Latvijā slimo desmiti tūkstošu cilvēku, slimības pabalstus rēķina ilgāk

SLIMĪBAS pabalstu skaits sasniedz rekordu – dienā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saņem ap 6000 iesniegumu pabalsta piešķiršanai © F64

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk lēmumu par slimības pabalstu piešķiršanu varēs pieņemt ilgākā laika posmā, kas nozīmē, ka arī pašu pabalstu sasirgušie iedzīvotāji saņems vēlāk.

Saņemto iesniegumu skaits par slimības pabalsta piešķiršanu šāgada sākumā palielinājies tik strauji, ka ierastajās desmit dienās speciālisti fiziski nespēj apstrādāt visu informāciju. Līdz februāra vidum vien Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra saņēma jau simt tūkstošus iesniegumu slimības pabalsta piešķiršanai. Dienā tiek saņemti vairāk nekā 6000 pieprasījumu piešķirt slimības pabalstu.

Par pabalsta izmaksu varēs lemt mēnesi

Saskaņā ar Saeimas pieņemtajām izmaiņām Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā līdz marta beigām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra lēmumu par slimības pabalstu piešķiršanu varēs pieņemt mēneša laikā, nevis desmit darba dienu laikā kā līdz šim. Pēc lēmumu pieņemšanas slimības pabalstu iesniedzējs saņems kontā divu līdz trīs darba dienu laikā. Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, jo būtiski ir palielinājies Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā saņemto iesniegumu slimības pabalsta piešķiršanai skaits. Līdz 17. februārim saņemti jau gandrīz 100 tūkstoši iesniegumu slimības pabalstu piešķiršanai, kas par 34 tūkstošiem pārsniedz pagājušā gada februārī saņemto kopējo iesniegumu skaitu.

Neatkarīgā

Vairāk nekā 6000 cilvēku dienā pieprasa slimības pabalstu

Covid-19 saslimstības straujās izplatības dēļ būtiski ir palielinājies Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā saņemto iesniegumu slimības pabalsta piešķiršanai skaits. 2021. gadā vidēji mēnesī tika saņemti 58 200 pieprasījumu, 2022. gada janvārī saņemti 76 400 (tas ir 2500 dienā), bet februāra astoņās dienās saņemti jau 50 100 iesniegumu, kas ir 6300 (!) dienā.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra apzinājusi problēmas un norāda, ka, vienlaikus sakrītot ļoti augstam slimības pabalstu pieprasījumu skaitam un samazinātam faktiski nodarbināto skaitam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nespēj apstrādāt slimības pabalstu pakalpojumu pieprasījumus likumā noteiktajā kārtībā, tas ir, desmit darba dienās. To pašreiz nav iespējams izdarīt, pat veicot virsstundu darbu Darba likumā atļautajā apjomā. Ja notiks ierobežojumu mīkstināšana, visticamāk vēl vairāk paaugstināsies saslimstība un vēl vairāk cilvēku būs nepieciešams aprēķināt slimības pabalstu.

Slimo arī speciālisti

Pašlaik arī pašā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā piektā daļa nodarbināto ir darbnespējīgi. Aģentūras veiktā situācijas analīze parāda, kādā noslodzē strādā speciālisti. Esošie 66 faktiski nodarbinātie dienā var piešķirt 2970 slimības pabalstus (strādājot virsstundu režīmā), un tie ir 45 pabalsti dienā.

Līdztekus slimības pabalstu iesniegumu apstrādei aģentūra februārī uzsāka atbalstu energoresursu izmaksu kompensēšanu izmaksu, līdz ar to Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā nav personāla resursu, kurus novirzīt slimības pabalstu apstrādei.

Ja slimības pabalstus varēs likumīgi izskatīt ilgāku laika posmu, tad speciālisti prognozē, ka situācija stabilizēsies un aģentūra atkal varēs piešķirt slimības pabalstus laikā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra prognozē, ka pēc ārkārtas situācijas beigām vajadzētu samazināties arī slimības pabalstu skaitam.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.