Veselības ministrija beidzot nākusi klajā ar ziņojumu, kā samazināt Latvijas iedzīvotāju maksājumus par zālēm. Viens no priekšlikumiem ir pievienotās vērtības nodokļa samazināšana no līdzšinējiem 12 procentiem uz pieciem.
Veselības ministrija arī rosina noteikt maksimāli pieļaujamo pacienta līdzmaksājuma summu par kompensējamajām zālēm kalendārā gada laikā, virs kuras turpmāk pacienta līdzmaksājums nebūtu jāveic.
Pacientu tiešie maksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. To uzsvērusi arī Veselības ministrija, kas sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai konceptuālo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.
Ziņojumā, kas nodots sabiedriskajai apspriešanai, minēts, ka Latvijas salīdzinoši lielākie izdevumi par zālēm saistīti ar pārmērīgi lieliem pacientu tiešajiem tēriņiem par bezrecepšu medikamentiem, jo realitātē par recepšu zālēm (uz vienu iedzīvotāju) valsts iztērē nedaudz mazāk nekā Igaunija (dati par Lietuvu nav pieejami). Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāji sedz ievērojami lielāku recepšu zāļu cenas daļu no savas kabatas.
Pēdējo gadu laikā pacientu personīgie maksājumi par zālēm ir strauji auguši, un 2018. gadā tie bija aptuveni vienlīdzīgi sadalīti starp recepšu un bezrecepšu zālēm. Laika posmā no 2013. līdz 2018. gadam pacientu personīgie maksājumi par bezrecepšu zālēm gandrīz dubultojušies (tie pieauga no 39 eiro līdz 75 eiro uz vienu iedzīvotāju). Pacienta personīgie maksājumi par recepšu zālēm šajā periodā ir palielinājušies no 56 eiro uz 70 eiro uz vienu iedzīvotāju. No 2013. līdz 2015. gadam privāto izdevumu daļa par recepšu zālēm pieauga, bet vēlāk samazinājās līdz joprojām ievērojamiem 43% no kopējiem izdevumiem. Veselības ministrija pamatojas uz mājsaimniecību budžetu apsekojumu, kura dati liecina par to, ka
personīgie maksājumi par zāļu iegādi Latvijas iedzīvotājiem veido vienu no lielākajām mājsaimniecību izdevumu veselības aprūpes izdevumu daļām, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, un tie katru gadu pieaug.
Turklāt šo izdevumu īpatsvars personīgajos maksājumos ir augstāks mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem.
Veselības ministrija ziņojumā piedāvā vairākus variantus, kā samazināt iedzīvotāju tēriņus zālēm. Viens no priekšlikumiem ir pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana no līdzšinējiem 12 procentiem līdz pieciem procentiem, tā samazinot zāļu cenu, par kādu tās iegādājas iedzīvotāji. “Latvijas veselības sistēmā ļoti liela nozīme ir personīgajiem maksājumiem no “iedzīvotāju kabatas”, un pacientu tiešie maksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju zāļu lietošanas paradumus un veselības stāvokli,” par situāciju Latvijā izteicies veselības ministrs Daniels Pavļuts. Viņaprāt, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana zāļu cenas padarītu pieejamākas pacientiem. Šo priekšlikumu Veselības ministrija virza tālākai apspriešanai, arī ņemot vērā rudeni un cenu pieaugumu. “Inflācijai strauji pieaugot, sociāli neaizsargātāko grupu spēja iegādāties zāles samazināsies vēl vairāk, un mums ir jādomā par to, kā pasargāsim savu iedzīvotāju veselību,” saka veselības ministrs.
Ziņojums paredz ne tikai nodokļa samazinājumu, bet kopumā piecus veidus, kā samazināt pacientu maksājumus par medikamentiem. Starp šiem priekšlikumiem ir arī ierosme noteikt lieltirgotavas pieļaujamo piecenojumu nevis procentuāli no ražotāja cenas, bet fiksētā līmenī, piemēram, zālēm virs 200 eiro lieltirgotavas piecenojums nedrīkstētu pārsniegt sešus eiro - tāpat, kā tas ir noteikts Lietuvā un Igaunijā. Veselības ministrija arī piedāvā noteikt maksimāli pieļaujamo kopējo pacienta līdzmaksājuma summu par kompensējamajām zālēm kalendārā gada laikā - 250 eiro, virs kuras turpmāk pacienta līdzmaksājums nebūtu jāveic.
Ziņojumā minēts, ka būtu nepieciešams pārskatīt zāļu cenu veidošanās principus, samazinot zāļu gala cenas pacientiem. To būtu iespējams panākt, nosakot, ka medikamenta cena kompensējamo zāļu sistēmā un ārpus tās ir vienāda un tiek veikts šīs cenas salīdzinājums ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tāpat Veselības ministrija virza priekšlikumu ieviest zāļu vispārīgā nosaukuma izrakstīšanas principu receptēs arī nekompensējamām recepšu zālēm. Pašlaik šāda kārtība ir spēkā kompensējamām zālēm.
Lai uzlabotu zāļu pieejamību, Veselības ministrija arī piedāvā attīstīt valsts kompensējamo medikamentu un medicīnas ierīču sistēmu hroniskajiem pacientiem, pilnībā vai daļēji apmaksājot jaunas zāles un medicīniskās ierīces. Tādā veidā ministrija plānot uzlabot zāļu finansiālo pieejamību pacientiem, kas vajadzīgs, lai sasniegtu Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam izvirzītos sabiedrības veselības mērķus.
Veselības ministrija arī turpinās veicināt sabiedrības izpratni par racionālu zāļu un uztura bagātinātāju lietošanu, kā arī stiprinās farmaceita lomu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, tostarp veicinot farmaceita profesijas neatkarību un neitralitāti profesionālo uzdevumu izpildē.
Veselības ministrijas ziņojums satur arī pašsaprotamas lietas veselības jomas ekspertiem, kuras būtu svarīgi nodot arī politiķiem un lēmumu pieņēmējiem, piemēram, par to, ka zāļu pieejamība ir būtiska iedzīvotāju veselības uzlabošanai. Zāļu lietošana būtiski uzlabo sabiedrības veselības rādītājus - samazina priekšlaicīgu mirstību, pagarina dzīvildzi un uzlabo dzīves kvalitāti.
DATI
Pacientu personīgie maksājumi par zālēm Latvijā
Bezrecepšu zāles 75,4 eiro
Recepšu zāles 70,1 eiro
Pacientu personīgo maksājumu daļa par recepšu zālēm 43%
Avots: Veselības ministrijas ziņojums
