Ja Krievija pensijas nemaksās, Latvijai būs jāatver sociālās palīdzības maks

PENSIONĀRI. Latvijā pensijas saņem ap 26 000 Krievijas pensionāru, 90 procenti no viņiem ir Krievijas pilsoņi © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Krievijas Federācijas pensijas Latvijā saņem ap 26 000 pensionāru. Pašlaik Krievijas puse pilda savas saistības un senioriem pensiju izmaksai nepieciešamo naudu pārskaita Latvijas pusei.

Pašlaik atbildīgajām iestādēm nav informācijas, vai šiem Krievijas pensionāriem ir kādi citi ienākumi bez pensijas. Ja Krievija naudu pensijām vairs nepārskaitīs, tad šiem senioriem būtu jānodrošina sociālā palīdzība, pieļauj Labklājības ministrijā.

Liela daļa Krievijas pensionāru - sievietes

Pašlaik pensijas Latvijā dzīvojošiem Krievijas pensionāriem izmaksā trīs dažādos veidos. Divpusējā līguma ietvaros starp Latviju un Krievijas Federāciju pensiju izmaksu Latvijā dzīvojošiem Krievijas pensionāriem veic Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Līgums par sadarbību sociālās drošības jomā ir spēkā kopš 2011. gada. Saskaņā ar šo līgumu pensijas Latvijā saņem visvairāk Krievijas pensionāru - aptuveni 11 000 cilvēku. Šāgada pirmajā ceturksnī no Krievijas saņemti četri miljoni eiro. Tos ieskaita Valsts kasē, un tālāk ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras starpniecību nauda nonāk katra pensionāra kontā. Šī pensija netiek izmaksāta katru mēnesi, bet reizi ceturksnī.

“Domājot par nākamo ceturksni, naudu sagaidām ienākam maija vidū, tai faktiski jābūt kuru katru brīdi, un neformāli mums ir informācija, ka Krievijas pensiju fonds ir apliecinājis, ka saistības tiks pildītas,” stāsta Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.

Lielākā daļa šo pensionāru ir sievietes (aptuveni 8000 personu), un vidējais vecums ir 60 līdz 64 gadi. 90 procentiem šo pensionāru ir Krievijas pilsonība, nelielai daļai Latvijas pilsonība vai arī cilvēki ir nepilsoņi. Diāna Jakaite norādīja, ka daļai šo pensionāru mērķis iegūt un būt Krievijas pilsonim ir bijis saistīts ar pensiju jautājumu, īpaši sievietēm, jo Krievijā sievietes var pensionēties jau 55 gadu vecumā (Latvijā 63 gados), tāpēc cilvēki to izmanto. Tomēr atbildīgās iestādes zināja stāstīt, ka pašlaik daļa Krievijas pensionāru interesējas, kā atkal iegūt Latvijas pilsonību. Precīzu datu par šo cilvēku motivāciju gan nav.

Krievija vēlas, lai pensiju izmaksu veic lielākam skaitam pensionāru

Krievijas pensiju fonda maksātas pensijas saņem vēl apmēram desmit tūkstoši pensionāru Latvijā, par kuriem mums ir daudz mazāk informācijas, jo viņi šīs pensijas saņem tieši no pensiju fonda Krievijā uz savu kontu. “Šeit mēs neredzam ne to, cik lielas summas pārskaitītas, ne arī cik lielas ir pensijas,” atzina Diāna Jakaite no Labklājības ministrijas. “Zinām, ka tie ir aptuveni 10 000 cilvēku, jo Krievijas pensiju fonds ir vērsies pie mums ar aicinājumu, ka arī šīm personām varētu maksāt pensijas ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras starpniecību. Atļauju turpināt sarunas ar Krievijas pensiju fondu mēs vēlamies apstiprināt valdības līmenī un gatavojam attiecīgu dokumentu.” Tā gan būtu būtiska papildu darba slodze.

Vēl Latvijā ir ap 5000 tā saukto militāro pensionāru, kuriem pensijas izmaksā Krievijas Aizsardzības ministrija. Arī par šo pensionāru ienākumiem Latvijas pusei faktiski informācijas nav.

Ja pensijas nemaksās, būs jāpiešķir pabalsti

“Pašlaik indikācijas mums ir tādas, ka Krievija pilda un pildīs savas saistības,” uzsvēra Diāna Jakaite. “Tomēr domājam par variantiem, ja situācija mainītos.

Nedalot pensionārus pēc pilsonības, vajadzētu nodrošināt, lai cilvēki var nopirkt maizi un pienu. Tādam gadījumam, ja Krievija nepārskaitītu naudu pensijām, viens no variantiem ir sociālā palīdzība,

kas būtu jānodrošina šiem cilvēkiem. Lēmums, kā rīkoties, būtu jāpieņem Ministru kabineta līmenī.”

Masu medijos izskanējusi informācija, ka sankciju dēļ, iespējams, citur Eiropā dzīvojošiem pensionāriem Krievija maksās pensijas Krievijā atvērtos kontos un to darīs nevis eiro, bet rubļos. Iespējams, ar šo ziņu saistīta arī Krievijas pensionāru vēlme mēģināt iegūt Latvijas pilsonību, kas esot aktualizējusies pēc 24. februāra, tātad pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Latvijas atbildīgās iestādes pašlaik nav apkopojušas informāciju, vai Krievijas pensionāriem ir kādi citi ienākumi bez Krievijas pensijas. Zināms, ka, piemēram, militārpersonu pensijas netiek apliktas ar ienākuma nodokli.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.