Bāzes pensijas ideja: politika vai rūpes par senioriem?

IDEJA. Saeimas deputāte, bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča ierosinājusi ieviest bāzes pensiju. Priekšlikums nesatur informāciju, kur ņemt tam finansējumu © Saeima

Saeimas deputāti noraidīja vairāku opozīcijas deputātu priekšlikumu no nākamā gada Latvijā visiem pensionāriem noteikt bāzes pensiju. Jautājumu par bāzes pensiju, kas papildinātu katra seniora individuālo pensiju, pat nenodeva apspriešanai komisijām, un paši priekšlikuma iesniedzēji arī šo ideju no Saeimas tribīnes nemaz neaizstāvēja. Labklājības ministrija savukārt strādā pie konceptuālā ziņojuma par pensiju nākotni tuvākajiem desmit gadiem.

Saeimas deputāti: laiks noteikt bāzes pensiju

Iniciatīvu ieviest bāzes pensiju katram pensijas saņēmējam Saeimā iesniedza desmit deputātu, visi no Saeimas opozīcijas. Šo deputātu vidū ir gan bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča, kas ir šā priekšlikuma autore, gan Saeimas deputāti Jūlija Stepaņenko, Inguna Rībena, Ralfs Nemiro un citi.

Deputātu ierosinājums nav konkrēts pensiju likuma grozījums, lai šo pensiju noteiktu, bet aicinājums to izdarīt Ministru kabinetam. Deputāti aicina valdību izstrādāt normatīvo regulējumu un veikt citas nepieciešamās darbības, kas paredzētu ieviest bāzes pensiju katram vecuma pensijas saņēmējam, sākot no 2023. gada 1. janvāra. “Nosakot bāzes pensijas apmēru, to paredzēt ne mazāku kā minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi, proti, ne mazāku par 136 eiro,” teikts lēmumprojekta paskaidrojumā,

Kāpēc tieši šobrīd būtu labākais laiks noteikt bāzes pensiju? Saeimas deputāte Ramona Petraviča norāda, ka pašlaik jāņem vērā situācija, kādā atrodas valsts vecuma pensiju saņēmēji, kādi ir viņu dzīves apstākļi, īpaši tagad, kad palielinās cenas precēm un pakalpojumiem. “Pašreizējie piešķirtie kompensējošie mehānismi nespēj nosegt straujo dzīves līmeņa pasliktināšanos,” skaidro deputāte. Viņa aicina ņemt vērā citu valstu pieredzi, kur pensiju sistēmas izveidošanā ir ņemta pamata bāze un pārējā daļa tiek papildus veidota no personas veiktajām sociālajām iemaksām. Šāda sistēma ir, piemēram, Igaunijā.

“Bāzes pensiju ieviešana skartu ikvienu pensionāru, un tas būtu nozīmīgs solis nabadzības mazināšanai senioru vidū,”

uzsver R. Petraviča.

Jāatgādina, ka R. Petraviča īsi pirms labklājības ministres amata atstāšanas nāca klajā ar šādu ideju - ieviest bāzes pensijas. Tāpat atsaucīgi šo ideju uzņēma Latvijas Pensionāru federācija.

Bāzes pensija maina pensiju sistēmu

Pensiju jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu karstākais temats, īpaši pirms vēlēšanām. Saistībā ar cenu kāpumu šogad izskanējuši jau vairāki priekšlikumi, piemēram, veikt agrāk pensiju indeksāciju, piešķirt tā saukto trīspadsmito pensiju. Tos varētu uzskatīt par krīzes risinājumiem saistībā ar pašreizējo ekonomisko situāciju. Taču bāzes pensiju noteikšana jau ir būtiskāks sociāli politisks jautājums, kas skar pensiju sistēmas pamatus.

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska “Neatkarīgajai” atzina, ka Labklājības ministrija pašlaik strādā pie konceptuālā jautājuma par pensiju politikas pilnveidošanu attiecībā uz minimālo pensiju finansēšanas principu un politikas maiņu. “Tas tiek darīts, lai saglabātu darba mūžā veikto individuālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu lomu vecuma pensiju adekvātumā un vienlaikus nodrošinātu pensijas sistēmas ilgtspēju,” sacīja speciāliste. Konceptuālais jautājums maijā tiks nodots sabiedriskai apspriešanai.

Viens no jautājumiem šeit ir arī par bāzes pensijas ideju. Tomēr, kā “Neatkarīgajai” uzsver Labklājības ministrijā, viss, kas ir saistīts ar pensijām, turklāt jautājumi, kas nenoliedzami prasa būtiskus papildu finanšu līdzekļus, ir saistīti ar politiķu lēmumiem. Labklājības ministrija kā eksperti var piedāvāt dažādus modeļus, tomēr - kāds lēmums tiks pieņemts, gan tagad, gan vienmēr ir bijis atkarīgs no politiķiem.

Labklājības ministrs: jāatjauno pensiju piemaksas

Labklājības ministrs Gatis Eglītis nenoliedz, ka darba kārtībā ir jautājums par bāzes pensiju, bet pašlaik vēl precīzs piedāvājums nav izstrādāts. Konkrēti priekšlikumi par šo jautājumu, kā arī par pensiju sistēmu tuvākajos desmit gados tiks sagatavoti apspriešanai saistībā ar 2023. gada budžetu. Pašlaik arī nav precīzu aprēķinu, cik izmaksā bāzes pensijas ieviešana, bet, pēc G. Eglīša aplēsēm, tas būtu ap 200 miljoniem eiro.

Ministrs arī atgādina, ka pirms bāzes pensijas ieviešanas vajadzētu atjaunot pensiju piemaksas, kuras pārtrauca piešķirt pensionāriem, kuri pensionējās no 2012. gada. Šīs piemaksas maksā par katru darba stāža gadu līdz 1996. gadam, bet daļa senioru tās nesaņem, lai arī ir strādājuši arī padomju varas gados. Labklājības ministra teiktajam ir jāpievērš uzmanība kaut vai tāpēc, ka pensiju piemaksu atjaunošana ir vairākkārt rosināta jau līdz šim - gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā (kur, starp citu, pret šo priekšlikumu skeptiski vienmēr ir izturējušies un noraidījuši paša ministra politiskā spēka kolēģi), gan Labklājības ministrija jau vairākus gadus iesniedz konkrētas izmaiņas pensiju likumā, lai piemaksas atjaunotu. Taču tam nekad nav pieticis naudas.

“Viens no pirmajiem mājas darbiem, kas būtu jāizdara, ir jāatjauno piemaksas par darba stāžu, kas ir iegūts līdz 1996. gadam. Šīs piemaksas pārtrauca 2012. gadā. Tas būtu taisnīgi - atjaunot šīs piemaksas primāri,” tagad Latvijas Radio izteicās ministrs Gatis Eglītis.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.