Valdību veidojošā politisko partiju koalīcija vienojusies par agrāku pensiju indeksāciju šajā gadā. Tā notiks mēnesi agrāk nekā ierasts. Par citiem atbalsta veidiem vai pabalstiem senioriem pagaidām valdībā vienošanās vēl nav. Precīzu koeficientu, ko piemēros pensiju indeksācijā, pagaidām vēl nav iespējams nosaukt, tomēr labklājības ministrs Gatis Eglītis norāda, ka, “pateicoties” inflācijai, koeficients varētu būt lielāks.
Pēc valdību veidojošo politisko partiju koalīcijas šīsnedēļas sanāksmes kļuvis zināms, ka pagaidām valdība gatava atbalstīt tikai vienu no papildu atbalsta pasākumiem senioriem šajā gadā. Tas, protams, neizslēdz, ka valdība pēcāk varētu vienoties vēl par kādu materiālu kompensāciju senioriem inflācijas radītā cenu pieauguma dēļ. Vienošanās panākta par agrāku pensiju indeksāciju.
Skaidrojot pieņemtos lēmumus, labklājības ministrs Gatis Eglītis (“Konservatīvie”) norāda, ka Labklājības ministrija, izstrādājot savus priekšlikumus, ņēmusi vērā arī valdības vadītāja uzstādījumu - plānot mērķētu atbalstu.
“Mums jāskatās tāda atbalsta virzienā, kas ir mērķēts, mēs nevaram paredzēt atbalstu pilnīgi visiem neatkarīgi no ienākumiem, mums jāskatās, kā mēs varam mērķtiecīgi sasniegt tās iedzīvotāju grupas, kurām atbalsts nepieciešams visvairāk,” norāda labklājības ministrs. Viena no šādām iedzīvotāju grupām ir seniori, un atbalsta veids - pensiju indeksācija. Ministrs sacīja, ka indeksācijas mehānisms ir mērķēts, jo, indeksējot pensijas, tiek ņemta vērā daļa pensijas, kurai tiek piemērots indekss. Pagājušajā gadā tie bija 470 eiro, bet šogad tie varētu būt virs 500 eiro, precīzāk - 534 eiro.
“Šogad indeksācijas koeficients, “pateicoties” inflācijai, varētu būt lielāks - desmit procenti, ieguvums būs jūtams, un tas skars 560 000 senioru Latvijā,”
sacīja ministrs. Kāds būs indeksācijas koeficients, būs zināms 3. augustā.
Jāatgādina gan, ka indeksācija nav pensiju palielināšana, lai arī formāli pensijas tiek paaugstinātas. Indeksācija ir pensiju pārskatīšana atbilstoši tam, kā pieaugusi dzīves dārdzība. Pensiju indeksācijai no budžeta nepieciešami 26 miljoni eiro. Vairākas politiskās partijas rosināja veikt indeksāciju vēl agrāk, piemēram, 1. jūlijā, lai kompensētu senioriem un citiem pensiju saņēmējiem ikdienā nepieciešamo preču un pakalpojumu pieaugušās izmaksas, taču tas politiķu sarunās netika atbalstīts.
Tāpat opozicionāri piedāvājuši veikt pensiju indeksāciju divreiz gadā. To Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā ierosināja deputāts Andrejs Klementjevs, tomēr labklājības ministrs pauda uzskatu, kas tas nedos efektu.
Labklājības ministrija arī piedāvājusi koalīcijas partneriem ieviest vienreizēju, ikgadēju maksājumu 200 eiro apmērā senioriem, ko izmaksātu gada beigās, decembrī, un tas tiktu piešķirts tiem pensionāriem, kuru pensija ir vienāda vai mazāka par attiecīgajā gadā noteikto maznodrošinātas personas sliekšņa apmēru, kas 2022. gadā ir 436 eiro. “Tas būtu līdzīgi kā Igaunijā - tā saucamā trīspadsmitā pensija,” teica ministrs. Cilvēku skaits, kuriem būtu tiesības saņemt šādu atbalstu, Latvijā ir 280 000. Par šo priekšlikumu gan vēl vienošanās nav, jo to un citus ierosinājumus, kuriem ir nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, skatīs, veidojot 2023. gada budžetu.
Uz jautājumu, vai šajā gadā senioriem ir cerības tikai uz pensiju indeksāciju un pensiju palielināšanos tikai šādā veidā, labklājības ministrs atzina, ka ir arī mājokļa pabalsts, ko turpina izmaksāt tiem senioriem, kuriem tas ir nepieciešams un kuriem ir tiesības to saņemt.
