Veselības ministrija nākusi klajā ar pozitīvu ziņu – kopš ieviesta jauna zāļu izrakstīšanas kārtība, kad receptēs norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, pacientu līdzmaksājumi samazinājušies pat par piektdaļu.
Tajā pašā laikā pacientu tiešie maksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā joprojām ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, un tas apliecina nepieciešamību īstenot vēl arī citus pasākumus, ne tikai mainīt ierakstus receptēs.
Kopš 2020. gada Latvijā ir spēkā jauna kārtība valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanā, un nepilnu divu gadu laikā iedzīvotājiem samazinājies personīgo līdzmaksājumu apjoms, ļaujot ietaupīt aptuveni 12 miljonus eiro, “Neatkarīgajai” norāda Veselības ministrijā.
Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka kopš kārtības, kad ārsts zāļu receptē norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, un aptiekas no vienādas iedarbības zālēm izsniedz kompensējamās zāles ar zemāko cenu, kopējais pacientu līdzmaksājums vidēji par vienu recepti samazinājies par 23 procentiem. Savukārt vidējais papildus veiktais maksājums par vienu recepti, iegādājoties dārgākas līdzvērtīgas efektivitātes zāles, samazinājās par 46 procentiem (tas norāda, ka daļa pacientu tomēr izvēlas iegādāties arī dārgākas zāles, piemēram, turpinot lietot jau ierastos medikamentus pēc to nosaukuma), un kopumā veiktie maksājumi, iegādājoties dārgākas līdzvērtīgas efektivitātes zāles, samazinājušies par 12 miljoniem eiro jeb 48 procentiem.
Veselības ministrijā arī norāda, ka šajā laikā ir pieaudzis to medikamentu skaits kompensējamo zāļu sistēmā, kam ir samazinātas cenas. Pagājušajā gadā par 27 procentiem palielinājies lētāko jeb references zāļu skaits.
Aizvadītā gadā jau 80 procentos gadījumu ārstniecības personas pacientam zāļu receptē ir norādījušas aktīvo vielu. Pirms ieviestām izmaiņām, 2019. gadā, to darīja vien četri procenti ārstu.
“Izmaiņas sekmē ne tikai ietaupījumus iedzīvotājiem, bet arī valstij - samazinoties lētāko līdzvērtīgas efektivitātes zāļu cenai, valsts izdevumi šo zāļu kompensācijas nodrošināšanai 2020. un 2021. gadā samazinājušies par 4,3 miljoniem eiro,”
skaidro Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders. Ietaupītie līdzekļi novirzīti terapijas saņemšanas iespēju paplašināšanai citiem pacientiem, piemēram, ādas un zemādas audu slimību, psihisko un uzvedības traucējumu, skeleta, muskuļu un saistaudu slimību ārstēšanai, kā arī medicīnisko ierīču pieejamības uzlabošanai.
Šie dati gan īsti nesader ar OECD datiem par kopējo situāciju zāļu pieejamībā, jo, protams, to, kādi un kādā apjomā medikamenti ir pieejami pacientiem, nenosaka tikai tas, vai ārsts izraksta aktīvo vielu receptē. Pacientu tiešie maksājumi par veselības aprūpes pakalpojumiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, konstatējuši eksperti un arī Veselības ministrija tās sagatavotajā un sabiedriskajai apspriešanai nodotajā konceptuālajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību.
Latvijas salīdzinoši lielākie izdevumi par zālēm saistīti ar pārmērīgi lieliem pacientu tiešajiem tēriņiem par bezrecepšu medikamentiem, un, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāji sedz ievērojami lielāku recepšu zāļu cenas daļu no savas kabatas. Tiesa, jāņem vērā, ka šie dati atspoguļo situāciju līdz 2018. gadam (laikā no 2013. līdz 2018. gadam pacientu personīgie maksājumi par recepšu zālēm palielinājās no 56 eiro uz 70 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Nākamā gada veselības nozares prioritātēs Veselības ministrija ir paredzējusi samazināt pievienotās vērtības nodokli medikamentiem - no 12 līdz pieciem procentiem. Šo priekšlikumu Veselības ministrija virza tālākai apspriešanai, arī ņemot vērā rudeni un cenu pieaugumu. Starp Veselības ministrijas priekšlikumiem samazināt zāļu cenas ir arī ierosme noteikt lieltirgotavas pieļaujamo piecenojumu nevis procentuāli no ražotāja cenas, bet fiksētā līmenī, piemēram, zālēm virs 200 eiro lieltirgotavas piecenojums nedrīkstētu pārsniegt sešus eiro - tāpat, kā tas ir noteikts Lietuvā un Igaunijā. Veselības ministrija arī piedāvā noteikt maksimāli pieļaujamo kopējo pacienta līdzmaksājuma summu par kompensējamajām zālēm kalendārā gada laikā - 250 eiro, virs kuras turpmāk pacienta līdzmaksājums nebūtu jāveic.