Deputāti: finansējums vēža pacientu ārstēšanai nav tēriņi, bet investīcija cilvēku dzīvē

VIEDOKLIS. Papildu finansējums onkoloģijā nav tēriņi, tā ir investīcija cilvēku dzīvībā, uzskata Saeimas  deputātu grupas onkoloģijas pacientu atbalstam vadītāja Evita Zālīte-Grosa © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Pat ja onkoloģijas plāns saņemtu pilnībā visu nepieciešamo finansējumu, tas nenozīmē, ka uzreiz atrisinātos visas problēmjomas vēža skrīningā, slimības diagnostikā un pacientu ārstēšanā, Saeimas deputātu grupas onkoloģijas pacientu atbalstam sanāksmē uzsvēra Rīgas Austrumu slimnīcas Zinātniskās daļas vadītājs, profesors Mārcis Leja. Latvijai nopietni jāstrādā pie Eiropai atbilstošu kritēriju ieviešanas, piemēram, vēža skrīningā un datu apkopošanā.

Saeimas deputātu grupa onkoloģijas pacientu atbalstam savā pēdējā sēdē šajā parlamenta sasaukumā izvērtēja finansējuma sadalījumu vēža ārstēšanai, kas novirzīts no tabakas akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Šis finansējums ļāvis simtiem pacientu nodrošināt inovatīvas terapijas nodrošināšanu. Deputāti gan vienlaikus norādīja, ka jāturpina darbs pie Vēža reģistra un jāpanāk, lai beidzot valdībā tiktu apstiprināts onkoplāns.

Kādi ir panākumi?

Saeimas deputātu grupas onkoloģijas pacientu atbalstam vadītāja Evita Zālīte-Grosa atzina: lai nav sajūtas par lielām uzvarām, deputāti ir gājuši maziem solīšiem noteikta mērķa virzienā, lai veidotu sapratni, ka svarīga ikviena cilvēka dzīve, un pēc iespējas kvalitatīvāka. Deputāte arī sacīja, ka šajā laikā grupa centusies nostiprināt pārliecību, ka papildu finansējums onkoloģijā nav tēriņi, bet tā ir investīcija cilvēku dzīvībās.

Onkoloģijas pacientu organizācijas uzskata, ka ir izdevies paturēt uzmanības lokā vēža pacientu intereses un šīs grupas ietvaros uzdot un risināt dažādus problēmjautājumus. Viens no tiem ir nepietiekamais finansējums vēža ārstēšanai. Šādos apstākļos tieši pēc Saeimas deputātu iniciatīvas onkoloģijai novirzīti tabakas akcīzes nodokļa ieņēmumi, kas kopā ar vēža ārstēšanai paredzētajiem papildu 20 miljoniem eiro devis iespēju vairāk pacientiem saņemt inovatīvas zāles.

“Arī ar onkoloģijas plānu esam pavirzījušies solīti uz priekšu, esam saņēmuši precizējumus no Finanšu ministrijas un pēc labojumiem iesniegsim plānu izskatīšanai Ministru kabinetā,” sacīja Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.

Neizdodas izlietot visu finansējumu

Nacionālais veselības dienests apkopojis informāciju, vai un kā izlietots finansējums no tabakas akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Dzemdes kakla skrīningam un inovatīvo medikamentu apmaksai piešķirtā nauda izlietota pilnībā. “Vislabāk gājis ar dzemdes kakla skrīningam paredzētā finansējuma apgūšanu - uzlaboto diagnostiku saņēma viss plānotais sieviešu skaits,” stāsta Nacionālā veselības dienesta speciāliste Jūlija Varopajeva.

Uzlabotās skrīninga metodes ieviešanai tika piešķirti 245 547 eiro, un viss finansējums ir izlietots atbilstoši plānotajam, nodrošinot modernu izmeklējumu vairāk nekā 18 000 sievietēm.

Savukārt vīriešu skrīningam, proti, prostatas vēža skrīningam, kurā nosaka prostatas specifisko antigēnu, pēc speciālistes teiktā, “nav veicies tik labi”. Šim mērķim tika piešķirti 109 390 eiro, lai izmeklējumus veiktu vismaz 20 000 vīriešu, tomēr realitātē sasniegta tikai piektā daļa pacientu un izlietoti vien 25 procenti no piešķirtā finansējuma. J. Varopajeva stāsta, ka naudu neizlietoja saistībā ar datu ievadīšanas kvalitātes problēmām, jo ne visi ģimenes ārsti atbilstoši uzrādīja diagnozi, kāpēc veicams skrīnings. “Ārstiem nebija izpratnes, kad jānosūta pacients uz diagnostiku, jo viņam ir simptomi, un kad uz skrīningu,” skaidroja speciāliste. Tomēr šī situācija mainījusies, un jau ir redzams, ka pārbaudīto pacientu kļūst vairāk.

Līdzīgi Nacionālais veselības dienests skaidro to, kāpēc netika izlietots viss piešķirtais finansējums gēnu mutāciju noteikšanai plaušu vēža pacientiem (biomarķieru noteikšana pacientiem ar metastātisku nesīkšūnu plaušu vēzi). Piešķirtais finansējums šīm pārbaudēm bija 298 552 eiro, bet 2021. gadā izlietoti tikai 12 procenti naudas un veiktas vien 79 pārbaudes, lai gan bija plānots 558. “Finansējuma neapgūšana saistīta ne tikai ar jaunās tehnoloģijas apgūšanas grūtībām, bet arī ar speciālistu apmācību un iekārtu lietošanu, mācības sākām vien pagājušā gada septembrī, bet šogad jau redzam pozitīvu tendenci,” saka J. Varopajeva. “Šī gada plāns ir uzlabot skrīningus.”

Bez kritērijiem skrīningam nav labuma

Kritiskāks par skrīningiem bija profesors Mārcis Leja. Viņš sacīja: ja pat onkoloģijas plāns iegūtu finansējumu pilnā apmērā, kvalitatīvu skrīningu tas negarantētu, jo pastāv precīzi kritēriji, kuri jāievēro, lai skrīningu uzskatītu par veiksmīgu, bet

“Latvijā mēs 90 procentus diemžēl neievērojam, nespējam pat izsekot datiem”.

Piemēram, ir audzēji, kas attīstās starp pirmo un nākamo skrīningu, un ir noteikts, cik procentos gadījumu tas ir pieļaujams, bet Latvija nespējot ne to noteikt, ne arī reģistrēt. M. Leja arī uzskata, ka onkoplāna pieņemšana un realizācija uzreiz pie veiksmīga vēža skrīninga nenovestu, jo ir jāpiesaista starptautiskie eksperti, kuri varētu palīdzēt ieviest visas Eiropas rekomendācijas.

Bažas par skrīninga (kā arī vēža ārstēšanas) kvalitāti un datiem ir arī pacientu organizācijām. Par to Veselības ministrijas speciāliste Sanita Janka teica, ka ministrija pašlaik strādā pie metodiskās vadības, lai viss būtu veikts kvalitatīvi un par to tiktu paredzēts arī finansējums.

Vajadzīgi 99 miljoni eiro

Papildus piešķirtais finansējums no tabakas akcīzes ieņēmumiem ir novirzīts arī onkoloģijas ārstēšanai paredzēto inovatīvo medikamentu apmaksas deficīta daļējai segšanai. Pagājušajā gadā bija novērojams būtisks pacientu skaita pieaugums inovatīvajās terapijās - 2020. gadā 1370 pacientu, pērn - 3019. Tas noveda pie situācijas, ka deficīts vēža ārstēšanai ar inovatīvajām terapijām sasniedza 8,97 miljonus eiro. Nacionālā veselības dienesta speciāliste Zinta Rugāja prognozē, ka pacientu skaits, kurus ārstē ar inovatīviem un tieši mērķterapijas medikamentiem, pieaugs.

No tabakas akcīzes nodokļa 5,7 miljoni eiro 2021. gadā ir novirzīti inovatīvas terapijas apmaksai onkoloģijas pacientiem. 2021. gadā pacientu skaits, kas saņēma ārstēšanos ar inovatīviem medikamentiem, ir dubultojies, un jo vairāk pacientu saņem inovatīvo un mērķterapiju, jo veidojas arvien lielāks deficīts. Akcīzes nodokļa ieņēmumi novirzīti šī deficīta segšanai. 2021. gadā par finansējumu - 2,23 miljoni eiro - nodrošināta terapija 283 pacientiem. Šogad ārstēšana ir jāapmaksā pacientiem, kuri jau iepriekš saņēma terapiju, kā arī par akcīzes nodokļa ieņēmumiem pacientu skaitu varēja palielināt par 200. Šogad šim mērķim novirzīti vēl 3,5 miljoni eiro. Nākamgad vēža ārstēšanas medikamentiem nepieciešami papildus vismaz 99 miljoni eiro.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.