīde Latvijas FKTK nosūtījis septiņus jautājumus, uz kuriem jau 27. oktobrī saņemtas atbildes. Cita starpā “Bild” vaicāja FKTK: “Vai taisnība, ka kukuļus tieslietu ministram (domāts Jānis Bordāns) un Juridiskās komisijas priekšsēdētājam (domāts J. Jurašs) maksāja Centrālā banka vai ar tās starpniecību - un kas to organizēja un pēc kā norādījumiem?”
Runājot par saņemtajām atbildēm, A. Hannigs teica: “Pārsteidzoši, cik izvairīgi un brīžiem aplami FKTK atbild uz “Bild” jautājumiem. No atbildēm redzams, ka maksājumi Jurim Jurašam netiek apstrīdēti. Tas ir saprotami, jo FKTK kontrolēja katru “PNB bankas” maksājumu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijas atbildīgajām amatpersonām nevajadzētu būtu pārsteigtām par “Bild” publikāciju. “Bild” neļausies sevi iebiedēt. Lai arī FKTK mēģina norādīt, ka “PNB bankas” Uzraudzības padome neko nav darījusi, lai nelikumības nepieļautu, tas ir pilnīgi absurdi, jo FKTK banku kontrolēja ļoti cieši un par visām bankā notiekošajām darbībām tā bija detalizēti informēta. FKTK piedalījās valdes sēdēs. Tieši FKTK spieda uz to, ka akcionāram Guseļņikovam banka būtu jāpamet un vietā jānāk jaunajam akcionāram, kuram jāpārņem bankas vairākuma akcijas. Ar FKTK piedāvāto jauno akcionāru Tamrazu pati FKTK vadīja intensīvas sarunas jau kopš 2018. gada jūnija ar mērķi sagatavot vairākuma akciju transfēru. Latvijas varas iestādes arī pieļāva Tamraza reģistrāciju kā bankas investoru, lai gan tas bez ECB apstiprinājuma nebūtu bijis iespējams.”
Pērnā gada 1. novembrī “Bild” publiskoja savu pētījumu “Mafija un krimināls Latvijā: bijušais BND šefs un bijušais NATO boss kļuvuši par upuriem trakā “bankas aplaupīšanā””, zemāk apakšvirsrakstā paskaidrots, ka abi kļuvuši par upuriem “it kā valsts organizētai “bankas aplaupīšanai””.
“Neatkarīgā” pērn atspoguļoja minēto publikāciju un jau ir saņēmusi no Valsts policijas paziņojumu par procesa uzsākšanu krimināllietas ierosināšanai. No izdevēja un žurnālistiem pieprasīti paskaidrojumi.
* “Bild” ikdienas tirāža ir aptuveni 3,4 miljoni eksemplāru, no kuriem pārdoti tiek aptuveni 2,66, no tiem gandrīz 33 tūkstoši elektroniskā formātā, “Bild” vietni internetā 2020. gadā ik mēnesi apmeklējuši 25 miljoni lasītāju, avīze iznāk četrdesmit valstīs, tai Vācijā ir 20 reģionālās redakcijas nodaļas.
