Atteikšanās no importa ļāvusi Krievijai noteikt savam rublim tādu vērtību pret ASV dolāru, kāda tā bija brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai. Krievijas “patrioti” pieprasa no valdības atjaunot tādu rubļa kursu pret dolāru, kāds tas bija Padomju Savienībā.
Krievija sāka karu ar oficiāli noteiktiem 80,4199 rubļiem par vienu ASV dolāru un līdz vakardienai, 5. aprīlim bija pazeminājusi rubļa kursu līdz 83,5932 rubļiem par dolāru. Tādā veidā Krievijas Centrālā banka uzrunā pasauli valodā, kāda būtu jāsaprot izglītotiem cilvēkiem vienādi visā pasaulē. Nacionālās valodas šajā gadījumā ir otršķirīgas. Šīs valodas ir tikai ietērps makroekonomikas valodai, ko izsaka ar skaitļiem un kuras pārtulkošanai cilvēkiem uztveramā veidā grafiki daudz nozīmīgāki nekā viņu dzimtās valodas. Tepat lietojams ir arī vieglās valodas jēdziens. Ar to jāsaprot makroekonomikas valodas pielāgošana skolēniem un tiem, kuriem ar skolā gūtajām zināšanām par ekonomiku būs jāiztiek visu atlikušo mūžu, ja viņu savā tālākajā izglītībā un profesionālajā darbībā nekādas zināšanas ekonomikā vairs nav vajadzīgas.
Rubļa vērtības samazināšana par trijiem rubļiem pret vienu dolāru pēc būtības ir tas pats, kas Krievijas sāktā kara saukšana par “militāru speciālo operāciju”. Jā, arī tā ir kaut kas, bet tas taču tikai sīkums pret Krievijas militāro spēku, kas Ukrainā tiekot izmantots vien niecīgā apmērā. Tāpēc no militārās operācijas gaitas nekādā ziņā nevarot spriest par Krievijas armijas spēku vai, kā saka ļaunas mēles, par armijas vājumu.
Rubļa kursa pazemināšanai, savukārt, skaitliski jāparāda kara ietekme uz Krievijas ekonomiku.
Protams, ka tāda ir. Turklāt tā ir negatīva ietekme, jo visās ekonomisko mācību grāmatās, kur vien vispār skaidrota valūtas kursu izcelsme, karš minēts kā kursu pazeminošo faktoru piemērs. Ja rubļa kurss kara laikā celtos, tad ekonomiku studējušajiem cilvēkiem sāktu šķist, ka kaut kas ar šo kursu nav kārtībā. Tad viņiem varētu rasties vai nu šaubas par makroekonomiskajiem likumiem, vai arī aizdomas, ka Krievija ar savu rubļa kursu manipulē. Toties rubļa kursa pazemināšana par 4% ļoti labi iederas pasaules ainā, kurā Krievija radušās dažas sīkas problēmas gan militārā, gan ekonomiskā ziņā. Protams, tās visas ļoti drīz tiks atrisinātas un rubļa kurss celsies virs pirmskara līmeņa.
Uzturēt rubļa kursu kā ar skaitļiem izteiktu liecību par Krievijas militārās operācijas un šīs operācijas dēļ Krievijai noteikto ekonomisko sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku uzdots Krievijas Centrālās bankas (KCB) prezidentei Elvīrai Nabiuļinai. Viņai tagad beidza jau otrais pilnvaru termiņš bankas prezidentes amatā. Ar savu efektīvo darbību rubļa kursa izmaiņu vadīšanā viņa izskatās nopelnījusi palikšanu bankas prezidentes amatā arī uz trešo termiņu. Ja tūlīt pat nenotiks nekas pilnīgi neparedzēts, tad Krievijas parlaments pēc valsts prezidenta Vladimira Putina priekšlikuma 20. aprīlī atjaunos viņas pilnvaru termiņu uz nākamajiem pieciem gadiem.
KCB noteiktajam rubļa kursam pret ASV dolāru jāparāda, cik nekompetents vai negodīgs ir ASV prezidents Džozefs Baidens. Kad viņš bija nonācis Krievijas robežas tuvumā Polijā, viņš novērtēja savu dolāru ar 200 rubļiem, ko Krievija tagad uzrāda kā melu ziņu piemēru. Daudz augstāku rubļa kursu apliecina ne vien KCB, bet arī valūtu tirdzniecības rezultāti Maskavas fondu biržā. Starp oficiālo kursu un biržas datiem atšķirības tagad praktiski vairs nav. Jā, militārās operācijas pirmajās dienās bijusi šāda atšķirība, tāpat kā daudz zemāks rubļa kurs gan pēc bankas, gan pēc biržas datiem. Tas izskaidrojams ar dažu tirgus dalībnieku neizpratni un varbūt pat paniku, kas tagad jau sen izbeigta un aizmirsta. Tiek gaidīta rubļa nostiprināšanās vispirms līdz 50 rubļiem par dolāru un galu galā atgriešanās padomju laikos, kad dolārs oficiāli atbilda 64 kapeikām.
Alternatīvas versijas par rubļa kursu tādas, ka vārtu rūmēs un tām līdzīgās vietās viens papīra dolārs tomēr maksājot 200 un vairāk rubļu.
Atbilstība starp rubļa kursu melnajā tirgū un Dž. Baidena sacīto liek raudzīties uz viņu ar aizdomām. Proti, ka viņš varbūt piepelnās Krievijā, pārdodot dolārus, kura kursu melnajā tirgū viņš pats pacēlis, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli. Kā zināms, viņš aizliedzis skaidrās naudas dolāru piegādes uz Krieviju, lai izraisītu tur papīra dolāru deficītu.
Vēl citos gadījumos dolārs mēdzot sasniegt tūkstošiem rubļu vērtību. Atbilstoši tādiem dolāra kursiem internetveikali mēdzot piedāvāt preces, kādu Krievijas veikalos vairs nav. Šāda veida darījumi ierobežoti ar iepriekš lētām mantām, kuru cenas rubļos pēc tūkstoškārtīga palielinājuma tomēr nesasniedz astronomiskus ciparus.
Oficiālajai versijai alternatīvs skaidrojums par tagadējo rubļa kursu pret dolāru ir tāds, ka rubļa kurss aug atbilstoši tam, kā samazinās Krievijas imports, kas būtu jāapmaksā dolāros vai tam pielīdzināmā valūtā. Importa samazinājumu nosaka vairāki faktori.
No vienas puses, ASV un citas valstis aizliegušas eksportēt uz Krieviju preces ar augstu tehnoloģisko vērtību. Tālāk seko valstiski aizliegumi bankām, apdrošināšanas sabiedrībām u.tml. finanšu iestādēm apkalpot darījumus ar Krieviju. Vēl tālāk privātās firmas izlēmušas nepārdot Krievijai savu produkciju vai nesniegt pakalpojumus šo preču piegādē. Dažkārt arī ostu un citu transporta uzņēmumu darbinieki atsakās apkalpot kravu piegādi Krievijai; pie tā paša uzrodas aktīvisti, kas uz ielām un ceļiem bloķē transportu ar šādām kravām. No otras - no Krievijas puses darbojas aizliegums apmaksāt importu gan bezskaidrā, gan skaidrā naudā. Aizliegums paredz izņēmumus, kas katrā atsevišķā gadījumā jāsaskaņo ar Krievijas valdības un KCB pilnvarotām instancēm, par kuru politiku vēl nav tikuši skaidrībā ne Krievijas uzņēmumi, ne viņu ārzemju partneri. Tālāk Krievijā seko grūtības reāli nopirkt valūtu importa apmaksai par KCB noteiktajam kursam tuvu cenu un šaubas par to, vai Krievijas iedzīvotāju krītoša maksātspēja ļaus atpelnīt izdevumus par importa sagādāšanu.
Šobrīd nav sakāms, ka visu uzskaitīto faktoru sakritība nolīdzinājusi Krievijas importa apjomus līdz nullei, taču importa līmenis jau ir tik zems, ka Krievijas karavīru Ukrainā salaupīto preču daudzums kļūst par nozīmīgu importa preču avotu. Publiskots ir sešas stundas garš ieraksts vienā pasta nodaļā kartē uzrādītajā Baltkrievijas pilsētā Midzirā, kur no Ukrainas atvilktie Krievijas karavīri atdevuši pastam salaupītās mantas sūtīšanai uz savām mājām.
