Valsts kontrole atsakās turpmāk kontrolēt e-veselību bezjēdzīguma dēļ

IZČĀKST. Tieši ar šādu vārdu varētu raksturot e-veselības attīstību. Lai gan e-receptes un e-darba nespējas lapas e-veselībā darbojas, neviens cits pakalpojums e-veselībā nav izveidots © Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Valsts kontrole, kas jau kopš 2015. gada kontrolē un vērtē e-veselības sistēmas ieviešanu Latvijā, pieņēmusi lēmumu turpmāk vairs nepārraudzīt ieteikumu ieviešanu šajā jomā.

Ieteikumu ieviešana pēdējos gados tikusi pagarināta un pagarināta, līdz šīs pārbaudes faktiski kļuvušas bezjēdzīgas, jo ieteikumi netiek ņemti vērā. Veselības ministrija, visticamāk, e-veselības projektu neturpinās, lai gan oficiāli par jaunas digitālās sistēmas veselībā izstrādi nav paziņots.

“Mēs kā Valsts kontrole nepieņemam atrunas, ka kāds no darbiem, ieteikumiem nav izpildīts Covid-19 radītās darba slodzes dēļ. Tas nav arguments, lai kaut ko nedarītu,” uzsvēra Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Covid-19 nav iemesls, lai kaut ko nedarītu

Valsts kontrole veselības nozarē veikusi virkni revīziju - gan par mediķu atalgojuma pamatotību, gan par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, gan Ārstniecības riska fonda darbību, taču par vienu no skaļākajām pārbaudēm var uzskatīt e-veselības sistēmas ieviešanu. “Jau 2015. gadā Valsts kontrole pabeidza revīziju par digitalizāciju veselības jomā.

Brīdī, kad notika revīzija, e-veselībā bija ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens no plānotajiem pakalpojumiem nebija pieejams,”

stāsta Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa. Valsts kontroles pārmetumi bija veltīti šā projekta vadībā pieļautajām kļūdām, kopumā Veselības ministrijai par e-veselību tika izteikti 17 ieteikumi.

Valsts kontroles eksperti atzīst, ka šo gadu laikā ieteikumu ieviešana tikusi pagarināta un pagarināta, bet rezultāti visu laiku izpalikuši. Pašlaik ir atlikuši vēl pieci ieteikumi, taču arī tie slēgti kā neieviesti, un kopumā revidenti secina, ka e-veselības ieviešana nav nodrošināta sākotnēji plānotajā apjomā. “Bija vairāki ieteikumi, un mēs gaidījām, ka tos ieviesīs, bet diemžēl arī tie nedarbojas, piemēram, e-pieraksts,” stāsta Maija Āboliņa. No Veselības ministrijas izskanējusi informācija, ka e-veselības tehniskie risinājumi ir morāli un tehniski novecojuši, tāpēc šo projektu nevar turpināt un būtībā ir jāuzsāk pilnīgi jaunas e-veselības sistēmas ieviešana. Jāatgādina, ka e-veselības projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, taču pašlaik šo fondu finansētie projekti ir pārtraukti, kas liecina, ka e-veselība pašreizējā veidolā netiks turpināta. “Valsts kontroles ieskatā nav racionāli šo sistēmu turpmāk pieskatīt un uzstāt uz neizdarīto, aicinot labot kļūdas, tāpēc Valsts kontrole neturpinās to pārraudzīt un kontrolēt revīzijas ieteikumu ieviešanu,” atzina Maija Āboliņa.

Kopumā runājot par visām revīzijām veselības jomā, revidenti uzsvēra, ka Valsts kontrole nepieņem atrunas un argumentus, ka kāds no darbiem nav paveikts vai ieteikums nav izpildīts Covid-19 uzliktās slodzes dēļ. Tas nav arguments, lai kaut ko nedarītu. Diemžēl par daudziem neieviestiem ieteikumiem Valsts kontrole nesaskata nekādus objektīvus pamatojumus. Vienkārši nenotiek nekāda virzība.

E-veselība pārdzīvojusi pandēmiju

Pašlaik e-veselībā tāpat kā pašos tās pirmsākumos darbojas elektroniskās receptes, kā arī darbnespējas lapas. Tas, pēc Veselības ministrijas valsts sekretāres Indras Dreikas domām, ir apliecinājums, ka e-veselība darbojas un ir pārdzīvojusi Covid-19 pandēmiju. “E-veselības projekts nebija veiksmīgākais, taču bez tā nebūtu sanācis pārdzīvot Covid-19 pandēmiju, jo platformā ir gan darbnespējas lapas, gan elektroniskās receptes, kas bija neaizvietojami palīgi,” saka Indra Dreika.

Viņa gan godīgi atzīst, ka pašlaik Veselības ministrijai nepietiek ne spēka, ne spēju, ne finansējuma, ne prasmju profesionāli iet uz priekšu ar digitalizācijas lietām veselības aprūpē. Pašlaik tiekot domāts, kā to stiprināt un virzīties uz priekšu. Zināms, ka e-veselībā esošo e-recepti un e-darbnespējas lapu varēs izmantot, kamēr vien nebūs radīta jauna sistēma.

Cik e-veselība izmaksā?

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Reinis Znotiņš interesējas, cik kopumā vispār e-veselība izmaksājusi, jo Valsts kontrole min, ka 2015. gadā tie bijuši 14,5 miljoni eiro, bet papildus e-veselībā ieguldīti vēl līdzekļi. Nacionālais veselības dienests min, ka tikai pērn vien tie bijuši vēl desmit miljoni eiro. Precīzus skaitļus šobrīd nevar nesaukt arī Veselības ministrija.

Nacionālā veselības dienesta informācijas tehnoloģiju koordinators Edgars Goba, atbildot uz jautājumiem par neieviestajiem projektiem, atzina, ka nav izdevies īstenot auditācijas pieraksta veidošanu un nav ieviesta iespēja pacientiem liegt piekļuvi saviem datiem. Auditācijas pieraksti veidojas, taču sistēmā ir kļūdas, tādēļ dienests cenšas tās labot. Konkrēts cilvēks var uzzināt informāciju, kas viņa datus skatījies e-veselībā, tikai nosūtot pieteikumu dienestam.

Tāpat problēmas ir ar aizliegumu izpētīt pacienta datus, to var izdarīt kopumā, bet nevar izvēlēties, kam tieši liegt un kam atļaut. “Tā ieviešana ir aizkavējusies, jo sākotnēji veidotā e-veselība šādu funkcionalitāti nebija paredzējusi. Rezultātā, lai to pabeigtu, ir jāveic diezgan lieli uzlabojumi sistēmā, un tam ir nepieciešams finansējums,” atzina Edgars Goba. Speciālists atzina, ka pilnīga atteikšanās no esošās e-veselības sistēmas nav iespējama, jo e-darbnespējas lapas, e-receptes, pieteikšanos vakcinācijas procesam un Covid-19 sertifikātu pieejamību neviens neizslēgs un tas darbosies līdz jaunās sistēmas darbības uzsākšanai.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.