Veselības ministrija pieprasa dubultot vēža zāļu budžetu

VALDĪBA 5. jūlijā beidzot skatīs Veselības ministrijas izstrādāto veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu © Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Veselības ministrijas izstrādātā onkoplāna realizācijai katru gadu papildus nepieciešami vismaz simt miljoni eiro, no tiem vislielākais finansējums ir vajadzīgs kompensējamo medikamentu apmaksai.

Plānam ir labi noformulēts mērķis - veicināt integrētas un uz cilvēku orientētas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģijā, novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām. Tomēr, pastāvot lielai varbūtībai, ka tik lielu papildu finansējumu plāna realizācijai neizdosies piesaistīt, plānā nav atbildes, ko Veselības ministrija darīs, ja naudas nebūs.

Simt miljonu onkoplānam

Valdība šonedēļ plānojusi beidzot izskatīt Veselības ministrijas izstrādāto veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022. līdz 2024. gadam. Plānam bez virsmērķa ir vairāki citi mērķi, ko veselības politikas veidotāji vēlas sasniegt, piemēram, uzlabot iedzīvotāju zināšanas un izpratni par onkoloģisko slimību riska faktoriem un to ietekmi; uzlabot onkoloģisko slimību savlaicīgu diagnostiku; pilnveidot vēža skrīninga aptveri un kvalitāti. Plānā arī ierakstīts mērķis veicināt efektīvu veselības aprūpes resursu izlietošanu onkoloģijas jomā.

Ar plānā veicamo pasākumu palīdzību Veselības ministrija plāno ik gadu palielināt vēža skrīninga aptveri, vienlaikus uzlabojot tā pieejamību, kvalitāti un diagnostiku pēc skrīninga. Iecerēts arī uzlabot onkoloģisko pacientu ārstniecību, tajā skaitā ļaundabīgo audzēju diagnostiku, medikamentozo un ķirurģisko ārstēšanu. Plānā ir apņemšanās mazināt nevienlīdzību ārstēšanā un tās pieejamībā.

Kopējais papildu finansējums plāna īstenošanai 2023. gadā ir 98 830 423 eiro, bet 2024. gadā - vairāk nekā 113 miljoni eiro.

Neatkarīgā

Zāļu pieejamība - kritiska

Onkoloģijā viena no jomām, kur arvien pastāv nevienlīdzība, ir kompensējamo zāļu pieejamība vēža pacientiem, un arī šajā plānā kā viena no problēmām ir aprakstīta situācija ar finansējumu medikamentiem. Pēdējos piecos gados zāļu iegādes kompensācijas sistēmai piešķirtie kopējie budžeta līdzekļi nav būtiski palielinājušies, secina Veselības ministrija.

No 2018. gada, ņemot vērā valsts piešķirto finansējumu un sarunu rezultātā panākto izmaksu samazinājumu, pieaudzis kompensējamo medikamentu sistēmā iekļauto onkoloģisko medikamentu skaits dažādas lokalizācijas audzēju ārstēšanai. Pašlaik šajā sarakstā ir iekļauta arī inovatīva terapija, tajā skaitā mērķterapija un imūnterapija, pacientu ar metastātisku plaušu, zarnu, krūts, prostatas, gastroenteropātisku ļaundabīgu audzēju, melanomas, olnīcu ļaundabīgu audzēju, aknu, vairogdziedzera un kuņģa ļaundabīgu audzēju, kā arī dažādu veidu onkohematoloģisku audzēju ārstēšanai.

“Taču pašlaik apmaksātie medikamenti neatrisina visu pacientu vajadzības pēc efektīvas terapijas, tāpēc ir nepieciešams turpināt meklēt risinājumus, iekļaujot jaunus medikamentus kompensējamo zāļu sistēmā,”

secina plāna autori.

Terapijas turpināšana tiek nodrošināta pacientiem, kas uzsākuši inovatīvo terapiju iepriekšējos gados, taču, palielinoties pacientu skaitam, kā arī aktuālajam medikamentu patēriņam, nepieciešams plānot finansējumu, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību. Veselības ministrija secina, ka valsts finansējums zāļu nodrošināšanai nepalielinās atbilstoši pacientu skaita pieaugumam un nepietiekamais finansējums veicina to, ka viss potenciālais ietaupījums tiek izlietots to pacientu nodrošināšanai ar zālēm, kuri uzsākuši terapiju, līdz ar to ir apgrūtinātas iespējas paplašināt jau esošo zāļu kompensāciju citiem ļaundabīgā audzēja veidiem vai stadijām vai iekļaut jaunas zāles. 2020.-2021. gadā lielākajā daļā gadījumu jaunu zāļu iekļaušana un kompensācijas paplašināšana notika tikai tāpēc, ka varēja sarakstā jau iekļautajām zālēm samazināt izmaksas vai zāļu ražotāji finansiāli līdzdarbojās zāļu apmaksā.

Pacientu vairāk, naudas - nē

Mirstības novēršanā onkoloģijā nozīmīga loma ir inovatīvo medikamentu pieejamībai. Diemžēl ierobežotā finansējuma dēļ nav iespējas papildināt kompensējamo zāļu sarakstu ar nepieciešamajiem inovatīvajiem medikamentiem. Nepietiekama finansējuma dēļ joprojām ir vairāku lokalizāciju audzēji, kuru ārstēšanai vispār kompensējamo zāļu sistēmā nav pieejama inovatīva terapija vai arī netiek nodrošināta terapijas pēctecība.

Lai uzlabotu jaunu medikamentu pieejamību onkoloģiskajiem pacientiem, jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu Veselības ministrija 2022. gadam un turpmākiem gadiem virza Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Tas faktiski nozīmē ļoti niecīgas iespējas saņemt nepieciešamo finansējumu zāļu apmaksai vēža pacientiem, bet netraucē plānā ierakstīt ieceres, piemēram, “uzlabot nodrošināšanu ar inovatīvajiem medikamentiem dažādu lokalizāciju audzēju gadījumā, kā arī paplašināt medikamentozās terapijas pieejamību un nepārtrauktību onkoloģiskajiem pacientiem”. Kopumā kompensējamo zāļu sistēmai vēža pacientiem 2022. gadā ir ieplānoti 54 miljoni eiro (pieskaitot centralizēti iepērkamos medikamentus - 57 miljoni eiro), taču papildus nepieciešamā summa 2023. gadā - 64 miljoni eiro, kas nozīmē, ka zāļu budžets vēža ārstēšanai ir jādubulto. Tiesa, plānā nav atrodams risku izvērtējums, ko darīt, ja naudu vienkārši nepiešķirs…

Vēlas arī skaidrus kritērijus

Attiecībā uz zālēm onkoloģijā plānā ir arī apņemšanās izstrādāt noteiktus, skaidrus kritērijus un prioritātes onkoloģisko zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā, lai finanšu līdzekļu plānošanas process būtu saistīts ar prioritārajām vajadzībām vai nenosegtajām vajadzībām no medicīniskā viedokļa. Tas ļautu optimāli izlietot finansējumu.

Vēl Veselības ministrija piedāvā iekļaušanai kompensācijas sistēmā iesniegto zāļu sarindošanu prioritārā kārtībā pēc skaidri definēta kritēriju kopuma papildus piešķirtā finansējuma izlietojuma optimizēšanai. “Papildu finansējuma piešķiršanas gadījumā kā prioritāras sarakstā tiktu iekļautas zāles ar augstāku vietu gaidīšanas rindā,” skaidro Veselības ministrijā. Jāpiemin, ka plānā minēta arī personalizētas ārstēšanas attīstība. Tas paredz divu gadu laikā ieviest biomarķieru apmaksu, kas nepieciešams personalizētas terapijas nozīmēšanai.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.