Publiskās vietās būs obligāti jāizvieto defibrilatori, bet nav skaidrs, kurš par to maksās

ATDZĪVINĀTĀJI. Pašlaik automatizētie ārējie defibrilatori atrodas, piemēram, lidostā, tomēr ar to nepietiek, lai palīdzētu glābt vairāk dzīvību © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Katru gadu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests dodas uz vairākiem simtiem izsaukumu, kas saistīti ar sirdsdarbības apstāšanos sabiedriskās vietās. Dati liecina, ka 92 procentos šo gadījumu pacientam konstatēta nāve un to konstatējusi ārstu brigāde, ierodoties izsaukuma vietā.

Daudzos gadījumos cilvēka dzīvību varētu glābt, ja publiskās vietās iedzīvotājiem būtu pieejami defibrilatori.

Likums uzliks pienākumu uzstādīt defibrilatorus

Saeima plānojusi veikt izmaiņas Ārstniecības likumā, uzliekot par pienākumu sabiedriskās vietās izvietot automatizētos ārējos defribrilatorus. Šo grozījumu iniciators ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kas jau trešajam lasījumam atbalstījusi izmaiņas Ārstniecības likumā. Tās paredz uzdevumu Ministru kabinetam noteikt defibrilatoru uzstādīšanas un izmantošanas kārtību.

“Plānotās likuma izmaiņas paredz nodrošināt to, ka publiskās vietās būs pieejami automatizētie ārējie defibrilatori, kas var būt svarīgi, lai glābtu cilvēka dzīvību. Defibrilatoru izmantošana kritiskajās minūtēs var nodrošināt normālu sirds ritma un asinsrites atjaunošanu līdz brīdim, kad ierodas mediķi,” sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Viņaprāt, šādi likuma grozījumi un tam sekojošais Ministru kabineta lēmums nodrošinās, lai publiskās vietās tiktu uzstādīti un sabiedrībai būtu ērti pieejami defibrilatori, kas ļaus palīdzēt cilvēkam situācijā, ja rodas dzīvībai bīstama aritmija.

Pašlaik likuma grozījumos noteikts tikai tas, ka Ministru kabinetam jāizstrādā defibrilatoru ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība, kā arī to lietošanai nepieciešamā apmācības programma, tomēr nav minēts, kā atbildība būs izvietot defibrilatorus un kas to finansēs. Ja Saeima galīgajā lasījumā likumprojektu atbalstīs, tie stāsies spēkā 2024. gadā.

Ko nozīmē defibrilators?

Automātiskais ārējais defibrilators ir pārnēsājama ierīce, ar kuru var noteikt sirds ritmu un iedarboties uz sirdi ar elektrisku izlādi, lai dzīvībai bīstamas aritmijas gadījumā veiktu normāla sirds ritma un asinsrites atjaunošanu. Šo iekārtu nepieciešams izmantot dzīvības glābšanai, ja ir sirds apstāšanās pazīmes, pirmajās kritiskajās minūtēs, līdz ierodas profesionāla palīdzība. Mediķi norāda, ka atdzīvināšanas pasākumi, kad būtu jāizmanto arī defibrilators, ievērojami palielina atdzīvināšanas pasākumu efektivitāti.

Defibrilācija, izmantojot automātisko ārējo defibrilatoru, jāveic nekavējoties, ja tas ir pieejams, jo katra minūte, kuras laikā tas netiek izmantots, ja cietušajam ir sirds kambaru fibrilācija, mazina cietušā izdzīvošanas iespēju par desmit līdz 12 procentiem.

Pašlaik Latvijā automatizētie ārējie defibrilatori jau ir pieejami lielākajos veikalu tīklos, lidostā, vēstniecībās, kā arī lielākajos uzņēmumos.

Kamēr gaida “ātros”, varētu palīdzēt

Katru gadu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests dodas uz vairākiem simtiem izsaukumu, kas saistīti ar sirdsdarbības apstāšanos sabiedriskās vietās. Dienesta dati par 2019. gadu liecina, ka mediķu brigādes devušās pie 958 pacientiem dažādās sabiedriskās vietās (iela, darbavieta, viesu nams, dzelzceļa stacija, veikals, sociālās aprūpes centrs un cita), kuriem konstatēta sirdsdarbības apstāšanās, tajā skaitā 76 gadījumos pacientam neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes veikušas sekmīgu reanimāciju un pacients nogādāts ārstniecības iestādē (nepilnos astoņos procentu gadījumu).

Tomēr 882 gadījumos pacientam konstatēta nāve (tie ir 92 procenti), tajā skaitā 209 pacientiem veikta nesekmīga reanimācija, bet 673 pacientiem brigāde konstatējusi nāvi, ierodoties izsaukumā, un reanimācija nav veikta.

Daudzos gadījumos cilvēku dzīvību varētu glābt publiski pieejamie defibrilatori, kas to lietotājiem sniedz skaidru un saprotamu audio informāciju par secīgi veicamajām darbībām. Jautājums par šo defibrilatoru uzstādīšanu publiskās, sabiedrībai pieejamās vietās, piemēram, skolās, lielveikalos, dzelzceļa stacijā un citviet, ir diskutēts ar neatliekamās medicīnas jomas asociācijām un Latvijas ārstu biedrību.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ir izstrādātas vadlīnijas pirmās palīdzības pamatzināšanu programmai par automatizētajiem ārējiem defibrilatoriem. Tāpat Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plāno iekļaut defibrilatoru izmantošanu pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību programmā un pirmās palīdzības sniegšanas pamatzināšanu programmā, teikts likumprojekta anotācijā.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".