Dermatologi: Ja cilvēks kaut reizi ir apdedzis saulē, viņš jau ir pakļauts augstam ādas vēža riskam

© Vladislavs Proškins/F64

Lai gan meteorologi un mediķi neiesaka karstajā laikā, kāds pašlaik pārņēmis Latviju, uzturēties tiešos saules staros, katrs piektais iedzīvotājs apzināti izvēlas šajā laikā atrasties saulē, liecina Veselības monitoringa dati.

Šie dati ir satraucoši arī saistībā ar dermatologu jaunākajiem secinājumiem par situāciju Latvijā: vienas nedēļas akcijas laikā veiktās pārbaudes atklāja biedējoši augstu ļaundabīgo ādas veidojumu skaitu, un to risks neapšaubāmi ir saistīts ar pārāk biežu uzturēšanos saulē un apzinātu iedegšanu.

Uzturas saulē apzināti

Apzināta uzturēšanās saulē vasaras karstajās dienās. Vai vasaras karstajās dienās jūs apzināti uzturaties saulē laikā no pulksten 11 līdz 16, piemēram, sauļojaties, strādājat dārzā, aktīvi kustaties? / Veselības monitorings, BENU aptieka, SKDS

Karstajā un saulainajā laikā pieaug ultravioletais starojums, kā arī ādas apdeguma, saules un karstuma dūrienu riski. Karstajās dienās laikā no pulksten 11 līdz četriem pēcpusdienā nav ieteicams uzturēties tiešos saules staros, tomēr 20 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apzināti izvēlas šajā laikā atrasties saulē, piemēram, sauļojoties, darot dārza darbus vai aktīvi kustoties, liecina BENU aptiekas Veselības monitoringa dati. Daļa iedzīvotāju jeb 26 procenti tā rīkojas dažreiz, 22 procenti - reti, bet 30 procenti iedzīvotāju, acīmredzot saprātīgākā daļa, vasaras karstajās dienās noteiktajā laikā saulē neuzturas vispār.

Kāpēc iedzīvotāji ignorē meteorologu un mediķu ieteikumus? Iespējams, tas ir saistīts arī praktisku nepieciešamību atrasties saulē, piemēram, darbu. Aptaujā secināts, ka saulē apzināti viskarstākajā laikā uzturas laukos dzīvojoši cilvēki, jo tas ir saistīts ar lauku darbiem. Taču arī pietiekami liels īpatsvars pilsētnieku, tostarp rīdzinieku, karstajā laikā izvēlas atrasties saulē. Bieži to dara 18 procenti rīdzinieku, 19 procenti - citu pilsētu iedzīvotāju.

Salīdzinot aptaujas rezultātus pēc dažādiem demogrāfiskajiem rādītājiem, biežāk karstajās dienās saulē apzināti uzturas vīrieši, gados jaunāki cilvēki un cilvēki laukos. Vīriešu vidū dienas karstākajā laikā saulē apzināti uzturas 23 procenti, bet sieviešu - 17 procenti. Ja salīdzina pēc vecuma, tad saulē karstajā laikā biežāk apzināti atrodas jaunieši, piemēram, vecumā no 18 līdz 24 gadiem to dara 26 procenti iedzīvotāju, savukārt vecumā no 45 līdz 54 gadiem tā dara 17 procenti. Vismazāk apzināti saulē uzturas iedzīvotāji vecumā no 64 līdz 74 gadiem, tomēr arī šie 13 procenti senioru ir pietiekami augsts rādītājs. Tieši senioriem karstajā laikā jābūt īpaši piesardzīgiem, jo karstums rada pastiprinātu spiedienu uz visu organismu, īpaši sirdi.

Četrkāršojies pacientu skaits ar ādas vēzi

Speciālisti, kas īpaši un nenogurdināmi brīdina iedzīvotājus no uzturēšanās saulē un sauļošanās, ir dermatologi. Arī šogad sadarbībā ar melanomas pacientu atbalsta biedrību “Solis priekšā melanomai” dermatologi rīkoja akciju, lai aktualizētu ādas vēža tēmu, kā arī piedāvāja iedzīvotājiem veikt ādas veidojumu diagnostiku jeb skrīninga optisko dermatoskopiju. “Veselības centra 4” dermatologi nedēļas laikā kopumā veica vairāk nekā 300 pārbaužu, un rezultāti nav iepriecinoši. 29 gadījumos no 314 tika konstatēti ādas veidojumi, kuriem nepieciešama rūpīga novērošana, savukārt

23 gadījumos ādas veidojumi izrādījās ļaundabīgi - baziliomas, melanomas un citi.

Lai arī sabiedrības vispārējā informētība un rūpes par savu veselību pieaug, secinājums, salīdzinot 2022. un 2019. gada kampaņu datus, ir skarbs: 2019. gada maijā veikto 226 pārbaužu laikā dermatologi konstatēja ļaundabīgus ādas veidojumus četriem pacietiem, tas nozīmē, ka trīs gadus vēlāk ļaundabīgo ādas veidojumu diagnožu skaits pieaudzis četras reizes.

Dermatologi uzskata, ka šī nelabvēlīgā tendence, visticamāk, izskaidrojama ar Covid-19 pandēmijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem ambulatorajiem pakalpojumiem un cilvēku piesardzību, izvairoties apmeklēt sabiedriskās vietas bez akūtas vajadzības. Atklāto gadījumu statistiku palielina arī mūsdienu progresīvās diagnostikas metodes un tehnoloģijas - arvien vairāk ļaundabīgo ādas veidojumu tiek atklāts agrīnā stadijā, kas ļauj laikus uzsākt ārstēšanu un palielina iespēju slimību pilnībā uzveikt.

Jāsargā no saules un no ādas vēža

Epidemioloģiskai situācijai uzlabojoties, dermatologi aicina iedzīvotājus neatlikt profilaktiskās vizītes pie speciālistiem, bet vienlaikus atgādina arī par saules kaitīgo ietekmi uz ādu, kas no saules stariem ir jāsargā arī mērenajā Latvijas klimatā.

Ja cilvēks kaut reizi dzīvē ir apdedzis saulē, viņš jau ir pakļauts augstam ādas vēža riskam.

Saules ultravioleto staru kaitīgajai ietekmei ir tendence uzkrāties (ādas vēzis var parādīties arī vairākus gadus vēlāk), tāpēc āda no ultravioletajiem stariem jāsargā pastāvīgi. Dermatologi atgādina par saules aizsarglīdzekļu glābjošo lomu, jo mūsdienās pieejami kvalitatīvi, dermatoloģiski pārbaudīti aizsarglīdzekļi spreju, zīmuļu un vieglu losjonu veidā, kas nav lipīgi un nesagādā diskomfortu. Visdrošāko un ērtāko aizsardzību sniegs tieši medicīniski pārbaudīti produkti. Speciālisti iesaka izvēlēties aizsargkrēmu ar marķējumu ne zemāku par SPF 50 - šis skaitlis norāda, ka, vienreiz uzklāts, līdzeklis nodrošina vidēji 500 minūšu (astoņu stundu) aizsardzību pret 98 procentiem kaitīgā ultravioletā starojuma.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.