Eksperts: finanšu kapacitāte ir, bet naudas veselības nozarei neatliek

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Valdības izdevumi veselībai Latvijā ir mazāki, nekā būtu gaidāms pie esošās fiskālās kapacitātes, uzsver Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs. Latvijas valdības izdevumi no iekšzemes kopprodukta ir tuvu citu attīstīto valstu izdevumiem, bet tēriņi tieši veselības aprūpei ir būtiski zemāki nekā citām valstīm.

Eksperts uzsver, ka, nefinansējot veselības aprūpi pietiekamā līmenī, mēs zaudējam savus iedzīvotājus, kas ir ne tikai traģēdijai ģimenēm, bet visai valstij. Par svarīgākajām veselības aprūpes nozares prioritātēm pacientu organizāciju tīkla “Sustento” diskusijā runāja eksperti un politiķi, iezīmējot arī savu politisko nostāju pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām.

Ko spēj citas valstis, bet Latvijā pagaidām - nē

“Latvijā ir augsta novēršamā mirstība, un tā ir ne tikai traģēdija ģimenei, bet arī valstij kopumā, jo mēs zaudējam cilvēkus, kuri būtu varējuši dzīvot un strādāt,” diskusijā par pieejamību veselības aprūpei sacīja Pasaules veselības organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Uldis Mitenbergs (attēlā). Hroniski nepietiekams veselības aprūpes pakalpojumu finansējums veicina augstu novēršamo mirstību Latvijā. “Valdības izdevumi veselībai Latvijā ir mazāki, nekā būtu gaidāms pie esošās fiskālās kapacitātes,” turpina eksperts. “Fiskālā kapacitāte ir tas, cik lieli ir valdības tēriņi no iekšzemes kopprodukta visiem izdevumiem, un tie ir tuvu 40 procentiem.

Latvija šajā ziņā ir tuvu citām attīstītajām valstīm, piemēram, Igaunijai. Bet atšķirība ir tā, cik valsts atvēlē tieši veselības aprūpei. Virkne valstu spēj atvēlēt vairāk naudas veselības nozarei, bet Latvija nespēj. Un tas ir jautājums par to, cik liela prioritāte ir veselības nozare.”

Veselības izdevumu īpatsvars valsts budžetā Latvijā ir viens no zemākajiem starp Eiropas valstīm ar augstu ienākumu līmeni. Vēsturiski veselības nozares prioritāte ir bijusi zema un svārstīga - tie ir astoņi līdz desmit procenti no valdības izdevumiem, salīdzinājumam eksperti min Vāciju, kur veselības nozarei ir augsta un pieaugoša prioritāte, bet, ja Vācija šķiet par bagātu un nesalīdzināmu, tad ir vēl viens labs piemērs - Igaunija. Minimālais apjoms, ko rekomendē PVO kā valdības finansējumu veselības nozarei, lai tā spētu normāli funkcionēt, ir 12 procenti no valdības izdevumiem, savukārt no iekšzemes kopprodukta tie būtu ap sešiem procentiem.

Šajā negatīvajā ziņā par augstajiem novēršamas mirstības rādītājiem tomēr ir rodama pozitīva vēsts, uzsver Uldis Mitenbergs, jo šī mirstība ir novēršama un tā satur lielu potenciālu veselības rādītāju uzlabošanā, atvēlot veselības nozarei vairāk finansējuma. Tas ir jautājums par veselību kā prioritāti, kas ir politiska izvēle.

Kovids piespieda veselības nozari finansēt

Valdība reaģēja uz Covid-19 pandēmiju, piešķirot papildu līdzekļus veselībai, tāpēc Latvijas budžeta izdevumi veselības nozarei sasniedz pat 14 procentus no valdības budžeta izdevumiem. “Taču, ja uzmanīgi apskatāmies datus un atskaitām Covid-19 pandēmijai atvēlētos līdzekļus, tad atkal atgriežamies pie desmit procentiem,” veselības nozares rādītājus izanalizējis Uldis Mitenbergs. “Vidēja budžeta termiņā mēs redzam veselības nozares kā prioritātes samazināšanos, jo budžeta prognozē nav ņemta vērā jaunā realitāte, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija. Mēs neņemam vērā garā Covid-19 ietekmi, mēs neņemam vērā to, ar kādām garīgās veselības problēmām ilgstoši saskaras iedzīvotāji, mēs neņemam vērā sekas, ar kurām saskarsimies citu veselības problēmu dēl, kuras ir uzkrājušās un nav risinātas pandēmijas laikā.”

VIEDOKLIS. Politiķiem jāsāk ar galveno dokumentu izpēti veselības jomā, kur ir norādīti visi problēmjautājumi, kuri jārisina, uzsvēra Latvijas pacientu organizācijas tīkla vadītāja Baiba Ziemele (otrā no kreisās) un organizācijas “Sustento” vadītāja Gunta Anča (pirmā no labās) / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Pēc eksperta domām, turpmākais uzdevums ir stiprināt veselības aprūpes sistēmu, lai nākotnē būtu noturīgāki pret krīzēm, un to ir iespējams panākt arī ar augstāku valsts ieguldījumu līmeni veselības nozarē.

Valdības vietā maksā pacienti

Ja valdība atvēlē relatīvi maz līdzekļu veselības aprūpes pakalpojumiem, tad kādam par to ir jāmaksā, un tas nozīmē augstus personīgos līdzekļus, ko cilvēki iegulda veselības aprūpē. “Jo zemāki valsts izdevumi veselības aprūpei, jo augstāki mūsu personīgie izdevumi,” skaidro U. Mitenbergs. Personīgajiem izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 15 procentus, taču Latvijā tie ir ap 40 procentiem. Finansiālās grūtības apmaksāt ārstēšanos un medikamentus palielina nabadzību un ietekmē veselības stāvokli. Šo rādītāju dēļ Latvija atkal ir Eiropas Savienības valstu lejasdaļā. Piemēram, pēc šāda rādītāja kā neapmierināta vajadzība pēc veselības aprūpes augstu izmaksu, attāluma vai gaidīšanas laika dēļ Latvija ir otrajā sliktākajā pozīcijā Eiropas Savienībā, īpaši ja runā par nabadzīgākajiem iedzīvotājiem.

Pēc PVO datiem, vislielākie maksājumi Latvijas iedzīvotājiem ir par medikamentiem, un tas ir saistīts ar nepietiekamu medikamentu kompensācijas apmēru. Kopumā Pasaules veselības organizācija secina, ka Latvijas iedzīvotāji ir slikti aizsargāti slimības gadījumā, īpaši sociālās riska grupas. Pasaules veselības organizācijas uzdevums ir atbalstīt Veselības ministriju dialogā ar valdību, lai valdības ieguldījums veselības aprūpē tiktu nodrošināts augstākā līmenī.

Politiķiem jāizlasa dokumenti

Latvijas pacientu organizācijas tīkla vadītāja Baiba Ziemele uzsvēra, ka politiķiem vispirms ir jāizlasa Sabiedrības veselības pamatnostādnes, kur ir apkopotas visas galvenās lietas, kas saistītas ar mērķiem veselības aprūpē. “Pacientu biedrības to vien tik dara kā katru dienu meklē atbildes un risinājumu problēmām veselības nozarē,” sacīja Baiba Ziemele, uzsverot, ka politiķiem ir jāpieņem lēmumi, piesaistot pacientus, jo “pazīt vienu pacientu vēl nenozīmē zināt, kas katrai pacientu grupai ir nepieciešams”. Svarīgākais uzdevums tuvākajai nākotnei ir rūpēties par veselības aprūpes pieejamību visiem iedzīvotājiem.

ATBILDĪBA. Pacientu organizācijas aicināja politiķus, no kuriem daži veselības nozari pat ir vadījuši jau iepriekš, sniegt skaidras un konkrētas atbildes par nozares nākotni / Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Par Sabiedrības veselības pamatnostādņu nozīmi runā visi. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktors Valters Bolevics atgādināja, ka šīs pamatnostādnes paredz nodrošināt veselības nozares finansējumu sešu procentu apmērā no IKP. “Jebkura nākamā sasaukuma Saeimas fokuss neizbēgami būs uz veselības aprūpes sistēmu, jo pašlaik apturēt to, kas ir iesākts, būtu nepareizi, un ir pieņemta virkne dokumentu, kas neļaus to darīt,” sacīja V. Bolevics. Runājot par izdevumiem medikamentu kompensācijai, viņš atzina, ka vidējo ES līmeni būtu iespējams sasniegt apmēram četru gadu laikā, ja gadā jaunu medikamentu iekļaušanai sarakstā atvēlētu ap 40 miljoniem eiro.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.