Strādājošiem pensionāriem ļaus saņemt pabalstu

SENIORI, kuri saņem pabalstu pensijas vietā, turpmāk to nezaudēs, ja sāks vecumdienās strādāt. Dati liecina, ka šādu cilvēku mēnesī ir ap trīsdesmit © Ģirts Ozoliņš/F64

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu varēs saņemt arī strādājošie seniori un pabalsta izmaksa netiks pārtraukta, ja pensionārs sāks strādāt, šādu lēmumu pieņēmusi valdība. Sociālā nodrošinājuma pabalstu parasti maksā pensionāram, kuram nav tiesību saņemt vecuma pensiju, lai gan ir sasniegts pensionēšanās vecums. Līdz šim seniors, kurš pensijas vietā saņēma pabalstu, strādājot zaudēja šo pabalstu.

Pabalstu maksā, ja nav darba stāža pensijai

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir personai, kura ir sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu noteikts, lai varētu saņemt vecuma pensiju, bet kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību. Šis pabalsts ir viens no regulāri izmaksājamiem valsts sociālo pabalstu veidiem, kas tiek finansēti no valsts pamatbudžeta un kuru apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām.

Valsts sociālie pabalsti ir valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, kuru saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Tie tiek finansēti no valsts pamatbudžeta, tas ir, no vispārējiem nodokļiem, un to apmērs ir atkarīgs no valsts finansiālajām iespējām. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu izmaksu nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Tātad līdz šim šos pabalstus piešķīra un izmaksāja cilvēkiem, kuriem nav citu ienākumu. Tomēr valdība grozījusi noteikumus, lai seniori, kuri saņem šo pabalstu, gadījumā, ja atrod algotu darbu, nezaudētu pabalstu.

Ļaus saņemt pabalstu un strādāt, kas iepriekš bija liegts

No 1. jūlija pensijas vecumu sasniegušajām personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksa netiks pārtraukta, ja šie cilvēki uzsāks darba attiecības. Labklājības ministrijā norāda, ka tas uzlabos šo senioru materiālo situāciju, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ilgtermiņā var radīt pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja vien viņi paši vēlas un saskata tajā iespēju uzlabot savu materiālo situāciju.

Valdības pieņemtās izmaiņas nozīmē, ka nodarbinātības fakts vairs nebūs iemesls, lai personai pensijas vecumā tiktu pārtraukta valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksa, ja tā strādā un gūst ienākumus no algota darba. Pašlaik Ministru kabineta noteikumi nosaka: ja persona uzsākusi darba attiecības, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksu pārtrauc ar darba attiecību uzsākšanas dienu.

Strādās un sakrās valsts pensijai

Labklājības ministrijā pastāstīja, ka šie grozījumi radīs tiešu pozitīvu ietekmi uz personām pensijas vecumā, kurām pabalsta izmaksa līdz šim tiek pārtraukta, jo persona ir nodarbināta. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati rāda, ka vidēji 30 personas pensijas vecumā mēnesī pabalstu nesaņem, jo atrodas darba attiecībās.

“Jāņem vērā, ka personām pensijas vecumā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir tad, ja personai nav nepieciešamā apdrošināšanas stāža, lai varētu saņemt vecuma pensiju vismaz minimālajā apmērā - tātad nav vismaz 15 gadu apdrošināšanas stāža,”

skaidro Labklājības ministrijas speciālisti.

Tajā pašā laikā ir situācijas, kad personai līdz nepieciešamajam minimālajam apdrošināšanas stāžam vecuma pensijas saņemšanai pietrūkst vien pāris mēnešu vai pāris gadu, un šādas normas atcelšana, kas liedz sociālā nodrošinājuma pabalstu saņemt kopā ar darba algu, var sekmēt šādu personu iesaisti darba tirgū, nepieciešamā apdrošināšanas stāža uzkrāšanu un pāriešanu vecuma pensiju saņēmēju mērķa grupā.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.