Valsts kontrole atklājusi nepilnības arī Labklājības ministrijas saimniecībā, aprēķinot un izmaksājot Covid-19 piemaksas sociālās aprūpes centru darbiniekiem.
Turklāt lielākajā daļā pašvaldību sociālās aprūpes centru darbiniekiem piemaksas joprojām aprēķina mazākā apmērā, nekā to paredz likumi un vadlīnijas, kā rezultātā nav nodrošināta vienlīdzīga attieksme: veicot darba pienākumus ar tādu pašu risku, viņiem piemaksas izmaksā mazākā apmērā nekā valsts sociālās aprūpes centros.
Valsts kontrole, veicot revīzijas par finansējuma izlietošanu Covid-19 krīzes pārvarēšanai, secinājusi, ka kopumā nauda izlietota bez būtiskiem pārkāpumiem, tomēr gandrīz visās nozarēs atklātas nepilnības. Tādas konstatētas arī labklājības nozarē. Valsts kontrole atklājusi, ka aprūpes personālam sociālās aprūpes centros ir nevienlīdzīgas piemaksas.
Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa pastāstīja, ka revīzijā
konstatētas nepilnības, aprēķinot piemaksas personām, kas iesaistītas ar Covid-19 inficētu personu un to kontaktpersonu aprūpē valsts un pašvaldību finansētajos sociālās aprūpes centros.
Līdz 2021. gada oktobrim piemaksas netika aprēķinātas atbilstoši likumiem un Labklājības ministrijas izstrādātajām vadlīnijām, kā rezultātā nodarbinātie tās nesaņēma tādā apmērā, kādā bija piešķirts finansējums. Valsts kontrole jau 2021. gada rudenī par to informēja Labklājības ministriju, un attiecīgi pēc Labklājības ministrijas aicinājuma valsts sociālās aprūpes centri un daļa pārējo sociālo pakalpojumu sniedzēju veica pārrēķinu un kompensēja darbiniekiem neizmaksāto starpību. Piemēram, trīs valsts sociālās aprūpes centri, kuri piemaksas nebija aprēķinājuši pareizi, darbiniekiem kompensēja neizmaksāto starpību 150 436 eiro apmērā.
Savukārt lielākajā daļā pašvaldību sociālās aprūpes centru darbiniekiem piemaksas joprojām aprēķina mazākā apmērā, nekā to paredz likumi un vadlīnijas, secinājusi Valsts kontrole. “Tā rezultātā nav nodrošināta vienlīdzīga attieksme, jo, veicot darba pienākumus ar tādu pašu risku, viņiem piemaksas tika izmaksātas mazākā apmērā nekā valsts sociālās aprūpes centros un Labklājības ministrijas līgumorganizācijās nodarbinātajiem,” norāda Maija Āboliņa.
Pie līdzīgiem secinājumiem Valsts kontrole nonākusi, veicot pārbaudes arī par to, vai 2021. gadā piešķirtais finansējums prioritārajiem pasākumiem, kas vērsti uz mēnešalgu palielināšanu valsts sociālās aprūpes centros nodarbinātajiem, izlietots atbilstoši piešķiršanas mērķim. Proti, mēnešalgas palielinātas tikai tiem darbiniekiem, kuri tieši iesaistīti sociālās aprūpes un rehabilitācijas procesā, kā arī darbiniekiem, kuru mēnešalgas bija jāpalielina saistībā ar izmaiņām valstī noteiktajā minimālajā mēneša darba algā. Savukārt daļai atbalsta un administratīvā personāla, kā arī daļai ārstniecības personāla mēnešalgas nav palielinātas plānotajā apmērā. “Šī ir paradoksāla situācija, jo cilvēkresursu trūkums sociālās aprūpes centros ir ilgstoša, sistēmiska problēma, arī atalgojuma dēļ, taču pieejamais finansējums situācijas risināšanai apzināti netiek izmantots,” norāda Maija Āboliņa.
Revīzijā konstatēts, ka labklājības nozarē ir problēmas ne tikai finansējuma izlietojumā, bet arī pieprasījumā. Finansējums pieprasīts par 5,2 procentiem mazāk nekā nepieciešams, līdz ar to ne visām amatu kategorijām mēnešalga palielināta kā plānots. No piešķirtajiem 8,8 miljoniem eiro mēnešalgu palielināšanai izlietoti 84 procenti.
