Imigrācijas likuma grozīšana Latvijā ir signāls, lai Krievijas krievi vairāk domā par Putina gāšanu savās mājās, nekā par labākas mājvietas atrašanu Eiropā.
Latvija apturējusi uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem un ķērusies pie jau izsniegto atļauju anulēšanas. Tāds ir valsts vēstījums, kas apstiprināts ar 80 Saeimas deputātu balsīm un Valsts prezidenta parakstu. Tālāk seko atrunas, ka ne tikai netiek plānota masveidīga Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu izraidīšana, bet arī izņēmuma gadījumi jaunu uzturēšanās atļauju izsniegšanai tiek atstāti. Kopš 9. aprīļa ieviestie ierobežojumi uzturēšanās atļauju izsniegšanā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem būs spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam. Pret šādiem grozījumiem Imigrācijas likumā Saeimā 7. aprīlī nebalsoja neviens deputāts un neviens neizrādīja savu attieksmi ar atturēšanos, bet deviņi no Sēdē klātesošajiem deputātiem deputātiem izmantoja iespēju balsošanā nepiedalīties.
Krievijas uzbrukums Ukrainai ne tikai atdzinis uz Latviju apmēram 18 tūkstošus kara bēgļu no Ukrainas, bet arī palielinājis uz Latviju cilvēku plūsmu no Krievijas un tai karā pret Ukrainu palīdzošās Baltkrievijas. Lai gan pagaidām ļoti vārgi, bet tik tiešām reāli protesti pret karu šajās valstīs ir manīti un cilvēki par tiem tiek sodīti. Dažos gadījumos ticami, ka kara dēļ pastiprinātās represijas Krievijā draud cilvēkiem, kuri kritizējuši Krievijā valdošo režīmu jau pirms kara vai tagad, bet ne burtiskā saistībā ar karu. Latvijas valsts iestādes noticējušas apmēram 200 šādiem cilvēkiem un pēc 24. februārī sāktā Krievijas uzbrukuma ļāvušas viņiem apmesties Latvijā. Latvija sākusi izskatīties pēc drošākas vietas nekā Krievija arī pa vairākām valstīm izkaisīto ģimeņu locekļiem, kuri tagad gribētu apvienoties Latvijā. Vecā ieceļošanas kārtība ļāvusi šādā veidā nonākt Latvijā vēl apmēram 300 cilvēkiem. Jaunā kārtība šīs iespējas krietni sašaurinās - tāds vismaz ir jaunās kārtība ieviešanas mērķis. “Ar to jārēķinās ikvienam, ka kara laikā nebūs iespējams saglabāt savu ierasto komforta līmeni vispār un dzīves vietas izvēli tajā skaitā,” Neatkarīgajai uzsvēra Imigrācijas likuma grozījumus sagatavojušās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija). “Krievijas agresija Ukrainā nebūtu iespējama bez Krievijas sabiedrības līdzdalības, un Krievijas iedzīvotājiem tas ir jāapzinās,” Latvijas nostāju skaidroja par Imigrācijas likuma grozījumiem Saeimas plenārsēdē referējušais deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins (“Attīstībai/Par!”).
Uzturēšanās atļaujas Latvijā izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Divreiz gadā tā atskaitās sīki un smalki par termiņuzturēšanās un pastāvīgās uzturēšanās atļauju (attiecīgi TUA un PUA) sadalījumu vairāk nekā 100 valstu pilsoņiem, kam atļauts atrasties Latvijā. Jaunākā PMLP publikācija attiecas uz 2021. gada 1. jūliju. Tobrīd Latvijā bijusi spēkā 44 361 TUA cilvēkiem no kopā 140 valstīm un 53 133 PUA cilvēkiem no 107 valstīm. Tieši Krievija deleģējusi lielāko daļu no Latvijā uzņemtajiem ārzemniekiem. Pagājušā gada vidū spēkā bijušas 9 795 TUA un 41 300 PUA Krievijas pilsoņiem. Dati par vairākiem pārskata periodiem kopš kovidlaika sākuma rāda, ka Krievijas pilsoņiem izsniegto TUA daudzums ļoti lēnām samazinājies, bet PUA daudzums praktiski nav mainījies.
Kara laiks rosina uzdot jautājumu, kāpēc gan tik daudz Krievijas pilsoņu - citas valsts pilsoņu, nevis PSRS sabrukuma dēļ vispār jebkādu pilsonību zaudējušo cilvēku un viņu pēcteču - dzīvo Latvijā. Lai šie cilvēki vispirms uzdod tādu jautājumu paši sev un varbūt tomēr pārceļas uz valsti, kuras pilsonību uzskata par sev vispiemērotāko. Šādu jautājumu uzdošana un atbildēšana uz tiem tagad kļūst ļoti atkarīga no Ukrainā notiekošā kara gaitas un rezultātiem.
Krievijas pilsoņi izmanto PUA vienkārši tāpēc, ka aizlaikos tādas sev dabūjuši vai no vecākiem mantojuši, bet TUA iegūšana prasa jēdzīgāku pamatojumu.
Pagājuša gada vidū lielāko daļu no Latvijas TUA lietotājiem veidoja cilvēki, kas nopirkuši Latvijā nekustamos īpašumus (4 432 cilvēki) un kuriem jāpieskaita vēl 119 cilvēki, kas ieguldījuši naudu ne īpašumos, bet Latvijas valsts vai banku vērtspapīros. PMLP neapņēmās izsekot, cik daudzi cilvēki uzturēšanās atļauju Latvijā noformējuši tāpēc, lai drīkstētu reāli dzīvot jebkur citur Šengenas zonā. Tagad manāma šādu cilvēku atgriešanās pie saviem īpašumiem Latvijā, lai mazinātu ieganstus anulēt viņu tiesības atrasties šeit un tādējādi Šengenas zonā vispār. Līdz ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai uz krieviem sākuši lūkoties ar aizdomām visur, kur vien viņi ārzemēs atrodas.
Otru lielāko grupu 2 126 cilvēku sastāvā veidojuši Krievijas pilsoņi, kas laulājušies ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un šeit dzīvojošiem ārzemniekiem. Vecāku un bērnu attiecību dēļ Latvijā ieradušies 426 Krievijas pilsoņi.
Trešo lielāko sadaļu TUA došanai krieviem nodrošinājis darbs Latvijā: 1 247 cilvēki šeit strādājuši vienkāršu darbu, 216 - augsti kvalificētu darbu, bet 366 devuši darbu ne tikai sev, bet arī citiem.
Baltkrievijas pilsoņi iepriekš bija saņēmuši 2 353 TUA un 1 686 PUA .
Cilvēku plūsma no Krievijas uz Latviju līdz Imigrācijas likuma grozīšanai bija pamanāma, bet ne ļoti liela attiecībā pret šeit jau esošajiem Krievijas pilsoņiem un daudzkārt mazāka par Ukrainas bēgļu pieplūdumu. Latvijas un pietiekami trafaretā veidā arī citu valstu attieksmi pret krievu mēģinājumiem ieceļot šajās valstīs diktē apsvērumi, kā būtu iespējams veicināt Krievijas agresijas izbeigšanu. No vienas puses, ar ieceļošanas apturēšanu tiek raidīts kārtējais signāls, ka krievu agresija un noziegumi Ukrainā var skart visus Krievijas valstspiederīgos. No otras puses, gudrāko, čaklāko u.tml. krievu nosūkšanu arī varētu pasniegt kā Krievijas graušanu ilgtermiņā. Turklāt īstermiņā tepat arī krievus uzņemošo valstu, t.i., šo valstu uzņēmēju interese iegūt darbiniekus, kas vismaz šajā brīdī nevar atļauties stingri kaulēties par darba algām u.c. nosacījumiem. Tomēr labo un nelabo krievu sašķirošana praktiski ir tik grūta, ka valstis sliecas uz krievu izbrāķēšanu vispār. Vismaz Latvijā tam piekrīt arī uzņēmēji, kuru vārdā var runāt pavisam nesen par Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu ievēlētais zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavela” valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite. Neatkarīgajā viņš iepriekš ne vienreiz vien izteicies par nepieciešamību Latvijai piesaistīt darbaspēku no ārzemēm, bet tagad sacīja, kā līdz ar karu nostājies pret darbiniekiem no Krievijas pozīcijā “labāk nē, nekā jā”. Proti, ka Krievija aiz darba meklētāju maskām var ieplūdināt Latvijā bīstamus elementus.
Imigrācijas likuma grozīšana padara PMLP par formālu ruporu, kas tikai paziņos saistībā ar Latviju nonākušiem vai nonākt gribošiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem Latvijas valsts drošības iestāžu lēmumus. Likuma tagadējā redakcija uzdod drošības iestādēm pārbaudīt abu agresorvalstu pilsoņus, kuri gribēti iekļūt Latvijā pa tām spraudziņām, kādas viņiem atstātas. Tās ir ģimeņu apvienošana, studijas un zinātne un darbs ar nosacījumu, ka nevis cilvēks atradis sev darbu Latvijā, bet OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) valstu kapitālam piederošs uzņēmums atradis Latviju kā vietu, uz kurieni pārcelties no Krievijas vai Baltkrievijas. M. Šteins apliecināja Neatkarīgajai, ka šādas pārbaudes jau notiek un TUA atteikumu skaits izsakāms desmitos. J. Rancāns solīja, ka ieceļošanas nosacījumi tiks vēl jo vairāk sašaurināti, ja pa atstātajām spraudziņām Latvijā tomēr tiks iekšā necerēti daudz krievu un baltkrievu.
