Pensiju indeksācija: vai, nelemjot par likuma izmaiņām, var visu nokavēt?

KAVĒJAS. Pensiju likuma grozījumu izskatīšana Saeimā kavējas, tāpēc uz apstiprinošu balsojumu vēl jāgaida un jācer, ka sagatavotie atbalsta pasākumi būs vēl labāki nekā līdz šim dzirdētais © Mārtiņš Zilgalvis/F64

Atsevišķu valdību veidojošo partiju politiķu iesnieguma dēļ Saeimā ceturtdien nenotika īpaši pensiju likuma grozījumiem sasauktā plenārsēde. Opozīcijas politiķi bažījas, vai, atliekot pensiju likuma grozījumus uz vēlāku laiku, netiks nokavēta iespēja laikus sagatavoties pensiju indeksācijai.

Parakstus par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu atcēluši deputāti no “Attīstībai/Par” un “Konservatīvie”. Šie politiķi gan nebija iesnieguši nevienu priekšlikumu pensiju likuma izmaiņām, toties gatavojas acīmredzot senioriem piedāvāt atbalsta pasākumu paketi.

Par pensijām nelemj

“Neatkarīgā” rakstīja, ka Saeima plānoja jūnija beigās sanākt uz ārkārtas sēdi tikai viena jautājuma izlemšanai - grozījumi pensiju likumā paredzēja mainīt pensiju indeksācijas nosacījumus. Likuma grozījumiem iesniegti vairāk nekā desmit priekšlikumu, no kuriem lielākā daļa pirms tam Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā gan netika atbalstīti. Tie skar minimālās pensijas apmēru, pensiju indeksāciju, pensiju piemaksas, apbedīšanas pabalstu seniora nāves gadījumā un citus jautājumus. Pensiju likuma grozījumi attiecībā uz indeksāciju ir vieni no būtiskākajiem: lai savlaicīgi varētu indeksēt pensijas, un īpaši tad, ja plānots to darīt vienu vai divus mēnešus agrāk, nekā tas likumā noteikts pašlaik, Saeimai šie grozījumi ir jāapstiprina pēc iespējas ātrāk. Likuma grozījumu pieņemšana turklāt vēl nenozīmē, ka pensijas indeksēsies pašas no sevis. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai jāveic nopietns sagatavošanas darbs.

Vairāki Saeimas deputāti - Juris Pūce, Viesturs Liepkalns, Gatis Zamurs, Marija Golubeva, Mārtiņš Bondars (visi no “Attīstībai/Par”) un Krišjānis Feldmans (“Konservatīvie”) - pāris dienas pirms plenārsēdes atsauca savus parakstus par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, līdz ar to sēde ceturtdien nenotika. Kā iemeslu parakstu atsaukšanai deputāti min sarežģītās diskusijas valdību veidojošo partiju koalīcijas sēdē, kur pat pēc ilgām sarunām netika pieņemts konkrēts lēmums.

Meklē labāku risinājumu vai nezina, ko darīt ar pensijām?

Politiķi kavēšanos ar pensiju likuma izskatīšanu skaidro ar nepieciešamību pamatīgāk pārrunāt atbalstu senioriem un vienoties, tomēr tas līdz galam nepārliecina, jo pamata grozījumi nāk no valdības, kas par šo jautājumu jau sprieda pirms apmēram mēneša, un bija pietiekami daudz laika vienoties par vēl citiem atbalsta veidiem senioriem.

Saeimas deputāts Juris Pūce norādījis, ka paraksti atsaukti, jo vēl ir nepieciešamas sarunas par pensiju likuma grozījumiem, uzsverot, ka ir svarīgi grozījumus pieņemt jūlija laikā. Pēc deputāta teiktā, pensiju likuma grozījumus varētu skatīt jūlija vidū vai mēneša otrajā pusē. Diemžēl pagaidām no Saeimas pozīcijas politiķu puses nav iesniegti konkrēti priekšlikumi pensiju likuma izmaiņām, kas palīdzētu pensionāriem cenu kāpuma apstākļos. Izņēmums ir tikai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par”), kas piedāvājis pensijas indeksēt augustā.

Kopumā pašlaik nav saprotama valdību veidojošo partiju politiķu nostāja, jo iepriekš nesasteigt lēmuma pieņemšanu par atbalstu pensionāriem aicināja arī “Jaunā Vienotība”. Tas ir saistīts ar premjerministra vēlmi par pensiju indeksāciju kā daļu no atbalsta pasākumu kopuma, ko rosina Labklājības ministrija. Tiesa, valdība jau ir izskatījusi ministrijas ziņojumu, un tajā attiecībā uz senioriem ir atsauce vien uz pensiju indeksāciju mēnesi agrāk, kā arī mājokļa pabalstu (mazturīgajiem) un cenu samazināšanu elektroenerģijai un apkurei.

Kavēšanās var ietekmēt indeksāciju

Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs, kas savukārt kopā ar citiem kolēģiem iesniedzis virkni priekšlikumu pensiju likuma grozījumiem, uzskata, ka straujās inflācijas apstākļos lēmuma nepieņemšana ir faktiski kaitējums senioriem un tas var ietekmēt iespēju pensijas patiešām indeksēt agrāk.

Priekšlikumus pensiju likuma grozījumiem iesniedzis arī Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība). “Laikā, kad inflācija sasniedz divciparu skaitli, valdība un Saeima nevar izlikties neredzam neapskaužamo situāciju, kādā ir Latvijas seniori. Pensiju indeksācijai jānotiek pēc iespējas ātrāk, lai kaut nedaudz kompensētu dzīves dārdzības pieaugumu,” uzsver V. Valainis. Viņš sacīja, ka šī nedēļa bija pēdējais laiks, lai pieņemtu lēmumu par pensiju indeksāciju, un to varētu veikt no 1. augusta. Arī atbildīgā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu par agrāku pensiju indeksāciju bija akceptējusi. Tā kā jau otro reizi lemšana par pensiju indeksācijas paātrināšanu tiek atlikta, deputāts šo rīcību sauc par neizprotamu un pat gļēvulību.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.