Pensiju likumu kāro grozīt daudzi

JĀAPSPRIEŽAS. Pensiju indeksācija šovasar ir karstākais pensionāru sarunu temats tūlīt pēc cenu kāpuma © Līva Simsone/F64

Pirms aiziešanas vasaras brīvdienās Saeima plānojusi pieņemt grozījumus pensiju likumā. Saeimai vispirms jāapstiprina plānotās izmaiņas saistībā ar pensiju indeksāciju, tomēr vairāki deputāti iesnieguši savus priekšlikumus – gan pensiju indeksācijas izmaiņām, gan par pensiju piemaksu atjaunošanu.

Pensiju likuma grozījumus Saeimā iesniedza Ministru kabinets, lai par mēnesi agrāk pārceltu šoruden plānoto pensiju indeksāciju. Likumprojektu Saeima atzinusi par steidzamu, un, visticamāk, šonedēļ likumprojekts tiks pieņemts.

Pensiju indeksāciju vēlas vēl agrāk

Ministru kabinets mainīja pensiju likumu, nosakot, ka 2022. gadā valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, pārskata 1. septembrī. Savukārt politiski represētajām personām, 1. grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensiju neatkarīgi no tās apmēra 2022. gadā pārskata 1. septembrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algu indeksu.

No parlamenta lēmuma atkarīgs, kad un kā šogad noritēs indeksācija. Vairāki Saeimas deputāti, kā jau tas bija gaidāms, iesnieguši savus priekšlikumus. Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) piedāvā valsts pensiju pārskatīt jau 1. augustā, tas ir, divus mēnešus pirms noteiktā termiņa.

Saeimas deputāti Jānis Krišāns un Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”) piedāvā indeksāciju organizēt atkarībā no tā, kāds ir vidējais patēriņa cenu līmenis laika periodā no iepriekšējā gada 1. augusta līdz kārtējā gada 31. janvārim. Ja tas nav lielāks par pieciem procentiem, tad pensiju pārskatītu vienu reizi gadā - 1. septembrī, savukārt, ja tas ir vienāds vai lielāks par pieciem procentiem, valsts pensijas pārskatītu divas reizes gadā - 1. aprīlī un 1. septembrī. Abi deputāti arī piedāvā mainīt aprēķinu pensiju indeksācijai, kas attiecas uz darba stāžu.

Ja seniora darba stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem, tad ņemt vērā 90 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma, savukārt, ja stāžs ir 45 gadi un vairāk - 100 procentus.

Pašlaik tie ir 70 un 80 procenti.

Pensiju indeksāciju noteikt vēl mēnesi agrāk, nekā piedāvājis Ministru kabinets, ierosinājis arī deputāts, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”). Viņš iesniedzis šādu priekšlikumu: valsts pensiju neatkarīgi no tās apmēra un piemaksu pie tās 2022. gadā pārskata 1. augustā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algu indeksu. Pārskatītās valsts pensijas vai tās daļas apmēra starpību par periodu no 1. augusta līdz 2022. gada 1. septembrim izmaksātu vienlaikus ar septembra mēneša vecuma pensiju.

Piedāvā senioriem arī pabalstu

Saeimas deputātiem ir priekšlikumi par vienreizēja vai ikmēneša pabalsta izmaksu senioriem. Valdība par šādu soli nav vienojusies. “Neatkarīgā” rakstīja, ka parlaments jau noraidīja ideju par tā sauktās trīspadsmitās pensijas izmaksu senioriem. Tagad deputāts Viktors Valainis arī piedāvā likuma pārejas noteikumus papildināt ar jaunu punktu, kas uzliktu Ministru kabinetam pienākumu līdz 1. augustam izstrādāt regulējumu, kas ļauj mazināt energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma radīto negatīvo ietekmi, izmaksājot vienreizēju pabalstu 200 eiro apmērā Latvijā dzīvojošai personai, kura laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim ir vecuma pensijas saņēmēja, tajā skaitā priekšlaicīgi un avansā piešķirtās pensijas saņēmēja, speciālās valsts pensijas, izdienas pensijas saņēmēja.

Savukārt deputāti Vitālijs Orlovs un Andrejs Klementjevs iesnieguši līdzīgu priekšlikumu - no 2022. gada 1. jūlija izmaksāt valsts atbalstu 210 eiro apmērā (35 eiro mēnesī) pārtikas, medikamentu, komunālo pakalpojumu sadārdzinājuma kompensēšanai.

Atcerējušies par piemaksām

Pensiju likuma grozījumiem iesniegts arī priekšlikums atjaunot pensiju piemaksu piešķiršanu un izmaksu. Pašlaik pensiju likumā ir noteikts, ka pensiju piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam piešķir un izmaksā pensionāriem, kuri devušies pensijā līdz 2011. gada 31. decembrim. Deputāti iesnieguši priekšlikumu šo normu no likuma svītrot, to pamatojot ar diskrimināciju pret senioriem pēc dzimšanas datuma.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.