Statistika rāda – Latvija jau šobrīd pārspēj Eiropas vidējos rādītājus digitalizācijas tempos, tomēr izaicinājumi paliek – nepieciešams uzlabot pakalpojumu lietojamību, attīstīt starpiestāžu sadarbību un paaugstināt iedzīvotāju digitālās prasmes. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji sniedza ieskatu valsts digitalizācijas sasniegumos un nākotnes plānos un problēmās.
VARAM prezentētā statistika rāda, ka valsts nodrošinātie digitālie pakalpojumi, piemēram, pieeja e-veselības ierakstiem un digitālie publiskie pakalpojumi pilsoņiem un uzņēmumiem, Latvijā šobrīd ir pieejamāki nekā vidēji Eiropas savienībā. Kopumā 79% latviešu ir izmantojuši digitālo saziņu ar iestādēm, no tiem 63% ir apmierināti ar administratīvajiem pakalpojumiem. Savukārt publiskie pakalpojumi Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīklā pieejami 90% valsts teritorijas.
Latvija tuvojas tam, lai visi svarīgākie publiskie pakalpojumi būtu pieejami tiešsaistē, taču galvenais izaicinājums tagad ir uzlabot to lietojamību, attīstīt starpiestāžu sadarbību un nodrošināt pārrobežu pieejamību, skaidro valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols. Viens no nozīmīgākajiem mērķiem ir arī iedzīvotāju digitālo pamatprasmju apguve - līdz 2030. gadam tās jāapgūst vismaz 80% iedzīvotāju, savukārt pašlaik šis rādītājs ir aptuveni 50 procentu.
Viņš arī uzsver, ka, lai padarītu valsts pakalpojumus vēl pieejamākus, īpaša uzmanība tiek pievērsta arī digitālajam atbalstam. Tā kā lielākā daļa valsts pakalpojumu jau ir digitalizēti, pašvaldības palīdz iedzīvotājiem tos apgūt un izmantot. Vienlaikus saglabāta arī iespēja noteiktus dokumentus, piemēram, VID deklarācijas, iesniegt klātienē. Lai vēl vairāk uzlabotu valsts un pašvaldību sadarbību pakalpojumu sniegšanā, no aprīļa ieviests jauns risinājums - "attālinātā ierēdņa pakalpojums". Tas ļauj iedzīvotājiem doties uz savas pašvaldības klientu apkalpošanas centru un attālināti sazināties ar, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un citu iestāžu speciālistiem. Šis risinājums palīdz saņemt nepieciešamās konsultācijas bez nepieciešamības doties uz valsts iestādēm klātienē.
VARAM sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām iedzīvotājiem piedāvā bezmaksas mācības, lai attīstītu digitālās pašapkalpošanās prasmes. Projekta laikā līdz 2026. gada aprīlim paredzēts paaugstināt digitālās pašapkalpošanās prasmes vismaz 40 000 Latvijas iedzīvotāju. Mācību mērķis ir veicināt sabiedrības digitālās prasmes, lai iedzīvotāji patstāvīgi spētu lietot publiskā un privātā sektora digitālos pakalpojumus. Lai pieteiktos mācībām un uzsāktu dalību izglītības programmā, ir jāaizpilda pašnovērtējuma zināšanu tests. Mācības tiks nodrošinātas sadarbībā ar valstspilsētu un novada pašvaldībām. Iedzīvotāji aicināti interesēties par projekta pieejamību arī savā pašvaldībā.
Lai uzlabotu valsts pakalpojumu pieejamību, VARAM sadarbībā ar pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienību jau 2015. gadā uzsāka VPVKAC tīkla izveidi. Šie centri kalpo kā vienotas pakalpojumu pieteikšanas vietas, kur iedzīvotāji var vienuviet pieteikt gan pieprasītākos valsts, gan pašvaldību pakalpojumus. Pašlaik VPVKAC tīkls darbojas 35 pašvaldībās, nodrošinot pakalpojumus 228 vietās visā Latvijā. Šogad tas turpina paplašināties - 31. martā darbu uzsāka trīs jauni VPVKAC Augšdaugavas novada Eglaines, Kalupes un Sventes pagastos, savukārt 1. aprīlī atvērās vēl divi centri - Drabešu pagastā (Cēsu novads) un Durbes pilsētā (Dienvidkurzemes novads). Gatis Ozols stāsta, ka šobrīd VARAM vadībā tiek īstenots projekts, lai visā Latvijā izveidotu vēl aptuveni 90 šādu punktu, tostarp Ventspils novadā, kur līdz šim klientu apkalpošanas centru nebija. Šādu centru nepieciešamību nosaka ne tikai digitālo prasmju trūkums, bet bieži vien arī nespēja izprast administratīvos procesus. Reizēm cilvēki nemaz nezina, kāds ir viņu problēmai atbilstošais administratīvais pakalpojums, skaidro Gatis Ozols.
