Politiķi cīnās par pensiju indeksāciju: ātrāk, biežāk… vairāk?

PENSIJAS. Politiķi sākuši cīņu par to, kad un kā palielināt pensijas – indeksēt agrāk, indeksēt divas reizes gadā vai sniegt vēl citu atbalstu senioriem © Ģirts Ozoliņš/F64

Lai Latvijas seniori varētu ātrāk saņemt lielākas pensijas, labklājības ministrs Gatis Eglītis rosinājis šā gada pensiju indeksāciju veikt vienu mēnesi agrāk, nekā tas noteikts likumā. Ja viņa ierosinājums iegūs atbalstu valdībā un Saeimā, tad pensijas varētu indeksēt jau septembrī. Taču tas nav vienīgais politiķu ierosinājums attiecībā uz pensiju indeksāciju. Ņemot vērā uzkrājumu sociālās apdrošināšanas budžetā un augošo inflāciju, tiek rosināts atgriezties pie pensiju indeksācijas divas reizes gadā.

Agrāk indeksēt, agrāk baudīt pielikumu

Latvijā pašlaik pensijas indeksē reizi gadā, 1. oktobrī, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas jeb inflāciju, kā arī koeficientu, kas atkarīgs no vidējās sociālās apdrošināšanas algas kāpuma valstī. Pensijas apmērs palielinās, ja ir augusi inflācija un ja ir kāpušas darba algas, no kurām maksā nodokļus.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis pēc valdību veidojošo politisko partiju koalīcijas sanāksmes pastāstīja, ka šogad varētu veikt izmaiņas indeksācijas norisē, proti, pārcelt to no oktobra uz septembri. Tas nozīmē, ka palielinātas pensijas seniori varētu saņemt vienu mēnesi agrāk. No ministra teiktā izriet, ka šogad pensijas noteikti tiks palielinātas, jo ir vērojama gan inflācija, gan palielinās darba algas valstī. Gatis Eglītis skaidroja, ka izmaiņas indeksācijas kārtībā varētu būt viens no reāliem valdības soļiem, lai atbalstītu mazāk aizsargātos iedzīvotājus laikā, kad gaidāms cenu kāpums enerģētikas jomā (gāze, elektrība). Jāatgādina, ka seniori no pagājušā gada jau saņem pabalstu 20 eiro apmērā mēnesī, tiesa, tikai vakcinētie, kā arī šogad seniori vēlreiz saņem četru mēnešu pabalstu neatkarīgi no vakcinācijas fakta, un tas ir tieši mērķēts pieaugošo izmaksu segšanai energoresursu cenu sadārdzinājuma dēļ.

Lai veiktu izmaiņas indeksācijas kārtībā, vispirms nepieciešams visas valdības atbalsts, kā arī Saeimas akcepts, jo tam noteikti nepieciešami budžeta grozījumi. Kāds varētu būt pensijas pielikums indeksējot, pagaidām nav iespējams pateikt, jo šie koeficienti parasti tiek rēķināti vasaras otrajā pusē.

Indeksēt divreiz gadā?

Ne tikai valdību veidojošo partiju politiķi spriež, kā atbalstīt seniorus. Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, runājot par sociālās apdrošināšanas budžeta, izskanēja idejas, kā uzkrājumu šajā budžetā izmantot senioru labā. Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa pastāstīja, ka sociālā budžeta ieņēmumi pārsniedz izdevumus un pagājušā gada uzkrājums - 200 miljoni eiro - novirzīts Valsts kasē, savukārt šogad uzkrāti jau 50 miljoni eiro. Kopējais sociālā budžeta uzkrājums ir 1,4 miljardi eiro.

Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs ierosināja daļu uzkrājuma no sociālā budžeta piešķirt pensionāriem, jo vidējā pensija Latvijā ir vien ap 400 eiro, inflācija sasniedz desmit procentus, līdz ar to, pēc politiķa domām, pensionārus varētu papildus atbalstīt no šī uzkrājuma, būtiskāk palielinot pensijas. “Vai Labklājības ministrija neuzskatīja par lietderīgu paņemt naudu no uzkrājumiem un palielināt pensionāru ienākumus vai kompensēt to caur indeksāciju, lai senioriem būtu lielāks pārtikas grozs un iespēja nopirkt zāles?” vaicāja Andrejs Klementjevs. Viņš rosina atjaunot pensiju indeksāciju divreiz gadā. Jāatgādina, ka šāda kārtība bija pirms vairākiem gadiem (pensijas tika indeksētas maijā un oktobrī), taču tika veiktas izmaiņas (viens no iemesliem - nelielā inflācija, kuras dēļ nebija lietderīgi divas reizes gadā veikt pensiju pārskatīšanu), lai noteiktu indeksāciju vienreiz gadā.

Inflācija nemaz nebūs tik liela

Pēc Labklājības ministrijas ekspertes Sandras Stabiņas teiktā, uzkrājums sociālajā budžetā nemaz nav tik liels, kā izklausās, jo gadā pensijām vien ir jāizmaksā ap diviem miljardiem eiro. Speciāliste arī teica, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šogad no augusta līdz janvārim inflācija ir tikai četri procenti, nesasniedzot piecu procentpunktu slieksni, un, ja nebūs pietiekami liels darba algas pieauguma koeficients, ar to nepietiks, lai būtiski un divas reizes gadā indeksētu pensijas.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.