Saeima piekrīt agrākai pensiju indeksācijai, par trīspadsmito pensiju – skeptiski

SENIORI ar bažām gaida rudeni, jo pensiju indeksācija noteikti būs mēnesi agrāk, taču vai tas palīdzēs nosegt visus maksājumus un iegādāties dzīvei nepieciešamo? © Gints Ivuškāns/F64

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalsta pensiju likuma grozījumus, lai valsts pensijas indeksētu mēnesi agrāk. Tas ļaus palielināto pensiju saņemt vienu mēnesi agrāk, tomēr, tā kā ikgadējais pensijas pielikums indeksācijas rezultātā vidēji ir ap 15 līdz 20 eiro, šī brīža cenu kāpuma apstākļos to nevar uzskatīt par būtisku soli senioru atbalstam.

Pensionāru federācija atbalsta pensiju indeksāciju divreiz gadā, savukārt Saeimas opozīcija piedāvā pensiju saņēmējiem šogad izmaksāt tā saukto trīspadsmito pensiju.

Saeima piekrīt valdībai

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstījusi valdības ieceri pensijas šogad indeksēt mēnesi agrāk - jau 1. septembrī. Šādu izmaiņu mērķis ir inflācijas un energoresursu cenu paaugstināšanās dēļ kompensēt pensionāriem arvien pieaugošās izmaksas. Pensiju likuma grozījumi jāapstiprina arī parlamentam.

Lai varētu atbalstīt valsts pensiju saņēmējus pirms 1. oktobra, likumprojekts paredz 2022. gadā valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, un piemaksas pie pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, apmēru pārskatīt 1. septembrī, ievērojot pensiju likumā jau noteiktos valsts pensiju indeksācijas nosacījumus.

Ņemot vērā līdz šim piemēroto vispārējo kārtību, 2022. gadā valsts pensiju indeksācijā 1. septembrī izmantos indeksu, ko veidos: faktiskais patēriņa cenu indekss par laikposmu no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. jūlijam un daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas (kas ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas) reālā pieauguma procentiem. “Neatkarīgā” jau rakstīja, ka indeksi, ko piemēros pensijām, būs zināmi šāgada augustā.

Pensionāru federācija: pirms vēlēšanām nevajag sasteigt

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, uzskaitē pašlaik ir 534 000 pensiju saņēmēju, no tiem lielākā daļa ir vecuma pensiju saņēmēji - 430 000, invaliditātes pensiju saņēmēju ir 75 300, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēju - 15 500, izdienas pensiju saņēmēju - 11 000, bet atlīdzību saņēmēju bija 14 000. Aizsardzības ministrijas uzskaitē vēl ir ap 2000 izdienas pensiju saņēmēju. Visas šīs pensijas tiek indeksētas. Indeksē arī piemaksas pie pensijām.

Pensionāru viedokli Saeimas komisijā pārstāvēja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājas vietniece Dzintra Žilde. Viņa norādīja, ka pensionāri atbalsta indeksācijas veikšanu mēnesi agrāk, tomēr Pensionāru federācija kopumā atbalsta priekšlikumu, kas arī izskanējis no atsevišķiem politiķiem - lai indeksācija notiktu divreiz gadā.

“Pensiju likuma grozījumi būtu jāapspriež iedziļinoties, un nebūtu pareizi, ja steidzamības kārtā pašlaik mēģinātu lemt par visu to, kas nav paspēts četru gadu laikā, kamēr darbojas šī Saeima,”

sacīja Dzintra Žilde. Aktuāli jautājumi ir bāzes pensija, kompensācijas un citi, bet vismaz par indeksāciju tagad ir skaidrs, ka tā notiks mēnesi agrāk.

Pensiju likuma grozījumi par indeksāciju gan būs lemjami steidzamības kārtā, jo, lai mainītu kārtību, kādā indeksējama pensija, ir jāparedz laiks sagatavoties, tāpēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai jau laikus jāzina indeksācijas nosacījumi. Pensiju likuma grozījumus varētu skatīt jau šonedēļ, 9. jūnijā.

Piedāvā trīspadsmito pensiju

Priekšlikums par trīspadsmitās pensijas izmaksu senioriem, lai kompensētu straujo inflāciju, izskanējis no dažādiem politiskajiem spēkiem, un pat labklājības ministrs Gatis Eglītis publiski ir izteicies atbalstoši, tomēr līdz šiem neviens konkrētu priekšlikumu Saeimā nebija iesniedzis. Saeimas opozīcijas partija “Saskaņa” tagad iesniegusi priekšlikumu pensiju likuma izmaiņām, piedāvājot šogad izmaksāt 13. pensiju.

Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs norādīja, ka prognozes nav iepriecinošas, jo 2022. gada rudens un ziemas mēneši būs īpaši smagi visiem, bet īpaši personām, kuras ir atkarīgas no valsts sniegtā atbalsta, tāpēc pensiju saņēmējiem ir nepieciešams kompensēt straujo inflāciju ar īpašu atbalstu 2022. gada decembrī, piešķirot tā dēvēto 13. pensiju. “Tas būtu jauns valsts atbalsta veids inflācijas kompensēšanai valsts vecuma pensiju saņēmējiem, neņemot vērā piemaksu pie pensijas par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, invaliditātes pensiju saņēmējiem un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem,” skaidroja Andrejs Klementjevs.

Pensiju likuma grozījumi paredz, ka 2022. gada decembrī tiktu izmaksāts vienreizējs atbalsts inflācijas kompensēšanai.

Atbalstu paredzēts izmaksāt mērķēti, īpaši atbalstot mazo pensiju saņēmējus - pilnā piešķirtās pensijas apmērā personām, kuru pensijas apmērs nepārsniedz 500 eiro,

personām, kuru pensijas apmērs ir no 500 līdz 1000 eiro, izmaksā atbalstu 75 procentu apmērā no piešķirtās pensijas, personām, kuru pensijas apmērs pārsniedz 1000 eiro, atbalstu izmaksā 25 procentu apmērā no piešķirtās pensijas.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.